Ekspertu viedokļi par Citadeli: pārdošanas cena varētu būt augstāka un pārdošanas process nav pietiekami caurspīdīgs, taču pozitīvi vērtējama ASV ienākšana banku sektorā Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno investoru mērķis ir padarīt Citadeli par banku sektora nacionālo līderi, bet pēc tam – par reģionālo līderi, žurnālistiem solīja Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors un dibinātājs Tims Kolinss, kurš pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kļūs par bankas Citadele padomes priekšsēdētāju. Banka sola turpināt finansēt uzņēmējus arī turpmāk, īpaši aktīvi strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nozares ekspertu viedokļi ir atšķirīgi – jaunie investori varētu «ievest» ASV pieredzi, bet būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, taču ap Citadeles pārdošanas procesu pēdējos mēnešus virmo arī dažādas baumas un spekulācijas, kam labu augsni deva nekomunicēšana ar sabiedrību par bankas pārdošanas procesu.

Pateicoties ēnu ekonomikai, viena daļa Latvijas iedzīvotāju vēl dzīvo un ēd, atzina bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents Inesis Feiferis.

Viņaprāt, ar ēnu ekonomikas apkarošanu jābūt ļoti uzmanīgiem. «Ja to nogriezīsim, būs kā tajā reklāmā - pirmdien ir maizīte, bet otrdien vairs nav,» sacīja Feiferis.

Viņaprāt, vispirms būtu jāstrādā ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem, ar kuriem strādāt esot bail, jo likmes ir ļoti augstas - līdz pat fiziskai ietekmēšanai.

«Ja ēnā dzīvo vecmāmiņa, kura lielceļa malā pārdod ābolus no sava dārza, jāļauj viņai ēnā dzīvot. Bet, ja ēnu ekonomikā dzīvo lieli uzņēmumi, kuri, izmantojot juristus un finansistus, izstrādā shēmas nodokļu nemaksāšanai, tad gan ir jācīnās,» uzsvēra Feiferis.

Kādreizējais Hipotēku bankas vadītājs domā, ka tikai ar represīvām metodēm ēnu ekonomiku neizdosies samazināt, bet vispirms esot nepieciešams konsenss starp uzņēmējiem un politiķiem, kam par pamatu varētu kalpot nacionālās vienotības valdība.

Valdība izmantos visus iespējamos administratīvos resursus, lai nepieļautu referendumu par Latvijas pievienošanos eirozonai, sacīja bijušais Hipotēku bankas vadītājs, Latvijas Biznesa bankas valdes priekšsēdētājs un biedrības Par latu, pret eiro pārstāvis Inesis Feiferis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš atzina, ka ir jau bijuši vairāki sabiedrības pārstāvju mēģinājumi rosināt referendumu par eiro ieviešanu, tomēr vienmēr atrasti kādi iemesli, kāpēc tas nav bijis iespējams.

I. Feiferis norādīja, ka, pat ja juridiski Latvijas pilsoņi jau nobalsojuši par pievienošanos erozonai reizē ar pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), patlaban situācija gan ES, gan Latvijā ir būtiski mainījusies, tāpēc iedzīvotājiem vajadzētu dot iespēju izlemt vēlreiz.

Tāpat I. Feiferis skaidroja, ka nav principiāli pret pievienošanos eirozonai – viņš norādīja, ka Latvija nav ekonomiski gatava pievienoties bagāto ES valstu blokam.

Lielās bankas patlaban kreditē tikai tos uzņēmējus, kuri ir kā konfektes un kuriem viss ir perfekti. Neviens kredītņēmējs nekad nav ideāls un vienmēr ir kāda problēma, kam ir nepieciešams papildu risinājums, «tāpēc arī tiem uzņēmējiem, kas vēlas pārkreditēties, nemaz tik viegli nesokas», intervijā biznesa portālam Nozare.lv norāda bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka prezidents un tagadējais valdes padomnieks Inesis Feiferis.

Viņaprāt, Eiropas Komisijas 2009.gada novembrī uzliktais liegums Hipotēku bankai izsniegt komerckredītus ir radījis milzīgas problēmas bankas klientiem.

Piemēram, Hipotēku banka apkalpo ceturtdaļu jeb aptuveni 70 miljonus latu no visu komercbanku izsniegtajiem kredītiem lauksaimniekiem, kas neesot mazs apjoms, ņemot vērā, ka kopējais banku kredītportfelis lauksaimniekiem veido aptuveni 300 miljonus latu.

«Šie cilvēki no bankas nevar saņemt jaunus aizņēmumus. Bet viņiem vajag! Viņiem ir sava ražošana, tirgus un grib attīstīties. Var jau viegli teikt - ejiet pārkreditējaties! Taču pamēģiniet šajos laikos pārkreditēties - tas ir teju neiespējami, īpaši, ja ņem vērā, ka neviens kredītņēmējs nekad nav ideāls,» teica Feiferis.

Pašreizējā brīdī, pārdodot banku Citadele, valsts iegūtu neadekvāti zemu samaksu. Ņemot vērā situāciju starptautiskajos tirgos un dažādus citus faktorus, piedāvājums banku sektorā ir lielāks par pieprasījumu.

Tā intervijā Dienas biznesam norāda kādreizējais Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis.

«Vairāk ir to, kuri vēlas kādu banku pārdot, nekā tie, kas ir ieinteresēti pirkt. Tādējādi uzskatu, ka ir nepieciešams vēl kādu laiciņu nogaidīt, pastrādāt, celt bankas Citadele vērtību, lai to varētu pārdot par adekvātu samaksu, atgūstot tos līdzekļus, ko valsts šajā kompānijā ir ieguldījusi,» tā I. Feiferis.

«Latvija un Baltija kopumā nav tas reģions, par kuru būtu liela interese potenciālajiem banku pircējiem. Runājot par Latviju... Nav noslēpums, ka ap Citadeli rosās tieši kaimiņvalsts Krievijas izcelsmes kapitāls. Piemēram, bijušais Parex bankas vadošs darbinieks Roberts Idelsons,» atklāj I. Feiferis.

Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki paziņojuši par sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas Atklātību par Citadeli izveidi, uzskatot, ka slepenība, kādā norit bankas Citadele pārdošana, nav pieļaujama un draud ar Latvijas nodokļu maksātāju naudas neprasmīgu izlietojumu vai pat, iespējams, apzinātu pazaudēšanu.

«Patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu,» norādīts grupas paziņojumā, kas adresēts Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai un Latvijas iedzīvotājiem.

«Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta Parex bankas pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu,» uzsver iniciatīvas grupa, paužot aizdomas, ka bankas Citadele pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet visas valsts finanšu sistēmas stabilitātē.

Cukurrūpniecības atjaunošanai Latvijā būtu ekonomisks pamats, nepieciešama tikai politiska griba iestāties par to. Valstij jāattīsta tādas ražotnes, kuru darbināšanai nepieciešamās izejvielas tiek nevis importētas, bet radītas tepat uz vietas. Tā uzskata vairāki entuziasti, viņu vidū arī zinātnieki, kuri norāda – valstī jābūvē moderna cukurfabrika, kur paralēli tiktu ražots arī bioetanols un biogāze, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Teorētiskie aprēķini rādot, ka šādas fabrikas būvniecības izmaksas būtu apmēram 100 miljoni latu. Optimismam pamatu dodot līdzīgi projekti, tiesa, bez ieceres ražot cukuru, kas tiek īstenoti citās ES valstīs.

Zemkopības ministrija pret šādu iniciatīvu esot klaji noraidoša, jo līdz 2015. gadam, kad, iespējams, ES atcels cukura kvotas, Latvija par cukura nozares atjaunošanu nedrīkst pat iepīkstēties. Arī lauksaimnieki – galvenie izejvielu ražotāji – pret cukurrūpniecības atjaunošanas ideju esot piesardzīgi. Iemesls – par nozares likvidēšanu ir saņemtas bagātīgas kompensācijas, turklāt nav ticības, ka tuvākajā nākotnē cukurbiešu audzēšana varētu kļūt izdevīgāka par kviešu un rapša audzēšanu.

Bijušais ilggadējais Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis iecelts par valdes locekli Latvijas Biznesa bankā, kas nesen apvienoja savas darbības ar Eesti Krediidipank Latvijas filiāli.

Informācija Latvijas Vēstnesī liecina, ka izmaiņas bankas valdē veiktas šogad 6. jūlijā. I. Feiferis bija Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs no 1998.gada janvāra līdz 2009.gada augustam, tostarp 2008.gada nogalē, 2009. gada sākumā īslaicīgi pildot arī valsts pārņemtās Parex bankas vadītāja pienākumus.

Latvijas Biznesa banka, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, pilnībā pieder Krievijas pilsonim Andrejam Molčanovam.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Biznesa banka kopš šā gada 15.marta apvienojusi savu darbību ar Eesti Krediidipank, kā rezultātā visus Latvijas Biznesa bankas klientus apkalpos Eesti Krediidipank Latvijas filiāle. Db.lv pērn augustā vēstīja, ka Latvijas Biznesa bankai piederošā (89,28%) Igaunijas banka Eesti Krediidipank izveidojusi bankas filiāli Latvijā.

Latvijas Biznesa bankas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Inesis Feiferis, liecina informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā.

Savukārt Uzņēmumu reģistra datubāzē izmaiņas Latvijas Biznesa bankas valdes sastāvā pagaidām nav iegrāmatotas. Lursoft informācija liecina, ka Feiferis joprojām ir bankas valdes loceklis, bet valdes priekšsēdētāja ir Natālija Kovaļova. Bankas valdē strādā arī Rauls Keskula, Andrejs Kuzins un Nelli Sorokina.

2010.gadā Latvijas Biznesa bankas lielākais akcionārs Krievijas Maskavas banka nolēma reorganizēt meitasuzņēmumu darbību Baltijas reģionā un atbilstoši minētajam lēmumam 2011.gada februārī būtiska Latvijas Biznesa bankas kredītportfeļa daļa, kā arī līdzdalība kompānijās LBB īpašumi, LBB īpašumi 2 un Bako kredīts alfa tika pārdota Latvijas kompānijai Radikāls trests. Savukārt 2011.gada 14.martā bankas pamatdaļa tika nodota Igaunijas Eesti Krediidipank. Pērn aprīlī par bankas lielāko akcionāru, iegādājoties 99% akciju, kļuva Krievijas biznesmenis un politiķis Andrejs Molčanovs.

Banku biznesa eksperts, kādreizējais Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis intervijā laikrakstam Diena.

Kā vērtējat, ka šobrīd tiek pārdota pēdējā no valstij piederošajām bankām - Citadele?

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izteicies, ka Latvija ir uzņēmusies saistības šo banku pārdot un, ja pati to neizdarīs, tad to paveiks citi, iespējams, par sliktāku cenu. Grūti komentēt, detaļās nepārzinot šo saistību saturu un kāpēc tās uzdizainētas tieši tā. Es personīgi uzskatu, ka Citadeli vajadzēja paturēt valsts rokās, bet, ja to nedrīkst, tad ļaut izpirkt mūsu pašu valsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Vienmēr esmu pārstāvējis viedokli, ka Latvijai vajag savu banku, lai atbalstītu savus uzņēmējus. Lai arī pastāv uzskats, ka ekonomika regulējas pati un to, vai bankas piešķir kredītus vai ne, nosaka pieprasījums un piedāvājums, tomēr privāto banku darbībā valda citi principi un tie nav orientēti uz īpašu atbalstu nacionālajiem uzņēmējiem.

Papildu izdevumus valsts budžetā var atļauties tikai tādā gadījumā, ja ir atbilstoši samazināti citi izdevumi vai palielināti budžeta ieņēmumi, vērtē Fiskālās disciplīnas padome.

Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Eiropas Komisijā 2015.gada budžeta plāna projektu, kurā gan vispārējā valdības sektora budžeta deficīts, gan arī strukturālais deficīts ir noteikts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Valdība kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likuma prasības, taču deficīta palielinājums virs šī līmeņa apdraud Latvijas kā fiskāli disciplināras valsts sasniegto reputācijas līmeni un sadarbības partneru uzticību Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei. Lai gan makroekonomisko rādītāju analīze 2015.gada valsts budžetam un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara likumam turpinās, jau pašlaik ir skaidrs, ka 2015.gadam brīvā fiskālā telpa labākajā gadījumā ir nulle, norāda Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mortens Hansens.

Saeima ceturtdien, 3.septembrī, Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā apstiprināja Andžu Ūbeli. Atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par A.Ūbeli balsoja 51 deputāts, pret – 33 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Vakantajam amatam Saeimas deputāti bija izvirzījuši divas kandidatūras: Andžu Ūbeli un Tāli Laizānu.

A.Ūbelis līdz šim strādājis dažādos amatos Finanšu ministrijā, tostarp bijis valsts sekretāra vietnieks fiskālās politikas un ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, kā arī ieņēmis padomnieka un vecākā padomnieka amatu Pasaules Bankā.

Jaunas kandidatūras bija jāizvirza, jo no amata atkāpās iepriekš Saeimas deputātu virzītais padomes loceklis Inesis Feiferis.

Padome strādā sešu locekļu sastāvā, no kuriem trīs izvirzīti pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra priekšlikuma, bet trīs – pēc vismaz desmit Saeimas deputātu priekšlikuma.

A/s Latvijas Biznesa banka veiktas būtiskas izmaiņas padomes sastāvā, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Tā norāda, ka atbrīvoti padomes locekļi, priekšsēdētājs un arī viņa vietnieks.

No Latvijas Biznesa bankas padomes locekļa amata atbrīvoti Dmitrijs Akuļiņins, Dmitrijs Hamrakulovs un Ņikita Monahovs. Kā arī padomes priekšsēdētājs Pāvels Gorbacevičš un viņa vietnieks Aleksejs Sitņikovs. Savukārt padomē iecelts Krievijas iedzīvotājs Dmitrijs Gončarovs.

Jāatgādina, ka nesen darbu bankas valdē uzsāka bijušais ilggadējais Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis. Viņš iecelts par valdes locekli. Latvijas Biznesa banka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem pilnībā pieder Krievijas pilsonim Andrejam Molčanovam.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Biznesa banka kopš šā gada 15.marta apvienojusi savu darbību ar Eesti Krediidipank, kā rezultātā visus Latvijas Biznesa bankas klientus apkalpos Eesti Krediidipank Latvijas filiāle. DB pērn augustā vēstīja, ka Latvijas Biznesa bankai piederošā (89,28%) Igaunijas banka Eesti Krediidipank izveidojusi bankas filiāli Latvijā.

Asā cīņa kredītiestāžu sektorā konkurentiem liek veidot kopīgu biznesu

DNB un Nordea Baltijas valstīs veidos apvienotu banku; šis lēmums var iekustināt skandināvu banku sektoru, līdz ar to nav izslēgta tālāka smagsvaru spēku apvienošana, tirgus dalībnieku darbības formas izmaiņas vai citi lēmumi, kā cīnīties šaurajā tirgū, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bijušais AS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis uzsver, ka abu banku lēmums ir likumsakarīgs, jo jau iepriekš bija vērojams, ka Nordea banka Latvijā samazina savu filiāļu skaitu un arī DNB strauji neattīstījās vietējā tirgū. Apvienotā banka, kuras aktīvu apjoms sasniegs 15 miljardus eiro, pēc viņa domām, kļūs par spēcīgu spēlētāju tirgū un spēs asi konkurēt ar citām bankām, līdz ar to spēs audzēt savu aktīvu apjomu. Tas nenoliedzami ietekmēs banku tirgu, jo esošajām vadošajām bankām nāksies cīnīties ar jauno kredītiestādi. «Neizslēdzu iespēju, ka nākotnē šim lēmumam varētu sekot arī citi spēlētāji un rīkoties līdzīgi, apvienojot spēkus. Jau pirms kāda laika tika runāts par SEB un Swedbank spēku apvienošanu, taču toreiz runas noklusa, nu nebūtu brīnums, ka tās atkal atjaunotos. Protams, šāds lēmums ir ļoti sarežģīts, un neviens lielais spēlētājs nevēlas zaudēt tirgus daļu, taču Zviedrijas akcionāru vidū šāda ideja visdrīzāk tiks apspriesta. Līdz ar to nākotnē sektorā būs iespējams vērot asāku cīņu par klientiem un nav izslēgtas turpmākas izmaiņas,» pieļauj eksperts.

#«Mazliet patētiski raksturojot situāciju Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā, šķiet, var sacīt, ka 20. gs. deviņdesmitie gadi pagājušajā nedēļā ir noslēgušies.»

Latvijas finanšu sektora reputācija ir sagrauta, un sapnis par Latviju kā finanšu centru - izsapņots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektora reputāciju pēdējo dienu notikumi iedragājuši pamatīgi, un to būs grūti atjaunot, DB norāda aptaujātie finanšu jomas eksperti. Patlaban pastāv bažas par valsts kredītreitinga pazeminājumu, kas palielinās Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas un sadārdzinās aizņemšanos starptautiskajos tirgos gan uzņēmumiem, gan valstij, kā arī var aizbiedēt drošos investorus.

«ASV paziņojuma sekas uz ABLV Bank darbību ir grūti prognozēt. Protams, ka nerezidentu sektors centīsies izņemt savu naudu, un šobrīd bankai ir noteikti ierobežojumi, taču skaidrs ir tas, ka Latvijas finanšu sektora reputāciju aizvadītās nedēļas notikumi pasliktina vēl vairāk. Tādējādi daļa tirgus dalībnieku varēs sacīt, ka apstiprinās apgalvojumi par naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām,» viedokli DB pauž bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Bāzeles izveidotais AML valstu reitings (Basel AML Index 2017), kurā tiek apkopota informācija par vairāk nekā 100 pasaules valstīm, Latviju ierindo 133. vietā 146 valstu starpā, kas liecina, ka mums ir labāka situācija AML jomā (jo zemākā vietā atrodas valsts, jo labāka ir situācija AML ziņā) nekā tādās lielās valstīs kā Francija (128.), Vācija (121.), ASV (116.), Kanāda (103.). «Šis indekss liek izdarīt citus secinājumus un atspēko pārmetumus par naudas atmazgāšanu, un diez vai mūsu valsts spēkos būtu ietekmēt šāda reitinga veidošanu, līdz ar to uzskatu, ka tas ir ticams rādītājs. Kā tad uztvert to, ka tajā pašā laikā tiek izteikti skaļi apgalvojumi par naudas atmazgāšanu ar Latvijas banku palīdzību?» viņš jautā.

Lattelecom kāro tirgot reģistra datus

Iegādājoties licenci, Uzņēmumu reģistrā ziņas var tirgot jebkurš, taču tikai SIA Lursoft IT noslēdzis līgumu, interesējas arī Lattelcom meita.

To liecina Uzņēmumu reģistra (UR) informācija. «Pašlaik tikai ilggadējais Uzņēmumu reģistra (UR) partneris SIA Lursoft IT ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar UR uz vienu gadu par datu bāzēs esošas informācijas izmantošanu - pārdošanu interesentiem,» skaidro UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņš atzīst, ka tādējādi šobrīd UR informāciju trešajām personām kā atkalizmantotājs drīkst piedāvāt un tirgot tikai SIA Lursoft IT un neviens cits.

#Neskatoties uz to, ka ārā gaisa temperatūras turpina kristies, Latvijas viedokļu telpā iet karsti. Tas nav brīnums, jo, lai arī Latvijā jau kopš 90. gadiem ir piedzīvotas vairākas banku krīzes, šā brīža situācija tomēr sava vēriena ziņā ir unikāla.

Neskatoties uz to, ka ārā gaisa temperatūras turpina kristies, Latvijas viedokļu telpā iet karsti. Tas nav brīnums, jo, lai arī Latvijā jau kopš 90. gadiem ir piedzīvotas vairākas banku krīzes, šā brīža situācija tomēr sava vēriena ziņā ir unikāla.

Visu sarežģī tas, ka objektīva informācija par to, kā ir patiesībā, ir ļoti skopa, to zina tikai nedaudzi. Toties daudziem ir kategorisks viedoklis. Skaļi un skandalozi viedokļi ir arī dažiem baņķieriem, lai gan parasti šīs jomas pārstāvji ir ļoti atturīgi savos publiskajos izteikumos. To var saprast, jo finanšu un banku vide ir jutīga kā zoba pulpa – tajā viss balstās uz klientu uzticību konkrētai institūcijai. Skaidrs, ka jebkurš skaļāks paziņojums šo ļoti trauslo uzticību saposta un tad banku klienti mēdz balsot tikai vienā veidā – ar kājām. Ja Latvija raisa kaut mazākās bažas, ka turīgi cilvēki te var droši noguldīt savu naudu, tad tās te arī nebūs. Iespējams, kādā citā vietā to jau gaida.

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

DB lūdza uzņēmējus paust savu viedokli par sestdien gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

Andris Deniņš, a/s BDO direktors:

Katra latvieša pienākums ir iet uz šo referendumu. Taču paralēli tam aktuāls ir jautājums par atbildībām saistībā ar to, ka šāda nobalsošana vispār ir pieļauta. Veselus 20 gadus Latvijā nav darīts pilnīgi nekas, lai risiņātu šo problēmu. Izpildvara un drošības struktūras arī neizdarīja neko, lai nepieļautu, ka tiek savākti paraksti par referenduma rīkošanu. Latvijā strādā Satversmes aizsardzības birojs, kura nosaukumā jau ir pateikts, ka tam ir jāaizstāv valsts konstitūcijas pamatvērtības, bet tas netika izdarīts. Neveiksmīga referenduma iznākuma gadījumā jau var aktualizēties jautājums par pilsonības tēmu un daudz ko citu. Ne mazāks svarīgs jautājums ir par to, kas notiks ar Latvijas etnisko politiku pēc 18. februāra, jo ir skaidrs, ka mūsu izpildvarai joprojām par to nav nekādas skaidrības. Nesen piedalījos kādā televīzijas raidījumā, kur klāt esošajiem izpildvaras pārstāvjiem jautāju, vai viņiem ir plāns, kā rīkoties pēc referenduma. Diemžēl atbildes nebija

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Kādreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis Rīgas apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas.

Prasība vērsta pret Finanšu ministriju (FM), Parex banku, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) un Privatizācijas aģentūru (PA), un tā ir par līguma atcelšanu. Kopā ar prasību bijušie baņķieri tiesu lūguši to nodrošināt.

Finanšu ministrija šādu prasību uzskata par nepamatotu, jo 2008.gadā tika slēgts tiesisks un likumīgs darījums, abām pusēm parakstot attiecīgu līgumu. Vienošanās slēgta atbilstoši normatīvajiem aktiem un FM patlaban gatavo savu argumentāciju tiesai, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Kā aģentūrai LETA sacīja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, eksbaņķieru prasība pieņemta izskatīšanai 8.martā, kad arī ierosināta civillieta. Kargina un Krasovicka lūgums piemērot prasības nodrošinājumu ticis noraidīts. Šajās dienās prasītāji atteikumu nodrošināt viņu prasību apstrīdējuši Augstākajā tiesā (AT), līdz ar to apgabaltiesa nav noteikusi datumu, kad lieta tiks skatīta pēc būtības.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Kādreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzskata, ka valsts savulaik viņiem ar draudiem un viltu likusi atteikties no atlikušajām bankas kapitāldaļām un pamest amatus tās vadībā, liecina aģentūras LETA iegūtā informācija no prasības pieteikuma materiāliem.

Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vēsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, Parex banku, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka), kā arī Privatizācijas aģentūru (PA). Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Vienota attīstības finanšu institūcija (AFI) jāveido pakārtoti valsts attīstības plānam, atbalsts joprojām nepieciešams jaunajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tā DB norāda jomas eksperti. Lielākās bažas ir par to, ka, mainoties politiķiem, tiks mainīta AFI darbība, nedomājot par valsts interesēm, atzīst bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

AFI plānots izveidot līdz 2013. gada beigām, apvienojot Hipotēku bankas atbalsta programmas ar Latvijas Garantiju aģentūras (LGA), Lauku attīstības fonda (LAF) un Vides investīciju fonda (VIF) atbalsta programmām. Paredzēts, ka AFI izveidošana ļaus novērst tirgus nepilnības un veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību.

«Pašlaik caurumi tirgū ir saistībā ar sākotnējām finansēšanas stadijām. Kad uzņēmums jau strādā, ir vairāki varianti, kā saņemt finansējumu, tostarp Eiropas Savienības līdzfinansējums utt.,» stāsta investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Finansējums nepieciešams tiem uzņēmējiem, kuri tikai sāk darboties, kuriem ir idejas, bet vēl nav produkta prototipa - nepieciešams sēklas kapitāls, riska kapitāls, privātais kapitāls pirmajām uzņēmējdarbības stadijām. Otra joma, kur varētu darboties AFI, ir valsts garantiju sniegšana krīzes situācijā.