Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Ēdienu piegādes uzņēmums Latvijā Foodout.lv, šā gada trijos ceturkšņos ir uzrādījis 82% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinājumā pret to pašu laika periodu 2016. gadā.

Tā ir straujākā izaugsme starp Foodout Group uzņēmumiem Baltijā, kaimiņus izaugsmē apsteidzot aptuveni divas reizes. Jau tuvākajā nākotnē Foodout.lv plāno aktīvi paplašināt savu darbību ārpus Rīgas un šobrīd meklē sadarbības partnerus, kas var nodrošināt loģistikas pakalpojumus Jelgavā, Ogrē un Jūrmalā.

Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins norāda: «Esam lielākais ēdienu pasūtīšanas portāls Latvijā, piedāvājot ēdienu piegādi no vairāk nekā 100 populārākajiem un zināmākajiem Rīgas restorāniem un kafejnīcām. Kopš darbības sākuma esam saņēmuši un apkalpojuši vairāk nekā 200 000 klientu vēlmes. »

Foodout.lv Latvijā darbojas kopš 2015. gada.

McDelivery uzsākšana Latvijā ir jauna pieredze ne tikai McDonald’s restorānu viesiem, bet arī ēdiena piegādes biznesam kopumā, uzskata Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski), McDonald’s vadītājs Baltijas valstīs.

«Mēs regulāri sekojam līdzi cilvēku ēšanas paradumiem. Pieaugot ikdienas steidzīgajam ritmam, veicot maltītes pasūtīšanu uz mājām vai biroju, cilvēki sagaida ātru piegādes servisu. Ar McDelivery mēs nodrošinām iedzīvotājiem McDonald’s maltīšu klāstu ar piegādi Rīgā,» saka V. Janevskis.

McDelivery Latvijā tika uzsākts 2018. gada pavasarī un šis pakalpojums atsevišķās Latvijas vietās ir pieejams trīs mēnešus. Klienti ar jauno piedāvājumu esot apmierināti. Kopš McDelivery ieviešanas Baltijas valstīs, ir veiktas jau vairāk nekā 16 000 piegādes.

«Šobrīd piegādes iespējamas tikai Rīgā. Nākotnē mēs apsveram iespēju tās paplašināt arī Jelgavā,» stāsta V. Janevskis.

Piegādes jaunuzņēmums «Dorado» veiksmīgi pabeidzis pirmo sākotnējā monētu piedāvājumu un piesaistījis 6,3 miljonus ASV dolāru no investoriem visā pasaulē.

Lielākā «Dorado» investīciju daļa tika piesaistīta no Filipīnām, Taizemes, Malaizijas, Indijas, Meksikas, Vācijas un Lielbritānijas. Baltijas valstu investori nebija tik aktīvi – viņu ieguldījums bija mazāks par 10% no kopējās summas. Līdzekļu ieguldīšana norisināsies vēl nākamos divus mēnešus.

«Dorado» aizsākumi meklējami ēdienu piegādes uzņēmumā «Foodout». Tagad «Dorado» piedāvā piegādes pakalpojumus ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet arī citās valstīs.

«Mēs pamanījām lielu pircēju pieprasījumu pēc dažāda veida vietējo veikalu precēm, piemēram, ēdieniem, elektroniskajām ierīcēm, parfimēriju, kā arī daudzām citām lietām,» skaidro Jonas Karosas, «Dorado» līdzīpašnieks.Pilsētas teritorijā nepieciešamās preces tiks piegādātas stundas laikā vai pat ātrāk, un tās piegādās kurjeri, izmantojot aplikāciju «Uber» kā kurjerus vienojošu platformu. Tāpat «Dorado» plāno investēt tādās inovācijās kā dronos un robotos. Jaunākās paaudzes tehnikas piesaiste paplašinās klientu iespējas, kas palīdzēs preces piegādāt labāk, ātrāk un lētāk.

Ātrais ēdinātājs McDonald's ēdiena piegādes nodrošina tikai 1,5 kilometru attālumā no sava restorāna. Ja atrodies tālāk, pēc ēdiena jādodas pašam.

McDonald's šā gada martā Rīgā testa režīmā sāka nodrošināt ēdiena piegādes, un gatavojās McDelivery uzsākšanai šā gada vidū. Kā noskaidroja portāls db.lv, oficiālais McDonald’s piegādes partneris joprojām ir Foodout.

Interesējoties par piegādes iespējām, McDonald's restorānā biznesa portālam db.lv paskaidroja: «Visos Eiropas McDonald's restorānos ir vienādi kvalitātes standarti. Mūsu piegādes visur ir vienādas, kas paredz 1,5 kilometru attālumu. Mēs vēlamies klientiem piegādāt ēdienu atbilstošā temperatūrā. Mums ir izveidoti speciāli iepakojumi, taču tie nav paredzēti gadījumiem, kad piegāde tiktu veikta, piemēram, 10 kilometru attālumā.»

Šī gada 9 mēnešos SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada, savukārt, darījumu skaits pieauga par 30%.

Lielākais pieaugums gan darījumu skaita, gan finansēšanas apjoma ziņā šogad bijis privātmāju segmentā, kas skaidrojams gan ar nepietiekošo piedāvājumu dzīvokļu segmentā, gan ar iedzīvotāju vēlmi būtiski uzlabot dzīves apstākļus.

Finansējums privātmāju segmentā divkāršojies; vidējā aizdevuma summa ap 100 000 eiro

Ņemot vērā ļoti augsto pieprasījumu un nepietiekošo piedāvājumu nekustamā īpašuma tirgū, kā arī strauji augošās būvniecības izmaksas, šobrīd visos segmentos novērojam nekustamo īpašumu tirgus vērtību kāpumu. Cenu kāpums šobrīd ir straujāks nekā zemesgrāmatā parādās reģistrētie salīdzināmie darījumi, tāpēc arvien biežāk saskaramies ar situāciju, kad cena pārsniedz vērtētāja noteikto. Tas nozīmē, ka klientiem var būt pieejams mazāks finansējums, nekā viņi sagaida, un ir jārēķinās ar lielāku pašu līdzdalību.

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Ceļu būves galvenā prioritāte ir jauna, moderna tehnika un kvalificēts darbaspēks, kas var palīdzēt uzņēmējam veiksmīgi īstenot klientu vēlmes un vajadzības.

To sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness norāda SIA Rubate ceļu būves projektu vadītājs Sandis Jankovs. SIA Rubate dibināta 1996. gadā. Fiziski gan uzņēmums atrodas Gulbenē, taču tā juridiskā adrese ir Rīgā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Neraugoties uz konkurenci, pēdējos piecos gados Rubates ceļu būves apgrozījums teju divkāršojies, pauž S. Jankovs, norādot, ka šogad uzņēmums šajā jomā plānojis sasniegt septiņu miljonu eiro lielu apgrozījumu. «Jāatzīst, ka šis kāpums gan nav atkarīgs tikai no mums, bet arī no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Tajā pašā laikā apgrozījums nebūt nav galvenais rādītājs, uzņēmējam svarīgāka ir peļņa,» atzīmē S. Jankovs. Lursoft dati liecina, ka kopējā SIA Rubate peļņa 2017. gadā bija 775,3 tūkstoši eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Uzņēmumā šo kāpumu skaidro ar gudru saimniekošanu. «Strādājam tikai ar jaunu un modernu tehniku un instrumentiem. Protams, tas nozīmē lielus un regulārus ieguldījumus, taču tas ir tā vērts, jo tā ir mūsu priekšrocība,» atzīst Rubates ceļu būves projektu vadītājs.

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

2019. gada deviņos mēnešos LMT apgrozījums bijis 164 miljoni eiro – par 4,7% vairāk nekā šajā periodā 2018. gadā, liecina mobilo sakaru operatora sniegtā informācija.

Gada laikā par 27,5 % audzis mobilo datu patēriņš LMT tīklā. Pieprasījumu virza Latvijas iedzīvotāju satura patēriņa, ikdienas un darba paradumu maiņa, sagaidot mobilitāti un tūlītēju informācijas pieejamību visās dzīves jomās, uzskata uzņēmumā.

LMT viedtelevīzijas lietotāju skaits šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ir divkāršojies.

2019. gada jūlijā LMT atklāja 5G tīklu. «5G iespējas lielā mērā noteiks ne tik daudz pati tīkla infrastruktūra, kā uzņēmumu un arī valsts un pašvaldības iestāžu gatavība digitalizācijai, lai uzlabotu darba rezultātus un ietaupītu resursus,» norāda Juris Binde, LMT prezidents.

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Ekonomikas attīstība un tai pateicoties notiekošais reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus.

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā).

Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%.

Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

Pēc 2020. gada sākumā piedzīvotajām svārstībām vērtspapīru tirgus ir stabilizējies, un kopš pagājušā gada vasaras ASV un Eiropas akciju tirgos vērojama augšupejoša tendence.

Augusi arī Baltijas iedzīvotāju interese par šāda veida investīcijām, un saskaņā ar platformas Luminor Investor datiem šī gada trijos ceturkšņos pēc apjoma vērtīgākie darījumi veikti ar ASV elektroauto ražotāja Tesla akcijām, kam seko biržā Krievijas enerģētikas uzņēmums Gazprom, kā arī izklaides un videospēļu mazumtirgotājs Gamestop.

“Bankas novērojumi liecina, ka Baltijas valstu mājsaimniecības pandēmijā uzkrātos līdzekļus arvien vairāk izvēlas ieguldīt, tai skaitā akciju tirgū. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem, audzis ieguldītāju skaits, vidējās summas apjoms, bet darījumu skaits un apjoms pat divkāršojies. Tā kā ieguldījumu platforma Luminor Investor ir piemērota arī cilvēkiem bez priekšzināšanām, bankas klienti to aizvien aktīvāk izmanto, lai veidotu savus nākotnes uzkrājumus,” saka Luminor bankas Uzkrājumu un ieguldījumu produktu attīstības vadītājs Jānis Bebris.

Degvielas tirgotājs Circle K sadarbībā ar Elektrum Drive atklājuši divus jaunus uzlādes punktus, kas izvietoti Circle K degvielas uzpildes stacijās Vienības gatvē 105 un Gunāra Astras ielā 10.

Ņemot vērā straujo elektroauto segmenta attīstību Skandināvijā un elektroauto pieprasījuma izaugsmi Baltijas valstīs, Circle K Latvia tīklā pakāpeniski ievieš jaunus elektrouzlādes punktus ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Līdz šim tīkla attīstībā uzņēmums ieguldījis gandrīz 200 000 eiro.

“Elektrouzlādes infrastruktūras paplašināšana ir viens no uzņēmuma galvenajiem darbības virzieniem ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 12% līdz 2025. gadam. Statistika liecina, ka elektroauto pieprasījums Latvijā pieaug par 20% no ceturkšņa uz ceturksni un ir gandrīz divkāršojies, salīdzinot ar pagājušo gadu. Arī valsts atbalsts elektroauto iegādei ir iedrošinājis pāriet uz videi draudzīgāku transportlīdzekli. Turpmāko gadu laikā plānojam investēt gandrīz 1 miljonu eiro, lai nodrošinātu mūsu tīkla paplašināšanu līdz 30 uzlādes vietām,” par nākotnes plāniem stāsta Circle K Latvia izpilddirektors Sigitas Raila.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pret uzņēmumiem vērsto krāpšanas shēmu apjoms ir divkāršojies, liecina SEB bankas Drošības pārvaldes novērojumi.

Pēdējās nedēļās īpaši pastiprinājusies algu kontu izkrāpšana: krāpnieki, uzdodoties par uzņēmumu darbiniekiem, sūta e-pastus vadībai ar lūgumu mainīt savu algas konta numuru, lai patiesībā novirzītu naudu uz krāpnieku kontiem. Atsevišķos gadījumos tas arī ir izdevies.

Shēma ir mērķēta gan uz valsts, gan uz privātiem uzņēmumiem un iestādēm – par upuri faktiski var kļūt katrs, kurš maksā algas. Lielākoties krāpnieciskus e-pastus saņem personālvadības darbinieki un nodaļu vadītāji, kam ir pieeja algu izmaksas sistēmām. Krāpnieki uzdodas par uzņēmuma vai iestādes darbinieku un e-pastā informē par vēlmi turpmāk saņemt algu jaunā norēķinu kontā. Nereti krāpnieki ir jau iepriekš piekļuvuši darbinieka e-pasta kontam, tādējādi krāpnieciskais e-pasts patiešām tiek nosūtīts no darbinieka personīgās pastkastītes un sūtītāja e-pasta adrese ir pareiza. Turklāt krāpnieki ģenerē arī jaunas e-pasta adreses, kas var būt ļoti līdzīgas īstajai.

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.