Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia ik mēnesi attīstībā iegulda vidēji piecus miljonus eiro

Evolution Latvia apgrozījums pēdējos piecos gados pieaudzis par 45,3 miljoniem eiro, 2017. gadā sasniedzot 73,5 miljonus eiro. Iespaidīgā izaugsme uzņēmumam nodrošinājusi vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Evolution Gaming grupas vadītājs Martins Karlesunds (Martin Carlesund) uzskata, ka izaugsmes pamatā ir ieguldījumi produktu attīstīšanā un labvēlīgas darba vides nodrošināšanā.

Pārspēj rekordus

«Mūsu biznesa pamatā ir cilvēki, tāpēc, lai šajā nozarē veiksmīgi darbotos un attīstītos, par cilvēkiem ir jārūpējas,» uzsver M. Karlesunds. Lai gan Evolution Gaming šobrīd darbojas vairākās pasaules valstīs, tostarp Igaunijā, Spānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Kanādā, Gruzijā, Maltā, Rumānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, uzņēmuma galvenais birojs atrodas Rīgā, kur strādā vairāk nekā trīs tūkstoši no kopējiem grupas aptuveni pieciem tūkstošiem darbinieku.

Nākotnē samazināsies klasisko kazino skaits un to vietā nāks interneta operatori, taču kopējais azartspēļu tirgus apjoms saglabāsies nemainīgs, tā paredz informācijas tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja Evolution Gaming grupas vadītājs Martins Karlesunds (Martin Carlesund).

Pērn uzņēmuma apgrozījums auga par 54%, sasniedzot 178,4 miljonus eiro, un EBITDA bija 80,6 miljoni eiro. Lai gan uzņēmuma akcijas kotētas Stokholmas biržā, uzņēmums dibināts Rīgā, kur joprojām ir Evolution Gaming lielākais birojs, tajā strādā aptuveni 3000 no grupas kopējiem 4000 darbiniekiem. M. Karlesunds paredz, ka tik lielai kompānijai nākotnē tik strauji augt vairs nav iespējams, taču arī šogad uzņēmumam ir plāns turpināt izaugsmi. Vairāk par biznesa īpatnībām, darbinieku pieejamību un tirgus attīstību viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Evolution Gaming pagājušā gada apgrozījums audzis par 54%. Kā jums tas ir izdevies?

Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs SIA «Evolution Latvia» 2018.gadā sasniedzis apgrozījumu 89,012 miljonu eiro apmērā, kas bija par 21,1% jeb 15,493 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi. Tā pēc nodokļu nomaksas pērn bija 7,818 miljoni eiro, kas bija par 27,1% jeb 1,665 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā SIA «Evolution Latvia» vidēji nodarbināto skaits pieauga par 20% - līdz 3560 darbiniekiem.

Atbilstoši apgrozījuma pieaugumam, par 21% pērn palielinājās arī ražošanas izmaksas, bet administrācijas izmaksas pieaugušas par 48%, uzņēmuma vadība norāda 2018.gada pārskatā.

SIA «Evolution Latvia» pagājušajā gadā turpināja ieguldīt studijās un tehniskā aprīkojuma uzlabošanā un nomaiņā. Uzņēmums kopumā ieguldījis 1,3 miljonus eiro nomātajās telpās un 2,5 miljonus eiro tehniskajā aprīkojumā.

Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja SIA «Evolution Latvia» valdes priekšsēdētājs Ričards Ešlijs Hadida atstājis amatu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ričards Ešlijs Hadida SIA «Evolution Latvia» valdē darbojies kopš uzņēmuma dibināšanas. Viņš bijis gan valdes loceklis, gan valdes priekšsēdētājs.

Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā neviens nav iecelts. Šobrīd SIA «Evolution Latvia» valdē turpina darboties valdes locekļi Martins Olofs Karlsunds un Pal Jespers fon Bārs.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.decembrī.

SIA «Evolution Latvia» reģistrēts 2006.gadā. Uzņēmums veic tiešās translācijas studiju pakalpojumus un nodrošina IT risinājumus saistītajam uzņēmumam «Evolution Malta Ltd.», kas nodrošina tiešās translācijas kazino sistēmas azartspēļu industrijas uzņēmumiem.

2017.gadā SIA «Evolution Latvia» kāpinājis apgrozījumu līdz 73,519 miljoniem eiro, arī tā peļņa pieaugusi un bija 6,154 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmumā vidēji nodarbināto skaits 2017.gadā pieauga līdz 2967 darbiniekiem.

Sekojot līdzi jaunās paaudzes kritēriju maiņai potenciālajā darba vietā un uzņēmuma darba specifikai, uzņēmums Evolution ir nolēmis dot iespēju potenciālajiem darbiniekiem intervēt esošos darbiniekus. Šāda interviju iespēja Latvijā būs nodrošināta pirmo reizi, informē Evolution Latvia.

Uzņēmumā Evolution Latvia strādā aptuveni trīs tūkstoši darbinieku un lielākā daļa no tiem ir gados jauni, kuriem šī ir pirmā darba vieta. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka, uzsākot pirmo darba pieredzi, jauniešiem interesē tādi jautājumi, kurus ne vienmēr ierasts uzdot tipiskā darba intervijā. Jauniešiem ir citāda attieksme pret darbā pieņemšanas procesiem un šai auditorijas grupai īpaši svarīga ir informācija par uzņēmuma iekšējo dzīvi, mikroklimatu, kā arī iespēju apvienot darbu ar vasaras baudīšanu. Vienlaikus, Evolution Latvia nodrošina nišas pakalpojumus – virtuālo kazino produktus un IT risinājumu izstrādi un nereti potenciālajiem darbiniekiem nav padziļinātas izpratnes par to, kāda ir darba specifika. Sekojot līdzi jauniešu interesēm, uzņēmuma vadība nonākusi pie secinājuma izmēģināt procesu, kur ļaut pašiem interesentiem vadīt intervijas gaitu.

#«Mēs redzam to kā labu ieguldījumu, lai motivētu jauniešus pieteikties pie mums darbā.»

Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs Evolution Gaming uzsācis personāla atlases kampaņu, apņemoties maksāt par darba interviju. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju kampaņa tam izmaksās 10 500 eiro, neskaitot nodokļus.

Šogad uzņēmums plāno piesaistīt ap 1600 jaunu darbinieku, pārsvarā spēļu prezentētājus.

«Vēlamies, lai potenciālie kandidāti mūs uztver nopietni, tāpēc darba intervijas beigās viņi saņems 30 eiro kā pateicību par veltīto laiku darba intervijai. Mēs redzam to kā labu ieguldījumu, lai motivētu jauniešus pieteikties pie mums darbā,» stāsta Evolution Gaming Talantu attīstības un piesaistes vadītāja Jeļena Anošina.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug, un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Personālvadības jomas jaunuzņēmumi parādās biežāk, to nosaka tirgus vajadzība – darba tirgus kļūst aizvien karstāks, brīvo darba vietu skaits katru gadu aug, tāpat palielinās darbinieku brīvprātīgā rotācija – tas viss uzņēmumiem palielina izmaksas. Tāpēc loģiski, ka uzņēmumi raugās pēc risinājumiem, kā šīs izmaksas samazināt, – palielināt darbinieku nodarbinātības periodu, ātrāk aizpildīt tukšās vakances, vairāk iesaistīt darbiniekus un celt produktivitāti,» saka Ansis Līpenītis, Motivio līdzdibinātājs.

Enme līdzīpašniece Antra Asare novērojusi, ka personālvadība ilgi tehnoloģiskā ziņā ir bijusi atpalikusi no citām funkcijām, bet šī joma atgūstas. «Tieši pēdējā laikā uzņēmuma un personāla vadītāji aktīvāk sāk pievērst uzmanību darbiniekiem, to labsajūtai, izglītošanai. Attiecīgi arī parādās dažādi iesaistes un motivācijas rīki. Personāla daļa mazāk līdzinās pieņemšanas un atlaišanas departamentam, uzņēmumu un personāla vadītāji ir kļuvuši gudrāki,» saka Norberts Erts, CakeHR līdzīpašnieks. Atsevišķos lielajos uzņēmumos Latvijā ir normāli strādāt no mājām, pat vēl vairāk – darbinieks pats izvēlas laiku, kad un no kurienes strādāt. Darbinieks var būt uzņēmuma liekākais aktīvs, ja tam ļaus tādam būt, un tehnoloģijas šajā ziņā var palīdzēt. Viņš zina teikt, ka personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumi šogad jau paspējuši piesaistīt rekordaugstus investīciju apjomus – šī gada pirmajā ceturksnī 33 darījumos tika piesaistīti 642 miljoni ASV dolāru.

Šajā rudenī darbību sāks Latvijā pirmā virtuālās realitātes (VR) spēļu dizaina skola “Dateks Gaming School” (DGS).

Tajā jaunieši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varēs apgūt virtuālās realitātes spēļu dizaina prasmes. Skolu izveidojis un aprīkojis Latvijā lielākais datoru komplektēšanas un sastāvdaļu tirdzniecības uzņēmums “Dateks Grupa”, piesaistot virtuālās realitātes jomā atzītus speciālistus.

Jaunā ārpusskolas interešu izglītības programma “Dateks Gaming School” pirmo audzēkņu apmācības uzsāks jau šī gada septembrī, un mācību kurss plānots deviņu mēnešu garumā. Šajā laikā jaunieši, izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, apgūs 3D dizainu un animāciju, lai, kopīgi sadarbojoties un strādājot, mācību noslēgumā izveidotu katrs savu datorspēli.

“Interešu izglītība ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem virzīt savu zinātkāri un entuziasmu uz jēgpilnu personības attīstību. Turklāt virtuālās realitātes žanram šobrīd ir milzīgs izaugsmes potenciāls, jauniešiem Latvijā līdz šim nav bijušas pieejamas iespējas padziļināti apgūt zināšanas par dizaina, objektu interakciju un animācijas veidošanu virtuālajā vidē,” savu motivāciju izveidot skolu skaidro DGS izveidotājs un “Dateks grupas” valdes loceklis Imants Mūrnieks, uzsverot, ka skola palīdzēs jauniešiem pārorientēties no satura patērētājiem uz tā radītājiem, sniedzot viņiem gandarījumu no jaunrades procesa.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Strēlnieku ielā topošais dzīvojamais kvartāls Lofts&Rosegold nosvinējis spāru svētkus, informē projekta attīstītāja R.Evolution pārstāve Ilga Gabrāne.

Db.lv jau vēstīja, ka kvartāla izveidē plānots investēt 19 miljonus eiro.

«Uz šo brīdi esam pabeiguši projekta jaunās 7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas karkasa betonēšanu. Tuvojas noslēgumam ēkas fasādes pārklāšana ar gāzbetona blokiem, kā arī dzīvokļu starpsienu izbūve. Tūlīt uzsāksim ēkas logu un iekšējo inženiertīklu montāžu, kā arī jumta izbūvi. Jau februāra beigās plānojam sākt fasādes nesošo alumīnija sistēmu un stiklojuma uzstādīšanu. Savukārt 4 stāvu vēsturiskajā ēkā jau pabeigta jumta izbūve, ielikti logi un šobrīd notiek priekšdarbi iekšējo inženiertīklu montāžai,» par līdz šim paveikto un turpmāko būvniecības procesu stāsta pilnsabiedrības «LNK INDUSTRIES Partnership» būvdarbu vadītājs Sergejs Komarovs.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

“Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Datora klaviatūra ir diezgan plašs termins, pastāv daudz un dažāda veida klaviatūras, ieskatīsimies populārākās datora klaviatūru kategorijās, kas atvieglos iegādes procesu:

Multivides klaviatūra

Multivides klaviatūrā ir pogas, kas ļauj kontrolēt multivides atskaņošanu datorā. Varat ieslēgt vai izslēgt skaļumu, pāriet uz nākamo dziesmu vai videoklipu vai iepauzēt to. Katrai funkcijai ir īpaša poga vai taustiņu kombinācija. Dažām šāda tipa klaviatūrām ir arī īpašas pogas, lai atvērtu e-pasta vai interneta pārlūkprogrammu.

Mehāniskā klaviatūra

Tradicionālā mehāniskā klaviatūra ir ar atsperes principa taustiņu darbību. Mehāniskās klaviatūras taustiņu darbība ir gandrīz kā rakstāmmašīnai. Rakstnieki vai žurnālisti tieši šī iemesla dēļ labprāt izmanto savā darbā mehāniskās klaviatūras.

Bezvadu klaviatūra

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.