Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Ministru kabineta komiteja 6.augustā lēma virzīt izskatīšanai valdībā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums).

FM skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošā OCTA likuma likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ieviesīs jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Ar likumprojektu paredzēts OCTA likumā veikt grozījumus, lai izslēgtu novecojošu terminu lietojumu. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanas.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta (PZU grupa) saņēmusi atlīdzības pieteikumu no Latvijas valstspiederīgā, kurš guvis vieglus miesas bojājumus otrdien notikušajā teroraktā Stambulas lidostā, informē uzņēmumā.

Apdrošinātājs jau sazinājies ar cietušo un sniedzis nepieciešamo atbalstu. Šī atlīdzības izmaksa būs pirmā, kas saistīta ar terorisma riska segumu, ko Balta piedāvā iekļaut ceļojumu apdrošināšanas polisēs kopš šī gada aprīļa.

«Izprotot globālo nedrošības sajūtu un terorisma draudus ceļotājiem, ko diemžēl atkārtoti apliecina arī notikumi Turcijā, kopš aprīļa Balta ceļojumu apdrošināšanas polisēs piedāvā iekļaut arī terorisma riska segumu. No pēdējo mēnešu pieredzes varam secināt, ka arī ceļotgribētājiem šis aspekts ir ļoti nozīmīgs – arvien vairāk klientu interesējas par terorisma riska apdrošināšanu, un četru mēnešu laikā esam izsnieguši 17 095 ceļojumu apdrošināšanas polises, kurās iekļauts šis risks. Stambulas terorakts ir pirmais, kad esam saņēmuši atlīdzības pieteikumu no teroraktā cietuša Latvijas valstspiederīgā, kurš guvis vieglus miesas bojājumus. Esam sazinājušies ar klientu, lai noskaidrotu lietas apstākļus un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Šī pieredze atkārtoti apliecina – mūsdienu pasaulē terorisms ir nopietns risks, un tā iekļaušanai ceļojumu apdrošināšanas polisēs būtu jābūt obligātam nosacījumam,» komentē apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes loceklis un atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Saistībā ar traģiskajiem notikumiem Stambulā, kā arī citiem nesen notikušajiem teroraktiem, apdrošinātāju klienti pastiprināti interesējas par ceļojumu apdrošināšanas segumiem jeb ko ietver izvēlētā polise, un kas ir izņēmumi, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

Vienlaikus daļa iedzīvotāju ir neizpratnē par terorisma riska iekļaušanu polisē, uzskatot to par apdrošinātāja vēlmi gūt papildu ieņēmumus un neētisku rīcību kopumā. Kāpēc terorisma risks arvien biežāk tiek iekļauts polisēs, skaidro LAA.

Jebkuros līgumos, tajā skaitā apdrošināšanas, terorakti visbiežāk tiek traktēti kā neparedzami izņēmuma gadījumi jeb force majeure. Uzņēmēji regulāri panāk, ka terorisms ir ārpus šādiem izņēmuma gadījumiem, un apdrošinātāju klienti, tostarp privātpersonas, nav izņēmums. Sekojot līdzi notikumiem pasaulē, iedzīvotāji paši interesējas par dažādiem segumiem un to apmēriem. Ceļojumu apdrošināšanā mēdz ietvert dažādus riskus, piemēram, civiltiesiskās atbildības, neparedzētu izmaiņu, nozaudētas vai bojātas bagāžas u.c., taču vienā kompānijā tie ir automātiski ietverti apdrošināšanā, citā par šiem segumiem ir jāpiemaksā.

Uzbrukumā ar nazi Londonas centrā netālu no Britu muzeja trešdienas vakarā nogalināta kāda sieviete, bet vēl pieci cilvēki ievainoti.

Uzbrucējs - 19 gadus vecs vīrietis - notikuma vietā tika aizturēts.

Policija neizslēdz notikušā incidenta iespējamu saistību ar terorismu, bet norādīja, ka «nozīmīgs faktors» šajos notikumos ir uzbrucēja garīgās veselības stāvoklis.

Skotlendjarda komisāra palīgs Marks Roulijs atklāja, ka izmeklēšanu vada Londonas policijas slepkavību izmeklēšanas komanda, kas saņem atbalstu no pretterorisma vienības.

«Protams, šajā posmā mums būtu jāpatur atvērts prāts attiecībā pret motīviem, un attiecīgi terorisms kā motīvs paliek viena no izmeklēšanas līnijām, kas mums jāizpēta,» sacīja Roulijs.

Aviokompānijas pasaulē šogad varētu gūt rekordlielu peļņu gandrīz 40 miljardu dolāru apmērā, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Vienlaikus IATA vadītājs Aleksands de Žunjaks gan brīdina, ka globālo aviācijas nozari apdraud riski, ko rada terorisms, iespējams straujš naftas cenu kāpums un protekcionisms.

Asociācijas prognozes liecina, ka pasaules aviosabiedrību tīrā peļņa šogad sasniegs 39,4 miljardus dolāru (35,3 miljardus eiro), salīdzinot ar 35,3 miljardiem dolāru (31,6 miljardiem eiro) pērn.

IATA prognozē, ka lidsabiedrību degvielas izmaksas šogad veidos 127 miljardus dolāru, kas būs par 44% mazāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad naftas cenas pārsniedza 100 dolārus par barelu.

Turklāt šī būs pirmā reize kopš 2004.gada, kad degviela veidos mazāk nekā 20% no aviokompāniju kopējiem pamatdarbības izdevumiem, vēsta asociācija.

Likumsargu operācijā piecu dienu laikā lidostās visā pasaulē aizdomās par krāpšanos ar aviobiļešu iegādi aizturēti 193 cilvēki, trešdien pavēstīja Eiropols.

Aizdomās turētie rezervējuši biļetes, izmantojot zagtu un viltotu kredītkaršu informāciju, turklāt varējuši ceļot anonīmi, teikts paziņojumā.

Šādu krāpnieku darbošanās lidsabiedrībām izmaksā miljardu dolāru gadā, norādīja Eiropols.

Biļetes bieži vien noziedzīgā ceļā tiek iegādātas, lai nodrošinātu citu, vēl smagāku noziegumu veikšanu, tādu kā nelegālā imigrācija, cilvēktirdzniecība, narkotiku kontrabanda un terorisms.

Mēs nevaram ļaut nevienam un nepavisam ne nopietniem noziedzniekiem vai teroristiem ceļot pa pasauli un apdraudēt citus, sacīja Eiropola direktors Robs Veinraits.

Nule aizvadītais pasaules ietekmīgāko valstu G20 samits Hamburgā, uz kuru arī es biju aizbraukusi, ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Sīkāk par tiem var izlasīt šodienas avīzes 7. lpp. Te izcelšu tikai savus galvenos iespaidus.

Situācija pasaulē joprojām saglabājas visai labila. No vienas puses to veicina nemierīgais iedzīvotāju noskaņojums, ko varēja novērot arī grautiņos Hamburgā G20 samita laikā. Nenoliedzami arī cilvēku nemierīgajam noskaņojumam ir savi iemesli, ilgstoši ielaistu un nerisinātu problēmu veidolā.

Taču no otras puses stabilitāti neveicina arī globāli sasāpējušie jautājumi un aktualitātes kā starptautiskās tirdzniecības līgumi un konflikti, karadarbība Sīrijā un Ukrainā, terorisms, bēgļu straumes, klimata izmaiņas un pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu. Pēdējā no minētajiem jautājumiem Vācijai ir skaidri nodefinēts virziens - prom no klimatu apgrūtinošām un piesārņojošām tehnoloģijām. 18 no G20 valstīm arī atbalstīja šo nostāju. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps palika pie sava jau iepriekš paustā viedokļa par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, bet Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bilda, ka vispirms gribētu redzēt šīs pārejas finansējumu. Kā indikāciju ES un Turcijas turpmākām attiecībām var interpretēt arī faktu, ka R.T. Erdogans 7. jūlija vakarā neapmeklēja samita viesiem paredzēto koncertu Elbas filharmonijā, kur tika atskaņota Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuras sastāvdaļa - Oda priekam - pazīstama arī kā Eiropas Savienības himna.

Eiropas Savienība (ES) nodrošinās visu dalībvalstu lauksaimniekiem vienlīdzīgas iespējas un finansējumu, šodien Rīgā notikušajā diskusijā par ES finanšu nākotni atzina Eiropas Komisijas (EK) komisārs Ginters Etingers.

Viņš norādīja, ka šī ir trešā reize, kad apmeklē Rīgu, un, EK komisāra ieskatā, Latvijas galvaspilsēta ir kļuvusi pievilcīgāka. Tāpat Etingers piebilda, ka Latvijas attīstība kopš neatkarības atgūšanas ir vērtējams kā veiksmes stāsts.

EK komisārs skāra arī ES daudzgadu budžeta jautājumu, norādot, ka, Lielbritānijai pametot ES, saruks bloka budžets. Tajā pašā laikā ES dalībvalstīm nāksies arī domāt par finansējuma novirzīšanu tādu problēmu risināšanai kā drošība, migrācija, terorisms u.c.

Etingers atzina, ka, neskatoties uz gaidāmo ES budžeta samazinājumu, EK mērķis būs modernizēt lauksaimniecības politiku un vienkāršot šo nozari regulējošos noteikumus.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

2018. un 2019. gadā nozīmīgākais uzdevums Latvijai būs sagatavoties atkārtotam Moneyval novērtējumam un novērst draudus valsts iekļūšanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura šajā amatā strādā no šā gada 1. jūnija. Viņa atzīst: ja pirms gada uzņēmēju vidū lielas intereses par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nebija, tad pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Iemesls šādai izmaiņai ir meklējams FinCen ziņojumā un Moneyval novērtējumā.

Pirms trijiem gadiem valdība uzzināja, ka Moneyval brauks novērtēt Latviju, pērn oktobrī šie eksperti ieradās Latvijā, šā gada janvārī parādījās ziņojuma melnraksts – projekts, kas bija Latvijai salīdzinoši labs, pēc I. Znotiņas sacītā, jo tikai vienā efektivtitātes rādītājā vērtējums bija zems. «Tad nāca 13. februāris ar FinCen paziņojumu par ABLV Bank, pēc kura Moneyval vērtējumi Latvijai nokritās un tika secināts, ka caur Latvijā esošām bankām ir izgājusi cauri nauda, kura izmantota masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, un Latvija nav mācējusi to novērst, turklāt tika konstatētas būtiskas nepilnības izpratnē par juridisko personu riskiem,» norāda I. Znotiņa.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien mēreni pieauga, neraugoties uz bažām par ieilgušo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un tā ietekmi uz globālās ekonomikas izaugsmi.

«ASV un Eiropas tirgi šodien ieturēja vēlamu atelpu no nemitīgās [akciju] pārdošanas, kas bija dominējusi lielu daļu šīs nedēļas,» sacīja IG tirgus analītiķis Džošs Mahonijs.

«CMC Markets UK» analītiķis Deivids Medens gan uzskatīja, ka «šī virzība izskatās neīsta, jo vēl arvien ir saspīlētas politiskās un ekonomiskās attiecības» starp ASV un Ķīnu.

Ieilgušā tirdzniecības kara jaunākajā posmā Ķīnas valsts mediji turpināja kāpināt Vašingtonas kritiku, un tika ziņots, ka Ķīnas iestādes ir apturējušas amerikāņu sojas pupu iepirkumus.

«Mēs esam pret tirdzniecības karu, bet nebaidāmies no tā,» mediju brīfingā sacīja Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Džans Haņhujs.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Latvijas uzņēmumu vadītāji par galveno risku atzīst bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošanu, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā par būtiskāko risku uzskata ekonomikas lejupslīdi, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) šonedēļ publicētais ziņojums par riskiem pasaulē 2024.gadā.

Veidojot ziņojumu, uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās vairāk nekā 11 000 biznesa līderu no 113 valstīm, atbildot par, viņuprāt, nozīmīgākajiem riskiem, kas nākamo divu gadu laikā apdraud viņu pamatdarbības valsti.

Latvijas uzņēmēju vairākums par galveno risku atzina bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietojumu, kam seko klimata pārmaiņu mazināšanas centienu neizdošanās, gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums, kā arī terorisms un valsts trauslums.

Savukārt Igaunijā lielākās bažas uzņēmumu vadībai rada ekonomikas lejupslīde, kam seko starpvalstu bruņots konflikts, inflācija, darbaspēka trūkums un energoapgādes deficīts.

Arī Lietuvā ekonomikas lejupslīde, vietējo uzņēmumu vadītāju vērtējumā, ir lielākais riska faktors tuvākajiem diviem gadiem. Bažas Lietuvas uzņēmējiem rada arī starpvalstu bruņota konflikta risks, inflācija, darbaspēka trūkums un bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošana.

Drošības dienestu apetīte aug – banku klientu tincināšanai un divdabīgajiem grozījumiem Krimināllikumā seko aviopasažieru datu reģistra izveide.

Vairāk nekā 4 milj. eiro. Tik daudz izmaksājusi aviopasažieru datu reģistra uzburšana no tiesībaizsardzības dienestu cilindra. Gaisa kuģotājus līdz ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma apstiprināšanu pakļaušot neredzēti stingrai kontrolei, par ko maksās paši pasažieri, jo aviokompānijas izmaksas par jaunajiem pienākumiem, saprotams, nesponsorēs, bet dalīsies tajās ar saviem pasažieriem. Aviopasažieriem arī Latvijā jārēķinās ar to, ka viņu personas dati nonāks vēl vienā reģistrā, kas nu iestādēm dos vaļu tos analizēt automātiski, tātad – ātri.

Lai gan grūti iedomāties, ka līdz šim gaisa kuģu pasažieru dati tika atkailināti mazākā mērā. Likums un reģistrs tapis, piesedzoties ar Eiropas Savienības pamudinātiem centieniem terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības novēršanai, kas nenoliedzami ir ārkārtīgi būtiska problēma, tomēr Latvijas mērcē pasažieru datu apstrādes zupiņa varētu saturēt, minēšu, arī šantāžas buljonu vai politiskas izspiešanas piparus. Ar reģistru platu soli tuvojamies absolūtas izsekojamības apstākļiem, kas smaržo daudz labāk, nekā garšo. Robeža starp valsti kā gādīgu, rūpju pilnu māmuļu baltā lakatā un nešpetnu ceļu policistu kļūst gauži nesaskatāma.