Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Stiprinot savas pozīcijas atjaunojamās enerģijas tirgū, Latvijā bāzētais uzņēmums “Heavy Cranes”, kas nodarbojas ar augstas sarežģītības celšanas projektu izpildi reģionā, sadarbībā ar “Citadele Leasing” Igaunijas filiāli papildinājis savu tehnikas parku ar “Liebherr” mobilo ceļamkrānu.

“Citadele Leasing” piešķirtais finansējums ceļamkrāna LTM 1650 - 8.1 iegādei ir 2,8 miljoni eiro un pagaidām tā ir lielākā summa, kas piešķirta viena objekta finansējumam šogad.

Jaunais ceļamkrāns būs otrais mobilais lieljaudas ceļamkrāns uzņēmuma rīcībā un galvenokārt tiks izmantots atjaunojamās enerģijas projektu, piemēram, vēja ģeneratoru parku izveidē un apkalpošanā, kā arī veicot jebkurus citus darbus, kur nepieciešamā celtspēja var sasniegt līdz pat 700 tonnām.

"Pēdējā laika notikumi Ukrainā likuši vairākām Eiropas valstīm atkārtoti deklarēt plānotās investīcijas atjaunojamās enerģijas jomā, turklāt arī Latvijā plānots būvēt lielu vēja ģeneratoru parku. Mobilie ceļamkrāni ir īstais rīks enerģijas neatkarības veicināšanā un vienīgais veids, kā uzbūvēt liela mēroga vēja parkus, turklāt Eiropā šāda veida tehnika ir ierobežotā skaitā," atklāj “Heavy Cranes” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Citadele Leasing par 2 miljoniem eiro finansējis četru jaunu tehnikas vienību iegādi būvniecības atkritumu pārvadāšanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumam SIA “Nika MI”.

Jaunās tehnikas vienības palīdzēs uzņēmumam uzlabot darba efektivitāti.

Uzņēmums savu tehnikas parku papildinājis ar trīs sijāšanas iekārtām un vienu preses vienību, lai piedalītos jaunā atkritumu pārstrādes projektā Rīgas rajonā. Projekts ilgs turpmākos trīs gadus, paredzot tā laikā pārstrādāt atkritumu daudzumu, kas mērāms vairāk nekā 1,2 miljonu kubikmetru apmērā.

“Jaunas tehnikas iegāde palīdzēs uzlabot darba veiktspēju, jo tiks palielināta šķirojamā materiāla caurplūde, kā rezultātā darba procesu būs iespējams veikt ātrāk nekā līdz šim. Tāpat jaunu iekārtu iegāde mazina riskus, kas var rasties gadījumos, ja tehnisku iemeslu dēļ kāda tehnikas vienība atrodas dīkstāvē,” stāsta “Nika MI” valdes loceklis Toms Bērziņš.

Attīstot auto abonēšanas pakalpojumus Latvijā, uzņēmums AS “Renti” piesaistījis finansējumu trīs miljonu eiro apmērā no “Citadele Leasing”, lai papildinātu “Renti Plus” autoparku ar vairāk nekā 100 jaunām automašīnām.

AS “Renti” nodarbojas ar jaunu auto abonēšanas pakalpojuma nodrošināšanu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Uzņēmums ir daļa no “Eleving Group” un dibināts 2018. gadā, savukārt zīmols “Renti Plus” plašākai auditorijai pieejams kļuva 2022. gada sākumā.

Autonoma kļūst aizvien populārāka 

Covid-19 pandēmijas laiks, lai arī cirtis pamatīgus robus tūrisma un izmitināšanas biznesā, kopumā...

Uzņēmuma klienti visvairāk iecienījuši Nissan Qashqai un Hyundai Tucson automašīnas. Vidējā ikmēneša abonementa cena ar pilnu iekļautu pakalpojumu klāstu šādām mašīnām ir ap 600 eiro mēnesī.

“Populārākais abonements ir Premium, kur ikmēneša maksā ir iekļauts viss - nodokļu apmaksa, auto apkope, dilstošo daļu un riepu nomaiņa, kā arī apdrošināšana utt. Pasaulē valdošās situācijas dēļ gan uzņēmējiem, gan privātpersonām svarīgs faktors ir elastība, kas ir viens no iemesliem, kāpēc klienti visbiežāk izvēlas auto abonēt atvērtajā līgumā. Šādā gadījumā auto iespējams atgriezt kaut pēc viena mēneša lietošanas bez jebkādām papildus izmaksām,” klientu vēlmes raksturo Krišjānis Znotiņš, AS “Renti” valdes priekšsēdētājs.

“Auto nomas pakalpojumi ir sektors, kas attīstās straujiem soļiem, un pozitīvi, ka to uz priekšu dzen tieši iedzīvotāju patēriņš. Kā liecina bankas Citadele karšu maksājumu dati, šī gada maijā auto nomas pakalpojumos iedzīvotāji iztērēja 11 reizes vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada. Esam gandarīti sniegt atbalstu Renti izaugsmes plānos ceļā uz zaļo kursu un auto nomas pakalpojuma sektora attīstīšanā,” teic Ģirts Glāzers, Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs.

Latvijas uzņēmums SIA Heavy Cranes, izmantojot Citadele Leasing finansējumu smagās mobilās pacēlājtehnikas iegādei, veiksmīgi attīsta un paplašina pakalpojumu eksportu Skandināvijā un šobrīd būvē vienu no lielākajiem vēja parkiem Norvēģijā, kurā vairāk nekā 35 kilometru garumā plānots uzstādīt 72 vēja ģeneratorus.

Piešķirtā finansējuma apmēru darījuma puses pagaidām neatklāj.

Darbu vienā no topošajiem Norvēģijas lielākajiem vēja parkiem , kas izvietots vairāk nekā 30 km platā kalnu joslā, Latvijas uzņēmums veiks līdz gada beigām netālu no Mušjēnas pilsētas valsts vidienē. Lai arī vēja parks vēl nav gatavs, tā saražotais elektroenerģijas apjoms nākamo 15 gadu nogrieznī jau ir izpirkts.

“Darbs noris sarežģītos un specifiskos apstākļos - vēja ģeneratorus uzstādām kalnu apvidū, kur neaug nedz krūmi, nedz zāle. Topošā parka saražoto elektroenerģiju ir nopircis vietējais alumīnija ražotājs, tādejādi nodrošinot sevi ar vienu trešo daļu no rūpnīcas vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs nodrošinām smagu konstrukciju un vēja ģeneratoru detaļu pārvietošana un uzstādīšanu. Vēja ģeneratoru elementi ir apmēram 100 tonnas smagi un tie jāpaceļ 104 metru augstumā – salīdzinājumam, tas ir teju trešdaļa no Latvijas Televīzijas torņa augstuma. Nav daudz uzņēmumu pasaulē, kuriem ir tehnika un iespējas veikt šāda veida darbus,” teic Heavy Cranes valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Realizējot uzņēmuma attīstības plānus, Dobeles novada zemnieku saimniecība Anšītes, piesaistot Citadele Leasing līdzfinansējumu, investējusi 500 000 eiro, lai papildinātu saimniecības autoparku ar lieljaudas graudu kombainu.

Pusmiljonu vērtais kombains “CASE IH AF 8250” ir ar teju divreiz lielāku zirgspēku jaudu nekā līdz šim izmantotās tehnikas vienības, un tas palīdzēs samazināt ražas zudumus un vienlaikus arī atstās pozitīvāku ietekmi uz apkārtējo vidi. Zemnieku saimniecības autoparku šobrīd veido pieci traktori un divi lieljaudas kombaini.

“Investējot naudas līdzekļus šādās tehnikas vienībās, mūsu saimniecība spēj darboties efektīvāk un sasniegt labākus rezultātus, patērējot mazāk resursu. Ražas ziņā aizvadīto gadu varu raksturot kā stipri viduvēju. Sākotnēji šķita, ka raža varētu būt labāka, nekā šobrīd rāda rezultāti – iespējams, ka iespaidu atstāja lielais karstums jūnija beigās un jūlijā, kas neļāva sasniegt iecerēto ne ar kviešiem, ne ar ziemas rapsi,” saka Anšītes vadītāja Inese Sprūde.

Lietuvas Banka no 1.novembra stingrāk kontrolēs banku iegādes darījumus, paredz Seima ceturtdien pieņemtie grozījumi Banku likumā.

Šo grozījumu nolūks ir panākt, lai banku tirgū pieaugtu nevis koncentrācija, bet konkurence.

Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mīkols Majausks sacīja, ka desmit gadu laikā konkurence Lietuvas banku sektorā samazinājusies un atrodas tik kritiskā līmenī, ka cenas daudziem pakalpojumiem ir augstākas nekā kaimiņvalstīs.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvā jau bijuši vairāki darījumi, kuriem būtu bijusi nepieciešama lielāka centrālās bankas uzraudzība. Kā piemēru viņš minēja gadījumus, kad banka "Citadele" iegādājās līzinga kompāniju "UniCredit Leasing", Baltijas valstīs apvienojās "DnB" un "Nordea", "Swedbank" pārņēma "Danske Bank" klientu privātpersonu apkalpošanu Lietuvā, kā arī "Šiauliu bankas" iegādājās "Danske Bank" klientu privātpersonu kredītportfeli Lietuvā.

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona nodaļa sadarbībā ar Signet Bank aicina uzņēmējus, investorus un citus interesentus piedalīties Zemgales biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”, kas notiks 9. oktobrī, Jelgavā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Foruma galvenais mērķis ir sniegt uzņēmējiem vērtīgu informāciju par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām, kas var būt nozīmīgs attīstības solis ceļā uz jaunu finansējumu un izaugsmi. Dalībnieki varēs uzklausīt nozares ekspertu prezentācijas, piedalīties diskusijās un iegūt padziļinātu izpratni par pašreizējo ekonomikas situāciju un tās nākotnes prognozēm.

“Latvijas uzņēmumi arvien vairāk sāk apzināties, ka kapitāla tirgus nav tikai lielo starptautisko uzņēmumu biznesa attīstības privilēģija, bet reāla iespēja arī vietējo uzņēmumu biznesa izaugsmei. Piekļuve jauniem finansējuma avotiem un plašākai investoru bāzei var ievērojami palielināt uzņēmuma izaugsmes potenciālu. Piesaistot finansējumu kapitāla tirgū, uzņēmumi kļūst elastīgāki, uzlabo savu pārvaldību un palielina atpazīstamību, kas veicina to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Latvijas uzņēmumiem kapitāla tirgus var spēlēt izšķirošu lomu tālākas biznesa izaugsmes nodrošināšanai!”, stāsta Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja un kapitāla tirgus eksperte.

Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām uzņēmēji kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.

Par finanšu pieejamību un citām problēmām uzņēmēji diskutēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forumā “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”.

“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.