Igaunijas valdība gatavojas izveidot jaunu uzņēmumu, kas pārņemtu nacionālās aviokompānijas Estonian Air lomu gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) pieņems nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz lidsabiedrībai piešķirto valsts finansējumu, vēsta Postimees.

Igaunijas televīzija ETV ziņo, ka investīciju apjoms uzņēmuma akciju kapitālā veido 40,7 miljonus eiro.

«Igaunijai ir jābūt gatavai gan uz pozitīvu, gan negatīvu [EK] lēmumu, tāpēc valdība ir pilnvarojusi ekonomisko lietu un infrastruktūras ministru izveidot valstij piederošu uzņēmumu ar akciju kapitālu 40,7 miljonu eiro apmērā. Galvenais šīs kompānijas mērķis ir izveidot aviokompāniju un struktūru šajā grupā, lai spētu apkalpot Igaunijas gaisa pakalpojumu tirgu un nodrošināt pakalpojumus citām aviosabiedrībām,» pavēstījis Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrijas preses nodaļas vadītājs Rasmuss Rūda.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Pēc neoficiālas informācijas, Eiropas Komisijas (EK) konkurences ģenerāldirektorāts piektdien pieņēmis nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz Igaunijas aviokompānijai Estonian Air piešķirto valsts finansējumu, kas lidsabiedrībai tagad jāatmaksā valstij.

EK attiecīgo lēmumu publicēs sestdien.

Igaunijas valdība laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam Estonian Air akciju kapitālā un glābšanā ieguldījusi aptuveni 130 miljonus eiro.

Tikmēr Igaunija veido jaunu valsts aviokompāniju AS Nordic Aviation Group, kas pārņems nacionālās aviokompānijas lomu.

EK veica visaptverošu izmeklēšanu par 40,7 miljonu eiro valsts finansējuma piešķiršanu Estonian Air restrukturizācijai laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam.

Briseles izmeklēšana Estonian Air lietā aizkavējās vairāku iemeslu dēļ, tostarp atbildīgā komisāra nomaiņas, Igaunijas nacionālo vēlēšanu un EK iesniegtā lidsabiedrības restrukturizācijas plāna labojumu dēļ.

Igaunijas bijusī nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kas pēdējo reisu veica 7.novembrī, iesniegusi tiesā bankrota pieteikumu.

Piektdien Estonian Air iesniedza Harju apriņķa tiesā bankrota pieteikumu, kurā lūdz tiesu sākt bankrota procesu, noteikt datumu sēdei, kurā izskatīs bankrota pieteikumu un iecels pagaidu bankrota administratoru, aģentūrai BNS teica kompānijas preses pārstāve Ilona Eskelinena.

Jau ziņots, ka Estonian Air 13.novembrī nosūtīja vēstuli kreditoriem, kurā lūdza viņu piekrišanu nesamaksāto algu un atlaišanas pabalstu izmaksai darbiniekiem, norādot, ka tas samazinās Estonian Air aktīvus, no kuriem daļēji varētu tikt apmierinātas kreditoru prasības. Vēstulē kreditoru atbilde tika lūgta līdz 18.novembrim. Līdz šim termiņam 27 kreditori sniedza savu atbildi, un astoņas atbildes bija negatīvas, arī no viena no lielākajiem kreditoriem - Skandināvijas aviokompānijas SAS. Tādējādi kompānija nevar samaksāt darbiniekiem, pirms nav norēķinājusies ar citiem kreditoriem.

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Igaunijas nacionālais aviopārvadātājs Estonian Air parakstījis vienošanos ar Vaksjo Smalandas (Vaxjo Smaland) lidostu Zviedrijā par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu starp Vaksji un Amsterdamu, vēsta BBN.

Vienošanās ir slēgta uz vienu gadu, informēja Estonian Air pārstāvis.

Kā norādīja lidsabiedrības izpilddirektors Jans Palmers (Jan Palmer), pasažieru pārvadājumos starp Zviedrijas lidostu un Amsterdamu tiks noslogota viena no divām pašlaik neizmantotajām lidmašīnām.

Estonian Air flotē ir četras Embraer 170 un trīs CRJ900 NextGen lidmašīnas.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada februāra sākumā Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par visaptverošas izmeklēšanas sākšanu saistībā ar 40,7 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air restrukturizācijai. EK paziņojumā norādīts, ka tiks izvērtēts, vai Estonian Air restrukturizācijas plāns spēs atjaunot lidsabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju un novērst saņemtās valsts palīdzības negatīvo ietekmi uz konkurences situāciju. 2013.gadā Igaunija informēja EK par 40,7 miljonu vērtas Estonian Air rekapitalizācijas īstenošanu, ņemot vērā lidsabiedrības finansiālās problēmas vairāku gadu garumā.

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par visaptverošas izmeklēšanas sākšanu saistībā ar 40,7 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air restrukturizācijai, teikts EK paziņojumā.

EK paziņojumā norādīts, ka tiks izvērtēts, vai Estonian Air restrukturizācijas plāns spēs atjaunot lidsabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju un novērst saņemtās valsts palīdzības negatīvo ietekmi uz konkurences situāciju.

2013.gadā Igaunija informēja EK par 40,7 miljonu vērtas Estonian Air rekapitalizācijas īstenošanu, ņemot vērā lidsabiedrības finansiālās problēmas vairāku gadu garumā.

Estonian Air restrukturizācijas plānu ir paredzēts īstenot periodā no 2013. līdz 2017.gadam.

Šis plāns paredz būtiski samazināt Estonian Air maršrutu un lidmašīnu skaitu, likvidējot arī darba vietas.

EK pauž bažas, vai pēc restrukturizācijas pabeigšanas lidsabiedrība spēs pastāvēt bez atkārtotas valsts palīdzības saņemšanas, kā arī stāties pretī izaicinājumiem, kas aviopārvadājumu nozari sagaida nākamo gadu laikā.

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Eiropas Komisija (EK) pēc padziļinātas izmeklēšanas nolēmusi, ka Igaunijas sniegtais atbalsts aviokompānijai Estonian Air devis tai neattaisnotu pārsvaru pār konkurentiem, pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) valsts palīdzības noteikumus, teikts sestdien publicētā EK lēmumā.

Estonian Air tādējādi ir jāatmaksā jau saņemtais valsts finansējums, kas saskaņā ar EK rīcībā esošo informāciju ir aptuveni 85 miljoni eiro plus procenti un tā nevar saņemt papildus paredzētos 40 miljonus eiro restrukturizācijai.

Estonian Air nepārtraukti zaudējumus cieš kopš 2006.gada. EK izmeklēšanā noskaidrots, ka Igaunijas sniegtā palīdzībā neatbilst ES valsts palīdzības normām, jo vairākkārtīgais valsts atbalsts nav nodrošinājis kompānijas atgriešanos pie peļņas gūšanas un nav ierobežojis palīdzības radītos konkurences kropļojumus.

Tikmēr Estonian Air vadība pēc EK lēmuma publicēšanas paziņoja, ka pārtrauc visu savu uzņēmējdarbību.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Igauņi ārzemju «laimes lāča slimību» šķiet izslimojuši un savas nacionālās aviokompānijas Estonian Air glābšanā potenciālu saskata vietējos uzņēmējos

«Igaunijas valdība atdos Estonian Air igauņu investoram par velti un vēl norakstīs 90 miljonus eiro lielos parādus. Iedomājos vētru, ko šāda rīcība izsauktu Latvijā,» sociālā tīkla Twitter vietnē rakstīja Juris Pūce, kurš pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja kā partijas Latvijas attīstībai premjera kandidāts. Ar šo piezīmi pietika, lai izceltos mikrovētra starp Twitter lietotājiem. Uzreiz pacēlās kritiskas balsis, kas sacīja, ka mums šādu investoru gan neesot. Un pat ja daži esot, tad tie visi esot jau finansējuši to vai šito, pieskaitāmi oranžām, zaļām vai zilām krāsām, ir ar bārdu vai ar ģeopolitiski nepareiziem radu rakstiem un tāpēc vien atzīstami par nepiemērotiem. Turklāt Latvijas un Igaunijas situācijas kaut vai aviācijā taču nemaz neesot salīdzināmas.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air pasažieriem regulārajos reisos piedāvās bezmaksas konfektes, kafiju un tēju pēc tam, kad pērn oktobrī sāka piedāvāt pasažieriem dzeramo ūdeni lidojuma laikā bez maksas, piektdien vēstīja laikraksts Postimees.

Estonian Air valdes loceklis Indreks Randvērs laikrakstam stāstījis, ka runa ir par kopprojektu, kas ir līdzīgs pērn rudenī sāktajam kopā ar dzērienu ražotāju A Le Coq, kad lidmašīnu pasažieriem tika piedāvāta iespēja lidojuma laikā saņemt dzeramo ūdeni bez maksas. «Mēs sazinājāmies ar vairākām kompānijām, kuras varētu būt ieinteresētas piedāvāt savu produkciju mūsu reisos. Tuvākajā laikā tādai sadarbībai pievienosies arī kafija un tēja,» teica Randvērs.

Lidsabiedrības koncepcijas izmaiņas tiek veiktas kopš pagājušā gada rudens. «Ūdens ir pirmā un pati elementārākā prasība. Viss tālākais - konfektes, tēja, kafija - ir papildinājums un vēlēšanās padarīt pasažieriem lidmašīnā pavadīto laiku patīkamāku,» norādīja Estonian Air valdes loceklis un piebilda, ka sadarbības projektiem vajadzētu palīdzēt saglabāt cenas saprātīgā līmenī pašreizējā tirgus situācijā.

Sākot no 21. decembra igauņu nacionālā aviokompānija Estonian Air uzsāks lidojumjus maršrutā Tallina -Minhene, vēsta BBN.

Pasažieru pārvadājumi tiks veikti sestdienās, astoņos rītā pēc vietējā laika izlidojot no Tallinas un plkst. 10:20 – no Minhenes.

Biļetes cena no Tallinas uz Minheni, iegādājoties to Estonian Air mājaslapā, ir no 120,53 eiro, bet no Minhenes uz Tallinu – 145,83 eiro, ieskaitot nodokļus.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air gada 2013. gada trešo ceturksni noslēgusi ar zaudējumiem 300 tūkstošu eiro apmērā. «Pēdējo divu ceturkšņu rezultāti apliecina, ka mūsu restrukturizācijas plāns darbojas,» uzskata Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic guvusi labumu no Vācijas aviokompānijas Lufthansa pilotu streika, pasažieriem meklējot alternatīvas ceļošanas iespējas, Db.lv apstiprināja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Viņš norādīja, ka Lufthansa pilotu triju dienu streiks ir viens no lielākajiem, kas piedzīvoti pēdējā laikā, tādējādi radot «lēcienveidīgu pieprasījumu no Vācijas lidostām». «Tāda mēroga traucējums aviosatiksmē radīja pieprasījumu visos maršrutos, taču primāri pasažieru skaits auga maršrutos uz Diseldorfu, Berlīni, Hamburgu, Frankfurti un Minheni,» Db.lv norādīja J. Vanags.

Līdz ar pieprasījuma kāpumu airBaltic noslogotākajos maršrutos mainīja Bombardier lidmašīnas ar 76 vietām uz lielākajiem Boeing gaisa kuģiem. Lufthansa pasažieru nodrošināšana ar ceļošanas iespējām palīdzēja arī tas, ka airBaltic šogad jau iepriekš bija palielinājis lidojumu skaitu, piemēram, uz Minheni, stāstīja airBaltic pārstāvis.

Igaunijas aviokompānijas Estonian Air valdes loceklis Erki Urva uzskata, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic plāni izveidot 11 tiešos lidojumus no Tallinas ir maz ticami un Latvijas Ekonomikas ministrijas ierosinājums citām valstīm iegādāties airBaltic akcijas ir neiespējams, vēsta Postimees.

«airBaltic blefo un viņi tā rīkojušies arī agrāk,» izdevumam Postimees norāda Urva. «Vēl tikai nesen viņi centās izveidot lielu skaitu tiešo lidojumu no Viļņas, taču tas beidzās ar pasažieru pārvadāšanu uz Rīgas lidostu. Ja tādas lielas starptautiskas kompānijas kā Ryanair nav spējušas izveidot tiešos lidojumus no Tallinas, tad mūsu tirgus līdz šim nav kļuvis citādāks latviešiem.»

Urva sacīja, ka airBaltic akciju iegāde Igaunijas valstij nav iespējama, ņemot vērā noteikumus par valsts palīdzību.

«Ja airBaltic lielākais akcionārs Latvijas valsts ziedotu akcijas Igaunijas valstij, tad tas varētu būt apspriežams, taču valsts naudas investēšana nav iespējama,» uzsver Urva.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air ģenerāldirektos Jans Palmers paziņojis, ka uzņēmums plāno konkurēt ar cenām ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic reisos uz Eiropas pilsētām, vēstīja biznesa laikraksts Aripaev.

«Dabiski, ja mēs varēsim, mēs mēģināsim konkurēt arī ar cenām. Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem, lai izpildītu savus uzdevumus,» Palmers teicis laikrakstam.

Viņš norādīja, ka konkurence aviokompāniju starpā ir sīva. «Mēs lidosim uz Berlīni, sāksim lidojumus uz Vīni, apsveram lidojumus uz Parīzi,» klāstīja Estonian Air vadītājs, kurš piebilda, ka Igaunijas kompānija šos reisus sāks vasaras sezonā - aprīlī vai maijā.

airBaltic trešdien paziņoja, ka 7.maijā sāks lidojumus no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, bet dienu iepriekš paziņoja, ka 6.maijā sāks lidojumus no Tallinas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni. Oktobrī Latvijas lidsabiedrība sāka reisus starp Tallinu un Francijas galvaspilsētu Parīzi.

Šā gada februārī Tallinas lidosta apkalpojusi par 3,9% pasažieriem vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Šis ir pirmais apkalpoto pasažieru skaita kāpumus Tallinas lidostā pēdējo 15 mēnešu laikā, ziņo ERR.

Kopumā 2014. gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, Tallinas lidostā pasažieru skaits ir audzis par 0,3%, pārsniedzot 233 tūkstošus. Februārī Igaunijas galvaspilsētas lidostu izmantoja 113 pasažieri.

2013. gadā Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air tirgus daļa Tallinas lidostā ievērojami kritās – no 40% līdz 28%. Tomēr Estonian Air izdevies saglabāt līderpozīcijas.

Šogad Tallinas lidostas valdes loceklis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov) paredz apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu 7% - 12& apmērā.

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas uzņēmumiem aviodispečerus sagatavos Somijā, aģentūrai LETA pavēstīja VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Viņš norādīja, ka LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja «Lennuliiklusteeninduse» («Estonian Air Navigation Service», EANS) valdes priekšsēdētājs Tanels Rautits un Somijas aeronavigācijas uzņēmuma «Air Navigation Services Finland Oy» («ANS Finland») vadītājs Raine Luojuss piedalījās ceremonijā par godu līgumu parakstīšanai par gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem.

«Gaisa satiksmes vadības dispečeri ir ļoti prestiža, taču reta profesija. Šie dispečeri Latvijā strādā tikai LGS, tāpēc viņu sagatavošana notiek tikai tad, kad mūsu uzņēmumā rodas vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Aviācijas nozarei attīstoties, pašlaik ir nepieciešami jauni speciālisti, un viņus sagatavos mūsu somu kolēģi,» skaidroja Tauriņš.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts (Estonian Air Navigation Services - EANS) ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis (Remote Control Tower – turpmāk rTWR).

Kopīgo apņemšanos apliecināja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš un EANS valdes priekšsēdētājs Tanels Rautitss (Tanel Rautits), parakstot sadarbības memorandu par rTWR izstrādi.

Parakstītajā memorandā abi partneri apsver iespējas apvienot resursus jaunu tehnoloģiju un risinājumu izstrādē un personāla apmācībās, tā panākot līdzekļu ietaupījumu.

Memorands paredz informācijas un dokumentu apmaiņu, pētījumu, programmu izstrādes un citu darbību koordināciju, kopīgu analīzes veikšanu, kā arī resursu piešķiršanu darbam. Partneri arī kopīgi izstrādās pamatojumu, lai panāktu Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.