Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia ik mēnesi attīstībā iegulda vidēji piecus miljonus eiro

Evolution Latvia apgrozījums pēdējos piecos gados pieaudzis par 45,3 miljoniem eiro, 2017. gadā sasniedzot 73,5 miljonus eiro. Iespaidīgā izaugsme uzņēmumam nodrošinājusi vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Evolution Gaming grupas vadītājs Martins Karlesunds (Martin Carlesund) uzskata, ka izaugsmes pamatā ir ieguldījumi produktu attīstīšanā un labvēlīgas darba vides nodrošināšanā.

Pārspēj rekordus

«Mūsu biznesa pamatā ir cilvēki, tāpēc, lai šajā nozarē veiksmīgi darbotos un attīstītos, par cilvēkiem ir jārūpējas,» uzsver M. Karlesunds. Lai gan Evolution Gaming šobrīd darbojas vairākās pasaules valstīs, tostarp Igaunijā, Spānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Kanādā, Gruzijā, Maltā, Rumānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, uzņēmuma galvenais birojs atrodas Rīgā, kur strādā vairāk nekā trīs tūkstoši no kopējiem grupas aptuveni pieciem tūkstošiem darbinieku.

Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja SIA «Evolution Latvia» valdes priekšsēdētājs Ričards Ešlijs Hadida atstājis amatu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ričards Ešlijs Hadida SIA «Evolution Latvia» valdē darbojies kopš uzņēmuma dibināšanas. Viņš bijis gan valdes loceklis, gan valdes priekšsēdētājs.

Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā neviens nav iecelts. Šobrīd SIA «Evolution Latvia» valdē turpina darboties valdes locekļi Martins Olofs Karlsunds un Pal Jespers fon Bārs.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.decembrī.

SIA «Evolution Latvia» reģistrēts 2006.gadā. Uzņēmums veic tiešās translācijas studiju pakalpojumus un nodrošina IT risinājumus saistītajam uzņēmumam «Evolution Malta Ltd.», kas nodrošina tiešās translācijas kazino sistēmas azartspēļu industrijas uzņēmumiem.

2017.gadā SIA «Evolution Latvia» kāpinājis apgrozījumu līdz 73,519 miljoniem eiro, arī tā peļņa pieaugusi un bija 6,154 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmumā vidēji nodarbināto skaits 2017.gadā pieauga līdz 2967 darbiniekiem.

Sekojot līdzi jaunās paaudzes kritēriju maiņai potenciālajā darba vietā un uzņēmuma darba specifikai, uzņēmums Evolution ir nolēmis dot iespēju potenciālajiem darbiniekiem intervēt esošos darbiniekus. Šāda interviju iespēja Latvijā būs nodrošināta pirmo reizi, informē Evolution Latvia.

Uzņēmumā Evolution Latvia strādā aptuveni trīs tūkstoši darbinieku un lielākā daļa no tiem ir gados jauni, kuriem šī ir pirmā darba vieta. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka, uzsākot pirmo darba pieredzi, jauniešiem interesē tādi jautājumi, kurus ne vienmēr ierasts uzdot tipiskā darba intervijā. Jauniešiem ir citāda attieksme pret darbā pieņemšanas procesiem un šai auditorijas grupai īpaši svarīga ir informācija par uzņēmuma iekšējo dzīvi, mikroklimatu, kā arī iespēju apvienot darbu ar vasaras baudīšanu. Vienlaikus, Evolution Latvia nodrošina nišas pakalpojumus – virtuālo kazino produktus un IT risinājumu izstrādi un nereti potenciālajiem darbiniekiem nav padziļinātas izpratnes par to, kāda ir darba specifika. Sekojot līdzi jauniešu interesēm, uzņēmuma vadība nonākusi pie secinājuma izmēģināt procesu, kur ļaut pašiem interesentiem vadīt intervijas gaitu.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Konferences «TAPOST 2018» ietvaros 2. oktobrī norisinājās pirmais «Testing Hackathon», kurā savas prasmes pārbaudīja gan profesionāli un pieredzējuši testētāji, gan topošie jomas speciālisti.

«Testing Hackathon» uzvaras laurus plūca komanda «KISS». Starp labākajiem bija arī komandas no «Neotech Development» un «Accenture». Komandu galvenais uzdevums bija izstrādāt automatizētus testus reālam projektam pietuvinātos apstākļos.

«Testing Hackathon», kas tika rīkots sadarbībā ar «Accenture Latvia», dalībniekiem testējamā lietotne bija jāanalizē ierobežotā laika periodā. Tā bija jāizvērtē, kā arī jāpiedāvā un jāspēj ieviest lietotnes automātiskā testēšana. Dalībnieki prezentēja piedāvātos risinājumus, kā arī atbildēja uz žūrijas un auditorijas jautājumiem. Lai noteiktu labākos, žūrija vērtēja sadarbību komandā, programmas koda kvalitāti un pareizo uzbūvi, funkcionalitātes pārklāšanu un atrastās kļūdas.

Šogad 1. oktobrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Rīgā, Durbes ielā 4) no pulksten 10.00 līdz 16.00 notiks vienīgais IT karjeras pasākums Latvijā – Work[IT], vienuviet pulcējot spēcīgākos IT nozares darba devējus, jomas profesionāļus un jaunos speciālistus. Pasākumu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School.

Work[IT] norisinās jau trešo gadu, un 2021. gadā to apmeklēja vairāk nekā 1000 apmeklētāju. Pasākums tiek organizēts, lai palīdzētu uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Work[IT] karjeras dienas ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt interesējošos jautājumus, piedalīties praktiskās darbnīcās un uzklausīt arī citu pieredzes stāstu par pārkvalificēšanos uz IT jomu. Pasākuma un arī Riga Coding School skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli karjerā.

“Bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki vēlas sākt strādāt IT jomā, taču trūkst izpratnes par IT nozari kopumā un iespējām tajā. Tāpēc šā gada programmu papildināsim ar diskusijām un izglītojošiem semināriem par to, kā soli pa solim plānot karjera maiņu, ar ko jārēķinās pārkvalificēšanās procesā, kā arī kādas specialitātes ir pieejamas IT nozarē kopumā. Interese par IT jomu aizvien pieaug, līdz ar to plānojam, ka arī apmeklētāju skaits šogad būs krietni lielāks.” komentē Aiga Kalniņa, pasākuma Work[IT] galvenā organizatore.

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzdzīvokļu ēkā Aizkulises Čaka ielā 134.

Žūrijas pārstāvja, arhitekta Jāņa Lejnieka ieskatā (biedrība Icomos Latvia) jau ēkas projekta nosaukums Aizkulises norāda uz tās fasādes oriģinalitāti. «Arhitekts atzīst, ka iedvesmu smēlies operas izrādē, un izmeklētā mozaīkas apdare tumši sarkanā gammā ir piešķīrusi objektam unikalitāti, ko pasūtītājs nav kavējies izmantot ēkas mārketingam. Noapaļoti un neregulāras formas stūri, kurus veido «salocītā» fasāde un lodžijas, kas gan padara sarežģītāku kāpņu telpas izgaismojumu, ir savdabīga bijušo izjūtu restaurācija, jo atgādina vienu no jūgendstila laikmeta Rīgas īres namu īpašībām – noslēpumainību jeb iracionalitāti. Iespējams, «Aizkulises» ir Alberta ielas Eizenšteina arhitektūras inkarnācija,» pieļauj J.Lejnieks.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam.

IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Lielākie IT pakalpojumu uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā: TOP 3

1. SIA Evolution Latvia

Apgrozījums: 89,01 milj. eiro

2. Accenture Latvijas filiāle*

Apgrozījums: 79,6 milj. eiro

3. SIA 4finance IT

Apgrozījums: 47,76 milj. eiro

* pārskata periods 01.09.2017.-31.08.2018.; uzņēmuma sniegtā informācija

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.