Pēc iespējas samazināt pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi — ar šādu mērķi ierosināti divi likumprojekti, ko Eiropas Parlaments (EP) šodien izskatīja pirmajā lasījumā. EP deputāti vēlas ieviest stingrākus noteikumus par pesticīdu atļauju termiņiem un lietošanas ierobežojumiem, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Likumprojektu grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.
Pesticīdu atļaušana un komercializācija
Viens no izskatītajiem likumprojektiem - regula par pesticīdu laišanu tirgū - paredz, ka ES tiek izveidots saraksts ar atļautajām, pesticīdus veidojošajām aktīvajām vielām. Eiropas Parlaments ieviesa tajā virkni grozījumu, saīsinot atļauju termiņus un izslēdzot no saraksta bīstamākos pesticīdus, papildus EK ierosinātajiem.
Atļauju termiņus Eiropas Komisija saista ar pesticīdu risku videi un veselībai. Tā ierosina katru jaunu pesticīda veidu apstiprināt, dodot atļauju vispirms uz 10 gadiem, pēc tam to atjaunojot. Vielas ar mazu risku apstiprinātu uz 15 gadiem.
Pesticīdus, ko var aizstāt ar mazāk toksiskām vielām, paredzēts atļaut tikai 7 gadus. Eiropas Parlaments vēlas šo termiņu samazināt līdz 5 gadiem, lai veicinātu alternatīvu izmantošanu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaujas atjaunotu uz nenoteiktu laiku, savukārt Parlaments uzskata, ka nepieciešama lielāka piesardzība. Tas iesaka atļaujas atjaunot tikai uz 10 gadiem.
Aizliegs indīgākās vielas. Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt vielas, kas izraisa vēzi, grauj endokrīno sistēmu, kas ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai, vielas, kas kairina ādu. Tam papildus deputāti vēlas kategorijā iekļaut arī pesticīdus, kas ir toksiski nervu un imūnsistēmai.
Parlaments arī prasa vērtēt ne tikai atsevišķu vielu kaitīgumu, bet arī to, cik bīstamas ir to kombinācijas.
Eiropas Komisija pesticīdu apstiprināšanai ierosina Eiropas Savienības teritoriju iedalīt trīs ģeogrāfiskās zonās. Parlaments pret šādu dalījumu iebilst, tā vietā iesakot turēties pie vienotas sistēmas visā ES. Sistēma balstītos uz savstarpēju atzīšanu, bet katrai dalībvalstij būtu tiesības apstiprināt, atteikt atļauju vai ierobežot produkta izmantošanu atkarībā no vietējiem apstākļiem.
Regula grozīs kopš 1991. gada spēkā esošu tiesību aktu.
Pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā, mežkopībā parkos, dārzos
Līdz šim Eiropas Savienības mērogā ierobežojumi atļauto pesticīdu izmantošanai nebija noteikti. Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu - otrs izskatītais likumprojekts - paredz šādus noteikumus ieviest.
Direktīva:
– prasa aizliegt pesticīdu smidzināšanu (ar atsevišķiem izņēmumiem);
– uzdod dalībvalstīm pienākumu sagatavot nacionālos rīcības plānus;
– liek noteikt reģionus, kur pesticīdi jāizliedz vai to lietojums stingri jāierobežo.
Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt pesticīdu smidzināšanu no gaisa. Aizliegumam Komisijas priekšlikumā gan noteikti izņēmumi, un deputāti prasa tos pieļaut tikai ar stingriem nosacījumiem.
Parlaments uzskata, ka jāaizsargā ūdenstilpes, ūdensceļu tuvumā nosakot vismaz 10 metrus platas joslas, kurās pesticīdus lietot un uzglabāt nedrīkst. Aizsargjoslas debatēs bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem: daudzi to uzskata par pārlieku stingru prasību.
Sabiedriskas vietas. Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu aizliegt pesticīdu lietošanu vai to pēc iespējas samazināt teritorijās, ko izmanto sabiedrība - parkos, publiskos dārzos, sporta laukumos, skolu teritorijās un rotaļu laukumos. Vienlaikus deputāti prasa šo sarakstu paplašināt, iekļaujot tajā dzīvojamos rajonus, slimnīcu teritorijas, atpūtas vietas.
Uz pusi mazāk līdz 2015. gadam. Eiropas Parlaments uzskata, ka ES īpaši bīstamu pesticīdu samazināšanai jānosaka saistoši mērķi: 50 % līdz 2013. gadam.