Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Tehnoloģiju kompānija Sony Corp uzsākusi sarunas, lai izpirktu Zviedrijas uzņēmumam Ericsson piederošās daļas mobilo telefonu ražošanas kopuzņēmumā Sony Ericsson, aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti.

Šāds darījums varētu ļaut Sony sekmīgāk konkurēt ar tādiem telekomunikāciju ierīču ražotājiem kā Apple un Samsung. Kā Reuters paskaidroja nozari pārzinoši avoti – Sony un Ericsson jau vairākas nedēļas cenšas vienoties par kopuzņēmuma, kurā abām kompānijām pieder puse, nākotni.

Ja Sony vienotos par Ericsson daļu izpirkšanu, darījuma vērtība varētu sasniegt 1,3 miljardus ASV dolāru. Summa arī atkarīga no tā, kādas vienošanās tiktu noslēgtas par Ericsson telekomunikāciju patentu izmantošanu.

Tomēr The Wall Street Journal iepriekš vēstīja, ka šīs sarunas jebkurā brīdī var izgāzties. Abas kompānijas atteikušās sniegt komentārus.

Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu gigants Ericsson ceturtdien apstiprinājis, ka pārdos savu daļu mobilo tālruņu kopuzņēmumā Sony Ericsson kompānijai Sony par 1,05 miljardiem eiro, ziņo thelocal.se.

«Sony iegūs Ericsson piederošos 50 procentus akciju Sony Ericsson... padarot mobilo tālruņu biznesu par pilnībā Sony piederošu meitas uzņēmumu,» teikts Ericsson paziņojumā.

Japāņu-zviedru grupa tika izveidota 2001. gadā. Tā ir kļuvusi par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Savā paziņojumā Ericsson norāda, ka mobilo tālruņu tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir mainījies dramatiski, pārslēdzoties uz viedtālruņiem.

Ericsson vadītājs Hanss Vestbergs desmit gadus veco kopuzņēmumu nodēvējis par perfektu tam laikam, kad tas tika izveidots, bet šķiršanās esot loģisks solis.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Kompānija Sony jau 2012. gada vidū plāno atteikties no Sony Ericsson zīmola izmantošanas. Tāpat kompānija plāno uzsākt mobilo ierīču ražošanu, izmantojot zīmolu Sony.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobrī Sony iegādājās Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu giganta Ericsson daļu kopīgajā uzņēmumā Sony Ericsson. Darījuma sasniedza 1,05 miljardus eiro. Japāņu-zviedru grupa tika izveidota 2001. gadā. Tā ir kļuvusi par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Kompānija norāda, ka nākamajā gadā veltīs ievērojamus līdzekļus, lai popularizētu Sony arī kā mobilo ierīču zīmolu, vēsta Los Angeles Times.

«Mēs pēdējā laikā neeasam bijuši tik agresīvi, kā pirms dažiem gadiem. Tomēr mēs pastiprināsim un koncentrēsim savu darbību, kā arī investēsim atsevišķos tirgos, kā, piemēram, Indijā,» sacīja Sony Ericsson viceprezidents Kristiāns Tīrs (Kristian Tear).

Pēc trešā ceturkšņa finanšu rādītājiem, Sony Ericsson paziņojis, ka no nākamā gada ražos tikai viedtālruņus, vēsta BBC.

Šī gada trešo ceturksni uzņēmums aizvadījis bez peļņas, kas bijis uzlabojumus salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kurā Sony Ericsson piedzīvoja 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Salīdzinājumam – aizvadītā gada trešajā ceturksnī Sony Ericsson bija nopelnījis 49 miljonus eiro, norāda britu medijs.

Tāpat trešajā ceturksnī samazinājušas Sony Ericsson tālruņu piegādes – uzņēmums minētajā periodā piegādājis 9,5 miljonus tālruņu, kas ir 9% kritums salīdzinot ar aizvadīto gadu.

Japānas un Zviedrijas kopuzņēmumus šos zaudējumus skaidro ar zemo pieprasījumu pēc tradicionālajiem mobilajiem tālruņiem. Piemēram, uzņēmuma ražotie Xperia viedtālruņi veido 80% no tās pārdoto ierīču apjoma.

Zviedrijas tehnoloģiju kompānijas Ericsson peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 73%, pārspējot pat analītīķu ļaunākās prognozes un liekot uzņēmuma akciju vērtībai krist par 15%, vēsta pasaules mediji.

«Šis ir bijis sliktākais ceturksnis 2011. gadā,» Ericsson izpilddirekots Hanss Vestbergs (Hans Vestberg) atzina aģentūrai TT.

Ericsson peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī bija 1,15 miljardi Zviedrijas kronu (apmēram 90 miljoni latu), salīdzinot ar 4,32 miljonu Zviedrijas kronu ieņēmumiem attiecīgajā laika posmā pirms gada, vēsta Businesweek. Iepriekš analītiķi paredzēja 4,32 miljardu lielus Ericsson ieņēmumus.

«Ericsson ceturkšņa rezultāti bija sarūgtinoši,» norādīja Dānijas Jyske Bank analītiķis.

Ericsson ceturkšņa ienākumi palielinājās par 1% līdz 63,7 miljardiem kronu (ap pieciem miljardiem latu). Bloomberg aptaujā iepriekš tika paredzēti 67,4 miljardu kronu ienākumi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Pēdējos gados mēs piedzīvojam strauju digitalizāciju, kas iet roku rokā ar nepieciešamību pēc ātra interneta un tehnoloģijām, gan domājot par ikdienas dzīvi, gan biznesa vajadzībām. Lai nodrošinātu nākamās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumus, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad turpina pilnveidot tīkla infrastruktūru, tai skaitā attīstot jaudīgu 5G tīklu. To aktīvi sākuši izmantot privātpersonas un uzņēmumi visā Latvijā un, salīdzinot ar šī gada pavasari, mobilo datu patēriņš “Bite” 5G tīklā ir audzis par 83%.

“Bite” tīkls strauji aug, bāzes staciju skaitam pārsniedzot 1000

Tuvāko gadu laikā "Bite" tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonus eiro, nodrošinot modernākos tīkla sakarus gan pilsētās, gan lauku teritorijās visā Latvijā.

Lai stiprinātu sakaru un mobilā interneta pieejamību visā Latvijā, “Bite” šogad izbūvējusi 23 jaunas bāzes stacijas reģionos un Rīgā. Tagad “Bite” tīkla pieejamību nodrošina kopskaitā 1006 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos.

“Nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus mūsu klientiem. Būtiski, ka 5G attīstībā esam uzsākuši sadarbību ar mūsu stratēģisko partneri, Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju “Ericsson”. Šogad esam ne vien izbūvējuši jaunas bāzes stacijas, bet arī veikuši jau esošo bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām “Ericsson” tehnoloģijām, audzējot mobilā interneta ātrumu “Bite” tīklā par 30%, bet tīkla kapacitāti - par 10%,” stāsta “Bite Latvija” Tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Tālruņu ražotājs Sony otrdien elektronikas izstādē Lasvegasā laidis klajā savu pirmo mobilo tālruni bez Sony Ericsson zīmola, iezīmējot simbolisku noslēgumu kompānijas desmit gadu sadarbībai ar Zviedrijas telekomunikāciju gigantu, raksta thelocal.se.

Ericsson, kas telefonus sāka ražot 1878. gadā, vārds vairs nav atrodams uz viedtālruņa ar nosaukumu Sony Xperia S.

Zīmola maiņa ir rezultāts Sony lēmumam iegādāties Ericsson pusi no partnerības pagājušā gada oktobrī par 1,05 miljardiem eiro.

Šķiršanos paredzēts oficiāli noslēgt līdz janvāra beigām.

Japāņu - zviedru grupas spēkus apvienoja 2001. gada oktobrī.

Neskatoties uz ievērojamiem finansiāliem kāpumiem un kritumiem, Sony-Ericsson kopuzņēmums kļuva par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Sony nopirka Ericsson daļu 2011. gadā ar mērķi koncentrēties uz viedtālruņiem.

Zviedrijas telekomunikāciju gigants Ericsson «nocirps» 1550 darbavietas, lai samazinātu kompānijas izmaksas, vēsta thelocal.se.

Ericsson darbavietu samazināšana attieksies uz darbiniekiem, kas strādā pārdošanas, administrācijas, pētniecības un attīstības nodaļās Zviedrijā.

«Mums jābūt drošiem par to, ka tiek turpināta mūsu stratēģija un nodrošināta vieta tirgū. Lai panāktu konkurētspēju nākotnē, mums ir jāfokusējas uz izmaksu samazināšanu, komerciālo izcilību un darbības efektivitāti,» paziņoja Ericsson cilvēkresursu vadītājs Tomasss Kvists (Tomas Qvist).

Lielākā daļa darba vietu tiks samazinātas Stokholmā, kur Ericsson lēmums skars aptuveni tūkstoti cilvēku.

Kopumā Ericsson darbojas 180 valstīs un nodarbina ap 100 tūkst. cilvēku.

Sabiedriskā medija koncepciju pienācis laiks pabeigt, bet pēc tam tā jāsāk īstenot nekavējoties. Tāpat ir nepieciešama pakāpeniska pāreja uz abonomentu maksām, vai arī sabiedriskā medija nodokli, uzskata Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Raidījumā Dienas Rīts viņš pastāstīja, ka pie jauna sabiedriskā medija koncepcijas strādāts jau veselu gadu un ir pienācis brīdis koncepciju nobeigt. Padomē pašlaik darbojas ekspertu grupa, kas nākamajā nedēļā prezentēs darba rezultātus. Tad arī tiek plānots pieņemt lēmumu par koncepciju.

A. Dimants arī norādīja, ka sabiedriskās televīzijas un radio attīstības iespējas nav izmantotas – tā, piemēram, abās raidorganizācijās tiekot veidoti portāli, bet vajadzētu vienu, kopīgu. «Mans redzējums – koncepciju jāsāk īstenot nekavējoties. Pirmo reizi Latvijā izveidojot sabiedrisko mediju. Nākošais uzdevums – izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kurā jānorāda, ka mums ir sabiedriskais medijs,» klāstīja A. Dimants.

Gada laikā ievērojami audzis patērētais mobilo datu apjoms Latvijas pilsētās un novados - vidēji Latvijā tas audzis par teju 70%, savukārt Rīgā pieaugums ir zem vidējā rādītāja un ir 56%, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 apkopotie dati.

Straujākais mobilā interneta datu pieaugums novērojams Saulkrastos, kur tas palielinājies par 180%.

Tele2 apkopojis aktīvākos Latvijas novadus, kuros mobilā interneta patēriņš gada laikā piedzīvojis straujāko kāpumu. Starp līderiem, kur mobilā interneta lietojums attīstījies īpaši strauji, ir Saulkrastu (180% pieaugums), Krimuldas (+158%) un Kocēnu (+153%) novadi, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Reģionu griezumā visstraujākais pieaugums ir Vidzemē – 77%.

«Mobilo datu straujais patēriņa pieaugums skaidrojams ar moderno tehnoloģiju, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, sabiedrības kopējo digitalizāciju un ar to saistīto pieprasījumu pēc mobilajiem datiem un kvalitatīva interneta. Turklāt mobilais internets daudzās mājsaimniecībās ir kļuvis par galveno mājas internetu. Absolūtos skaitļos Rīga, protams, ir pirmajā vietā pēc kopējā mobilo datu patēriņa, taču iepriecina fakts, ka gada laikā tieši reģionos notikusi straujākā attīstība mobilā interneta lietošanā, kas liecina par iedzīvotāju paradumu maiņu un arvien lielāku interneta pārklājumu visā Latvijas teritorijā,» stāsta «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

2016. gadā mobilo datu patēriņš Latvijā turpinājis strauji augt un sasniedzis rekordlielu apjomu - 5 GB uz vienu SIM karti, nostiprinot Latvijas vietu pasaules tehnoloģiju lielvalstu starpā. Ierindojoties pasaules mobilā interneta patēriņa TOP godpilnajā 3. vietā, Latvija pērn piekāpusies vien Somijai un Taivānai, liecina vadošās telekomunikāciju pētniecības kompānijas Tefficient apkopotie dati.

LMT preses sekretāre Elīna Lidere norāda, ka šis ir jau otrais gads, kad Latvijai mobilā datu patēriņa jomā izdevies apsteigt ne tikai tuvējās kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju, bet arī tādus tehnoloģiju gigantus kā Zviedrija, ASV, Vācija, Japāna un Kanāda. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn mobilā interneta patēriņš Latvijā audzis par trešdaļu. To veicinājuši ne tikai neierobežota datu apjoma tarifu plāni, bet arī 4G tīkla plašais pārklājums. Tāpat, modernizējoties dažādām tautsaimniecības nozarēm, tajās arvien biežāk tiek ieviesti integrēti risinājumi, kuriem nepieciešams stabils mobilā interneta pieslēgums.

«Latvija kā Viedvalsts savu vārdu pasaulē piesaka arvien pārliecinošāk. Laikā, kad citviet pasaulē joprojām tiek strādāts pie ātrgaitas mobilā interneta jeb 4G ieviešanas, Latvijai jau ir pilnībā izveidota jaunākās paaudzes datu pārraides infrastruktūra, padarot šo pakalpojumu pieejamu ikvienam,» stāsta Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Pat vēl vairāk - lai nodrošinātu pieaugošajam mobilā interneta patēriņam atbilstošu tīkla kapacitāti un sagatavotos «rītdienai» jeb 5G ieviešanai, sperts vēl viens solis uzstādot jaunas, 5G ieviešanai gatavas bāzes stacijas visā Latvijā. «Šī mērķtiecīgā darba rezultātā ir izveidota labvēlīga vide inovācijām un jaunu produktu attīstībai, vairojot Latvijas ekonomikas konkurētspēju pasaulē,» piebilst Binde.

Zviedrijas elektronikas ražotājs Ericsson uz ražotni Tallinā pārceļ arvien vairāk detaļu un programmatūras izstrāžu, tādēļ uzņēmumā tiek pieņemti jauni darbinieki, vēstīja laikraksts Postimees.

«Šajā ražotnē ir notikušas būtiskas pārmaiņas - mēs ne tikai ražojam, komplektējam un piegādājam aprīkojumu, bet esam sākuši arī izstrādes darbus. Tagad mēs radām un izstrādājam jaunus produktus arī visai grupai,» laikrakstam teicis jaunais Ericsson Tallinas ražotnes vadītājs Lāšs Otosons, kurš šajā amatā ir kopš oktobra.

Tallinas ražotne tagad tiek izmantota ražošanas ideju Zviedrijas un Kanādas izstrādes laboratorijām testēšanai un sagatavošanai. Tādēļ Tallinā tiek pieņemti jauni darbinieki. Lai gan komplektēšanas līnijas operatori joprojām veido lielāko daļu no ražotnes 1300 darbiniekiem, tagad tiek meklēti jaunu inženieri, produktu izstrādātāji un testētāji, loģistikas eksperti un cilvēki ar augsto tehnoloģiju zināšanām, kas varētu palīdzēt radīt klientu vajadzībām pielāgotus produktus.

Šā gada deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite Latvija tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā reģionps investēja astoņus miljonus eiro, informēja Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Kurzemes reģionā investēti 2,8 miljoni eiro, Vidzemes - 1,79 miljoni eiro, Zemgalē - 1,9 miljoni eiro, bet Latgalē - 1,5 miljoni eiro.

Buls sacīja, ka 2018.gada sākumā Bite Latvija tīklā ik dienu patērēti 100 terabaiti interneta, bet patlaban tie ir jau 180 terabaiti dienā. Tostarp Kurzemē interneta patēriņš kopš šā gada janvāra ir palielinājies par 49%, Zemgalē - 43%, Latgalē - 39%, bet Vidzemē interneta patēriņš deviņos mēnešos pieaudzis par 33%.

Vienlaikus mobilajos telefonos interneta apjoms Zemgalē vidēji veido 6,49 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī, Vidzemē - 6,4 gigabaiti, Kurzemē - Kurzemē 5,6 gigabaitus, bet Latgalē 5,3 gigabaitus uz vienu lietotāju mēnesī.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā, informē SPRK.

2016. gads elektronisko sakaru jomā iezīmējas ar interneta tehnoloģiju attīstību. Kopumā var secināt – kvalitātei ir tendence uzlaboties, atšķirības pastāv atkarībā no interneta pakalpojuma saņemšanas vietas.

Izvērtējot interneta pakalpojuma pieslēguma ātruma izmaiņu dinamiku trīs gadu griezumā, SPRK secina, ka vērojams pieslēguma ātruma vērtību pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu mērījumu datiem, 2016.gadā iezīmējot 4G tehnoloģijas attīstības turpinājumu.

Lai arī joprojām dažādās Latvijas apdzīvotās vietās interneta pakalpojuma saņemšanas iespējas ir atšķirīgas, kopumā vietās, kur ir stabils mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums un pietiekami mobilā elektronisko sakaru tīkla resursi, interneta pakalpojumi tiek nodrošināti labā kvalitātē. Turklāt sniegtā interneta pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām katru gadu ir vērojama tendence uzlaboties.