Valdība pirmdien atbalstīja VAS Privatizācijas aģentūra (PA) priekšlikumus, kas paredz AS Citadele banka un AS Reverta akcionāru līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tā kā ir noslēgts bankas Citadele akciju pārdošanas līgums un PA pēc darījuma pabeigšanas izbeigs līdzdalību bankā, tiks veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos.

Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009.gada 16.aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Viens no nosacījumiem ERAB iesaistei Parex bankas glābšanā bija mazākuma akcionāra statusa tiesību nodrošināšana un ieguldījumu garantija. 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 milj. euro apmērā par PA saistībām pret ERAB. Šādas papildus valsts garantijas tika noteiktas, ņemot vērā, ka ERAB ieguldījums Parex bankā Latvijas valstij bija nepieciešams, lai stabilizētu Parex bankas darbību un veiktu bankas restrukturizāciju.

Atjaunojamās enerģijas attīstītājs Green Genius saņems līdz pat 100 miljonu eiro kapitālieguldījumam no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Ar šo investīciju tiks finansēti neatkarīgā elektroenerģijas ražotāja, Modus Group piederošā uzņēmuma Green Genius paplašināšanās plāni dažādās Eiropas valstīs līdz 2029. gadam. Pēc darījuma noslēgšanas, kas vēl jāapstiprina vairāku valstu konkurences iestādēm, ERAB kļūs par Green Genius mazākuma akcionāru.

ERAB ieguldījums 100 miljonu eiro apmērā atbalstīs Green Genius izaugsmes stratēģiju Eiropā, kas ietver vairāk nekā divu gigavatu atjaunojamās enerģijas projektu attīstību, paātrinot Eiropas pāreju uz tīru enerģiju un stiprinot reģiona enerģētisko neatkarību un drošību. “Mēs esam gandarīti, ka varam veidot partnerību ar ERAB. Tā atspoguļo Green Genius ilgtermiņa stratēģiju, lai turpinātu attīstīt savu projektu portfeli un pāreju uz neatkarīga elektroenerģijas ražotāja statusu. Šis institucionālais partneris ļaus mums aktīvāk ieguldīt jaunos atjaunojamās enerģijas projektos,” norāda Green Genius izpilddirektors Ruslans Sklepovičs (Ruslan Sklepovič).

Pārskaitot naudu Privatizācijas aģentūrai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) ir kļuvusi par Parex bankas 51.44 miljonu jeb 25 % un 1 akcijas īpašnieci.

Parex banka informē, ka aptuvena ERAB ieguldītā summa pamatkapitālā ir 51.444 miljoni latu.

Jau tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā Db informēja, ka jebkuram, kurš vēlas iegūst būtisku līdzdalību bankā, ir jāsaņem FKTK atzinums, ka komisija neiebilst. «Un 26. augustā mēs neiebildām, ka ERAB iegūst pamatkapitālu, pārsniedzot 20 %, šo atļauju banka var izmantot pusgada laikā,» tā FKTK pārstāve Ieva Upleja.

ERAB investīcijas pamatkapitālā un subordinētais aizdevums līdz 22 miljonu eiro apmērā stiprinās Parex bankas kapitāla bāzi, sniegs atbalstu bankas restrukturizācijā un veicinās tās izaugsmi un iespējami ātrāku atgriešanos privātajā sektorā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku ikgadējā sanāksmē Tbilisi, Gruzijā Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra nepieciešamību ERAB vairāk investēt Centrāleiropā un Baltijas valstīs, īpaši ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju ERAB darbības reģionā, informē Finanšu ministrija.

«Līdzšinējā sadarbība ar ERAB ir sniegusi ļoti būtisku atbalstu Latvijas uzņēmējdarbībai. Uzskatu, ka ERAB ir jāpalīdz saņēmējvalstīm, tajā skaitā Latvijai, attīstīt savstarpējo ekonomisko sadarbību, kā arī veicināt attīstītāko saņēmējvalstu pieredzes nodošanu mazāk attīstītajām ERAB darbības reģiona valstīm. Aicinu Latvijas uzņēmējus arvien aktīvāk izmantot ERAB finansējuma iespējas,» norāda finanšu ministrs J. Reirs.

ERAB portfelis Latvijā uz šā gada marta beigām ir 182 miljoni eiro finanšu un energosektorā, neņemot vērā reģionālas iniciatīvas. Nesenākie projekti Latvijai, tajā skaitā reģionālie, bijuši pērnā gada decembra ERAB 10 miljonu eiro ieguldījums BPM Mezzanine Fund, ko pārvalda kopējs igauņu un poļu fonds BPM Capital. Fonda mērķauditorija ir Baltija un Polija. Savukārt šā gada 8. aprīlī Bankas valde apstiprināja 17 miljonus eiro ieguldījumu Livonia Partners Fund I kapitāla investīcijām mazos, vidējos un vidēja kapitāla uzņēmumos Baltijas valstīs. Fonds ir reģistrēts Latvijā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam, taču, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas lejupslīde būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kritums šogad tiek lēsts 5% apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts maijā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmē investīciju samazināšanās un biznesa pārliecības kritums pakalpojumu nozarē, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 3,5%, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā tika lēsts maijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas maijā, Igaunijas ekonomikas krituma prognoze šim gadam samazināta par diviem procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP lejupslīdi šogad ERAB sagaida 4% apmērā. Vienlaikus nākamajā gada ekonomikas pieauguma prognozi banka Igaunijai samazinājusi par trim procentpunktiem, paredzot 4% izaugsmi.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Igaunija, Latvija un Lietuva, sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), ir apņēmušās izveidot Baltijas mēroga kapitāla tirgu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un piesaistītu investīcijas uzņēmumu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministri – Toomas Tõniste no Igaunijas, Dana Reizniece-Ozola no Latvijas and Vilius Šapoka no Lietuvas – šodien Briselē ir parakstījuši saprašanās memorandu, kurā puses vienojas harmonizēt kapitāla tirgus regulējumu, lai samazinātu šķēršļus investīcijām.

Iniciatīvas mērķis ir investīciju piesaiste - veidojot kopēju kapitāla tirgu, apvienojot spēkus un pārvarot maza izmēra ierobežojumus, ar ko tām nereti nākas saskarties.

Parakstīšanas pasākumā klāt bija EK viceprezidents Valdis Dombrovskis un ERAB viceprezidents politikas un partnerības jautājumos Pjērs Heilbrons. Memoranda parakstītāji augsti novērtēja EK un ERAB sniegto atbalstu ES Kapitāla tirgu savienības izveidē.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, un, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,9% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2019.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā, un šo prognozi banka saglabājusi nemainīgu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm maijā Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,4% apmērā. Arī nākamā gada prognozi banka Lietuvai saglabājusi nemainīgu 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā maijā lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%. Igaunija ir vienīgā valsts Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā, kuras šīgada ekonomikas izaugsmes prognoze tikusi samazināta.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, taču valsts ekonomikas pieaugums būs otrs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,5%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts novembrī.

Arī 2019.gadā ERAB Latvijai arī prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā.

Ekonomikas izaugsme prognoze šim gadam Centrāleiropas reģionā samazināta vēl tikai Lietuvai.

Salīdzinājumā ar novembri Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam samazināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,2% apmērā. Nākamgad banka Lietuvai prognozē ekonomikas izaugsmi 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,8%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā novembrī lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, norādot, ka valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 4,7%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2018.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 4,1% apmērā, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā maija prognozē.

Latvijas ekonomikas šī un nākamā gada prognožu paaugstinājums salīdzinājumā ar maijā lēsto ir lielākais Baltijas valstu vidū.

Salīdzinājumā ar maiju Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir palielināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,7% apmērā. Nākamgad banka Igaunijai prognozē ekonomikas izaugsmi 3,4% apmērā, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā tika lēsts maijā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kāpums šogad tiek lēsts 3,5% apmērā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus bankas izteiktajai prognozei, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem varētu nākties saglabāties spēkā ilgāk. Tikmēr, pateicoties ārvalstu pieprasījuma kāpumam, eksporta nozare varētu atgūties ātrāk par mājsaimniecību patēriņu, bet investīcijām vajadzētu palielināties līdztekus ekonomiskās pārliecīgas pieaugumam.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas septembrī, Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam samazināta par vienu procentpunktu, un tagad Igaunijas IKP izaugsmi šogad ERAB sagaida 3% apmērā. Tikmēr nākamgad banka sagaida valsts ekonomikas pieaugumu par 4,5%.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) piektdien uzlaboja Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi un tagad lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 2,9% pretstatā janvārī gaidītajam 2,7% pieaugumam.

Savā jaunākajā pārskatā ERAB paaugstināja arī abu pārējo Baltijas valstu IKP prognozes šim gadam. Tagad banka sagaida, ka Lietuvas ekonomikā pieaugums 2011.gadā sasniegs 6,5% un Igaunijas ekonomikā - 6,1% iepretim janvārī lēstajiem attiecīgi 2,5% un 3,6%.

«Visas trīs Baltijas valstis pārsniegs mūsu janvārī publiskotās prognozes par 2011.gadu, jo tās labvēlīgi ietekmē [ekonomiskās] vides uzlabošanās Eiropas Savienībā,» teikts ERAB pārskatā.

Tā autori secina, ka Latvija turpina veiksmīgi pildīt ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgto programmu. Latvijai atbalstu sniedz ERAB investīcijas šīs valsts finanšu sektorā, un šī Baltijas valsts 2014.gadā plāno ieviest eiro. Tomēr ekonomikas izaugsmi Latvijā turpina bremzēt pirmskrīzes kreditēšanas buma sekas un fiskālās taupības pasākumi.

Kārtējo reizi pa aplinku ceļiem atklātībā nākušie fakti par Parex bankas akcionāru līgumu liek uzdot nepatīkamus jautājumus par amatpersonu atbildību pret nodokļu maksātājiem

Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa no ne pārāk tālās Nīderlandes parlamenta, kurā šīs valsts finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms stāstīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savulaik veikto ieguldījumu Latvijas Parex bankas glābšanā ir nodrošinājusi ar savu akciju pārdošanas opciju. Latvijā sākās zināma šūmēšanās, jo izskatās, ka Parex bankas pūra lādei nav dibena un ik pa laikam no tās izspraucas jau atkal jauns pārsteigums. Latvijas amatpersonas tikmēr steidza mierināt satrauktos prātus sev raksturīgā veidā – stāstot, ka visi līgumi ir konfidenciāli. Zemteksts laikam bija: ko tas holandietis vispār atļaujas muldēt! Bet nekas, Latvijas nodokļu maksātāj, tu guli mierīgi tālāk, jo neko vairāk mēs tev šā kā tā neteiksim! Un, pats galvenais, lai kādi līgumi arī nepastāvētu, no Parex bankas tapinātajai Citadelei tas investoru atrast netraucēs!

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 358 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2021.gadu ieguldījumiem Lietuvā un Igaunijā pieaugot, bet Latvijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Lietuvā, kur 11 projektos tika investēti 208 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Igaunijā pieauga no 56 miljoniem eiro 2021.gadā līdz 74 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Latvijā ERAB pagājušajā gadā investēja 76 miljonus eiro salīdzinājumā ar 113 miljoniem eiro 2021.gadā.

2021.gadā ERAB Baltijas valstīs ieguldīja 294 miljonus eiro, cenšoties palīdzēt valstu ekonomikām pēc Covid-19 pandēmijas. Pērn investīcijas bija būtisks atbalsts valstīm, kurās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā bija augsta inflācija, pieauga enerģijas cenas un samazinājās investoru interese, norāda ERAB.

ERAB Baltijas valstīs pērn investēja kapitāla tirgu un enerģētiskās drošības attīstībā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pirmdien ievērojami samazināja tās darbības reģiona valstu ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam, lēšot, ka reģiona ekonomika samazināsies par 0,3%, nevis pieaugs par 1,7%, kā tika lēsts pagājušā gada septembrī.

ERAB publiskotajā paziņojumā teikts, ka straujais naftas cenu kritums radījis papildu slodzi uz jau tā trauslo Krieviju un negatīvi ietekmē izaugsmi enerģijas eksportētājvalstīs un citās attīstības ekonomikās, kurām ir cieša saistība ar Austrumeiropas lielākajām tautsaimniecībām.

Banka prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 4,8%, nevis par 0,2%, kā tika lēsts iepriekš.

ERAB vēsta, ka papildus naftas cenu kritumam Krievijas ekonomiku negatīvi ietekmē arī rietumvalstu noteiktās sankcijas, kā arī Maskavas atbildes reakcijā noteiktās sankcijas pret tām.

Tāpat Krieviju skāris arī rubļa vērtības straujš kritums, bet no valsts pērn aizplūdušā kapitāla apjoms vairāk nekā dubultojies un sasniedzis 151,5 miljardus dolāru, kas ir rekordaugsts līmenis.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kļūst par Latvijā un Baltijā vadošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Eco Baltia mazākuma akciju turētāju, informē Eco Baltia.

Bankas vairāk nekā 10 miljonu lielās investīcijas tiks izmantotas, lai finansētu sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību.

Šī rūpnīca būs pirmā tāda veida rūpnīca reģionā, kas fokusēsies tieši uz šķirošanu, proti, otrreiz izmantojamā materiāla nošķiršanu no sadzīves atkritumiem. Latvijā gandrīz 90 procenti sadzīves atkritumu joprojām tiek apglabāti poligonos, un jaunā rūpnīca spēlēs būtisku lomu atkritumu pārstrādes veicināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas Lauciena, kas atradīsies Salaspils novada Aconē, būvniecību paredzēts uzsākt jau 2016.gadā. Paredzētā rūpnīcas šķirošanas jauda ir 100 000 tonnu atkritumu gadā. Turklāt, ņemot vērā rūpnīcas paredzamos apmērus un jaudas, tajā tiks nodrošinātas arī vismaz 60 jaunas darba vietas.

a/s Parex banka valdes loceklis Jurijs Adamovičs, kurš pirms tam strādāja ievērojami labāk apmaksātā amatā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), darbu Parex bankā pieņēmis, izaicinājumu vadīts.

Pirms pievienošanās Parex bankai viņš apsvēris arī citus darba piedāvājumus gan Londonā, gan Maskavā.

«Neslēpšu, ka Parex bankas piedāvājums finansiāli nebija izdevīgākais. Tomēr manu lēmumu ietekmēja citi, ar naudu nesaistīti faktori. Pirmkārt, Latvijā ir mana ģimene un esmu šai zemei piederīgs, otrkārt, Baltijas mērogā Parex banka ir unikāls projekts un tas sniedz tās komandas locekļiem nenovērtējamu pieredzi,» savu motivāciju pamest labi apmaksāto darbavietu skaidroja Adamovičs.

Turklāt pēc trim ERAB nostrādātajiem gadiem, kuru laikā viņš guvis nozīmīgu starptautisko pieredzi ievērojama mēroga restrukturizācijas darījumos, Adamovičs pērn vasarā ieguvis otro maģistra grādu, un tas mudinājis meklēt arī jaunus izaicinājumus.

„Scandagra Group”, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņēmis zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) šādu apbalvojumu uzņēmumam piešķīrusi par bioloģisko graudu nozares attīstības projektiem.

Prioritāte bioloģisko graudu nozarei

„Šī augstā atzinība, ko piešķīrusi ERAB mūsu uzņēmumam, ir milzīgs novērtējums mūsu komandai par paveikto darbu un apliecinājums par uzņēmuma darbības rezultātiem. Bioloģisko graudu nozare ir viens no būtiskiem uzņēmuma darbības virzieniem kopš mūsu uzņēmuma darbības sākuma 2006. gadā. Ik gadu mēs investējam lauksaimnieku izglītošanā, daloties zināšanās par labāko praksi. Pēdējā laikā ar šīm praksēm saistītajiem izmēģinājumiem Baltijā atvēlam līdz 500 000 eiro gadā. Šodien mēs vairāk nekā jebkad agrāk esam pārliecināti par ilgtspējīgas un drošas pārtikas ķēdes izveides nozīmi,” stāsta uzņēmumu grupas „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas visu laiku otru augstāko līmeni - 323 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 2022.gadu ieguldījumiem Latvijā sasniedzot rekordaugstu līmeni, bet Lietuvā un Igaunijā sarūkot, liecina bankas sniegtā informācija.

Investīciju pieaugumu vairoja rekordlielie ieguldījumi Latvijā, kur 11 projektos tika investēti 135 miljoni eiro.

Tikmēr investīcijas Lietuvā samazinājās no 208 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 150 miljoniem eiro pērn.

Savukārt Igaunijā ERAB pagājušajā gadā investēja 38 miljonus eiro salīdzinājumā ar 74 miljoniem eiro 2022.gadā.

Šo investīciju mērķis bijis atbalstīt uzņēmumus, kas darbojas gan visas Baltijas mērogā, gan vietējā līmenī, attīstīt reģiona atjaunīgās enerģijas potenciālu, stiprināt tā kapitāla tirgus, kā arī veicināt digitalizāciju un inovācijas, skaidro ERAB.

Ņemot vērā investoru apetītes samazināšanos, ko izraisījusi nenoteiktība reģionā saistībā ar karu Ukrainā, ERAB investīcijas ir aizpildījušas finansējuma trūkumu tirgū, nodrošinot komfortu ārvalstu investoriem, kas apsver investīciju veikšanu reģionā, norāda banka.

Negatīvā ietekme, ko radījusi eirozonas krīze «jaunajā Eiropā», turpina izplesties tālāk uz austrumiem. Mazāks pieprasījums atspoguļojas zemākās patēriņa preču cenās un lielākā piesardzībā, kas sevišķi novērojams Krievijā, liecina Pēdējais Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ekonomikas apskats. Latvijas izaugsme saglabāta nemainīga.

Latvijai ERAB šogad paredz 3,5% izaugsmi, kas palikusi nemainīga kopš šā gada maija. Savukārt 2013. gadam paredzēta izaugsme 2,9% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāka nekā banka prognozēja šā gada maijā. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur paredzēta izaugsme nākamajam gadam nav mainījusies un aizvien saglabājas Igaunijā 2,4% apmērā, bet Lietuvā – 2,8% apmērā, tāpat, kā tika lēsts šā gada maijā. Nākamajam gadam Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir samazināta par 0,6 procentpunktiem līdz 2,8%, bet Lietuvai – par 0,4 procentpunktiem līdz 2,5%. Vidējā ekonomikas izaugsme Centrāleiropas un Baltijas reģionā tiek šogad paredzēta 1,7% apmērā, bet 2013. gadā – 1,9% apmērā.

Krievijas ekonomikas krīzes ietekme uz bijušajām Padomju Savienības kaimiņvalstīm būs vēl postošāka par iepriekš uzskatīto un turpināsies 2016.gadā, ceturtdien paziņoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

Krievijas ekonomikas lejupslīde, ko izraisījušas rietumvalstu noteiktās ekonomikas sankcijas un naftas cenu kritums, «rada krietni lielāku negatīvu ietekmi uz valstīm, ar kurām tai ir spēcīgas ekonomikas saiknes,» norāda ERAB.

Banka prognozē, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 4,5% un 1,8% nākamgad.

ERAB izteikusi tik drūmas prognozes, neskatoties uz cerībām Maskavā, ka nesenais Krievijas rubļa vērtības pieaugums varētu mazināt ekonomikas lejupslīdi un nākamgad veicināt atgriešanos pie ekonomiskās izaugsmes.

Ņemot vērā Krievijas recesijas un rubļa vērtības krituma radīto spiedienu, nacionālo valūtu vērtības pret ASV dolāru un eiro ievērojami samazinājušās vairumā bijušo Padomju Savienības valstu, norāda banka.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, taču norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts septembrī.

Banka norāda, ka Latvijas ekonomika pērn stagnējusi, ņemot vērā vājo eksportu un iedzīvotāju patēriņa izdevumus. Jaunākie makroekonomikas dati 2023.gada ceturtajā ceturksnī beidzot bijuši krietni optimistiskāki, investīciju kāpuma tempam paātrinoties un iedzīvotāju patēriņa izdevumiem atkal palielinoties, pateicoties algu kāpumam. Kā vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu, arī Latvijā bezdarba līmenis pieaudzis, taču pērnā gada pēdējos trīs mēnešos tas veidoja 6,8%, kas ir zems salīdzinājumā ar iepriekšējiem vājas ekonomikas izaugsmes periodiem.

Budžetu deficītu krīzes, ko pārdzīvo vairākas eirozonas dalībvalstis, negatīvi ietekmēs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas, sevišķi tās, kas ir vairāk atkarīgas no eksporta pieprasījuma no Rietumeiropas puses, piektdien paziņojuši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.

Pasākumi Rietumeiropas ekonomikas stabilizēšanai, piemēram, fiskālās disciplīnas palielināšana, negatīvi ietekmēs patērētāju patēriņu. Tam būs ietekme uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, jo tās ir atkarīgas no eksporta uz eirozonu, norāda ERAB.

«Grieķijas finanšu problēmas var negatīvi ietekmēt Austrumeiropas valstis. Šobrīd vērojama ekonomikas atlabšanas, taču mēs arī zinām, ka jebkurš atveseļošanās periods ir ilgstošs un nevienmērīgs,» norādīja ERAB prezidents Tomass Mirovs.

Asākus vārdus sacīja ERAB vecākais ekonomists Ēriks Berglofs: «Rietumeiropas pasākumi var vilkt uz leju visu Austrumeiropas atveseļošanās periodu, jo tieši šī perioda atlabšana ir ļoti saistīta ar eksportu uz eirozonas valstīm.»

Centrālās un Austrumeiropas valstis varētu arī neatgriezties pie straujas izaugsmes un rekordlielām investīcijām, ko tās baudīja pirms globālās ekonomikas krīzes. Tā uzskata Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) vadītājs Tomass Mirovs (Thomas Mirow), ziņo Reuters.

ERAB boss aicina valstis krīzi nenovērtēt par zemu, jo tālākas nepatikšanas vēl ir priekšā. «Krīze sākās finanšu sektorā, tad tā ietekmēja reālo ekonomiku. Atstātā ietekme finanšu sektorā bez šaubām atkal ietekmēs banku bilances,» tā T. Mirovs.

Viņš iesaka jaunajām Eiropas valstīm koncentrēties uz ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi pēc krīzes. Viņš arī sagaida, ka pieprasījums pēc ERAB finansējuma paliks augstā līmenī.

«Lai gan no sistemātiskas banku krīzes šajā reģionā ir izdevies izvairīties, galvenais uzdevums joprojām ir banku atbilstoša kapitalizācija,» tā T. Mirovs, piebilstot, ka kapitalizācija nepieciešama tām bankām, kurām nepilnības radušās krīzes iespaidā, bet normālos apstākļos šīs bankas ir stabilas.