Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā AS Rīgas siltums (RS) sasteigti virza uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā, teikts EM paziņojumā.

Šādi secinājumi radušies, iepazīstoties ar RS valdes sniegto informāciju par SIA Rīgas bioenerģijas investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.

EM nominētais pārstāvis RS padomē Kaspars Lore arī iepriekš vairākkārt paudis bažas par RS investīciju projekta SIA Rīgas bioenerģija lietderīgumu un potenciālo konkurētspēju.

Šobrīd uzņēmuma valde sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā SIA Rīgas bioenerģija pievienot RS un līdz ar to pārņemot a/s Rīgas Bioenerģija uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē vēl papildu ieguldītās investīcijas 9 miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. EM norāda, ka pēc šādas reorganizācijas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama.

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Šodien Rīgā atklāta jauna "Rīgas BioEnerģija" šķeldas katlumāja, informē projekta kreditētāju - "SEB bankas" - uzņēmumu komunikācijas vadītāja Anete Igaune.

Katlumāja uzbūvēta ar "SEB bankas" aizdevumu 22 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums "Rīgas BioEnerģija" izveidojis biokurināmā katlumāju ar siltuma ražošanas jaudu līdz 48 megavatiem. Bankas skatījumā, tā ļaušot būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā Rīgā.

SIA "Rīgas BioEnerģija" biokurināmā katlumāja atrodas Rīgā, Rencēnu ielā 30. Iecerēts, ka projekta rezultātā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars pieaugs par 7%, sasniedzot 30% siltumenerģijas ražošanu no biokurināmā Rīgas Daugavas labajā krastā.

Biokurināmā katlumāja gadā saražos aptuveni 253 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas patēriņam 600 daudzdzīvokļu māju apkurei gada laikā.

Biogāzes rūpnīcas īpašnieki Priekulē jau nākamajā pavasarī atklās arī industriālo parku.

Darbu sākusi SIA Priekules bioenerģija biogāzes rūpnīca, kuras elektroenerģijas jauda ir viens megavats elektrības un aptuveni tikpat daudz siltumenerģijas. Jau saņemtas atļaujas un sagatavots būvlaukums, lai stacijas jaudu dubultotu, atbilstoši saņemtajai licencei.

Ja sākotnēji SIA Priekules bioenerģija slēdza līgumus ar zemniekiem par lauksaimniecības atkritumu un kūtsmēslu piegādi biodegvielas stacijai, tad tagad, kad stājies spēkā aizliegums par kūtsmēslu uzglabāšanu klajā vietā, zemnieki stāvot rindā, lai tos atdotu biogāzes ražotājiem, stāsta SIA Priekules bioenerģija valdes loceklis un investora – SMP Bank – pārstāvis Andris Dzenis.

Kriminālprocesā pēc «Meridian Trade Bank» (MTB) iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām veiktas aizturēšanas, un lietā figurē piecas personas.

Tagadējā bankas valde vērsās Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) par bijušās padomes un valdes iespējamu iesaisti nelikumīgā kredītu piešķiršanā, kuru dēļ bankai varētu būt nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošie ENAP priekšnieka Pētera Bauskas parakstītie dokumenti liecina, ka pēc bankas iesniegumiem sākti trīs kriminālprocesi, kuri vēlāk apvienoti vienā lietvedībā.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, šajā kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības, tostarp personu aizturēšana. Patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētā statuss un vēl trīs cilvēki atzīti par personām, pret kurām sākts kriminālprocess.

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

SIA Rīgas BioEnerģija divu biokurināmā katlumāju izbūvei banka Citadele un ABLV Bank ir piešķīrusi sindikāta aizdevumu kopumā 24,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās abu projektu būvniecības un izveides izmaksas ir līdz 35 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

Projekta īstenotāji prognozē, ka nākotnē siltumenerģijas cena rīdziniekiem varētu samazināties par 3 - 5%.

Pirmā katlumāja taps Rencēnu ielā. Tajā paredzēts uzstādīt iekārtas ar augstu efektivitātes un automatizācijas pakāpi. Katlumājā siltuma ražošanai izmantos Latvijas izejmateriālu - koksnes šķeldu. Plānotā siltuma jauda ir 48 MW, un tā būs lielākā šāda veida katlumāja Rīgā un Latvijā. Otra katlu māja atradīsies Vietalvas ielā 5. Plānots, ka pirmās katlu mājas celtniecība tiks pabeigta un tā sāks darboties 2017. gada decembrī, savukārt otra – 2018. gada beigās.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile atzīst: «Vietējo resursu izmantošana un neatkarība ir viens no lielākajiem ieguvumiem Rīgas siltumapgādē.»

Biokurināmā katlumājas būvniecība Rīgā, Rencēnu ielā, izmaksās nepilnus 29,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā "Rīgas siltums".

Uzņēmuma paša finansējums būs 7,5 miljoni eiro, bet aizņēmums bankā - 22 miljoni eiro.

Savukārt četrus miljonus eiro plānots apgūt, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

Kā ziņots, vakar biokurināmā katlumājas pamatos Rencēnu ielā tika iemūrēta laika kapsula.

Ar šo katlumāju tiks būtiski palielināts atjaunojamo energoresursu īpatsvars siltumenerģijas ražošanā Rīgas pilsētā, līdz ar to samazināsies ražošana no fosilajiem energoresursiem, norāda AS "Rīgas siltums" valdes loceklis Raivis Elliņš.

"Rīgas siltums" ir 100% katlumājas projekta īstenotājas "Rīgas BioEnerģijas" īpašnieks.

Elliņš skaidroja, ka atjaunojamos resursus iegūst Latvijā, tādēļ siltumavotu attīstībai ir pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Smaidu zemē nākotnes enerģiju plāno iegūt no lauksaimniecības un cilvēku radītājiem atkritumiem, kas ar laiku likvidēs atkritumu kaudzes, pārstrādājot tās atjaunojamā un videi tīrā enerģijā.

Taizemes Enerģijas ministrs Anantaporns Kanjanarats (Anantaporn Kanjanarat) pateicās Kazahstānas valdībai par viesmīlību un uzsvēra videi draudzīgas enerģijas ieguves nepieciešamību mūsdienu straujajā pasaulē.

«Mūsu valsts enerģijas politika ir virzīta uz ilgtspējību un tehnoloģisko attīstību. Taizemes izstāžu paviljons ir veidots saskaņā ar konceptu “Bioenerģija visiem” un mēs esam gatavi visai pasaulei parādīt savus panākumus šajā jomā, iegūstot enerģiju no lauksaimniecības un citu veidu atkritumiem,» savā runā teica A. Kanjarats.

Kazahstānas Veselības ministra vietnieks Aleksejs Cojs (Alexei Tsoy) norādīja, ka starp abām valstīm ir ciešas diplomātiskās saites un Astanas EXPO izstāde ir pirmais solis ceļā uz jaunām idejām, projektiem un panākumiem pretim progresam. Pēc oficiālās daļas beigām uz Nacionālās dienas skatuves kāpa dažādi Taizemes skatuves mākslinieki, kuri demonstrēja tradicionālās taizemiešu dejas un teatrālos priekšnesumus.

Lai mazinātu siltuma cenu un atkarību no importētajiem energoresursiem, AS Rīgas siltums (RS) peļņu - 2,8 miljonus eiro - novirzīs biokurināmā katlumājas ar jaudu līdz 100 MW projektam, informē uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

RS finanšu gadu, kas ilga no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada septembrim (2014.gads), pabeigusi ar 173 miljoniem eiro lielu apgrozījumu. Tas ir par 44 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā finanšu gadā. Apgrozījuma samazinājumu izraisīja divi faktori: neparasti siltā ziema, kā rezultātā samazinājās siltumenerģijas patēriņš, un zemāks siltumenerģijas tarifs.

2013./2014.finanšu gads tika noslēgts ar 2,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 4,5 miljoniem eiro mazāka nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte 2013./2014.finanšu gadā bija 2,7%.

2013./2014.finanšu gada apkures sezona Rīgā bija par 3 dienām īsāka, bet vidējā gaisa temperatūra par 3,4°C augstāka nekā noteikts Latvijas būvnormatīvos, uz kuru pamata, tiek sastādīts budžeta plāns.

Aktīvākajiem kompetences centriem nākamajā gadā būs iespēja veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai, kā arī tiks atvieglota projektu īstenošana, paredz otrdien Ministru kabineta sēdē akceptētie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā.

Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs - ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas un mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas - kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. Kompetences centru dibinātāji ir Latvijas zinātniskās institūcijas un katras nozares vadošie komersanti, kā, piemēram, AS Grindeks, AS Olainfarm, SIA Silvanols, AS Latvijas Finieris, AS Alfa RPAR, SIA Hanzas elektronika, AS Sidrabe, SIA GroGlass u.c.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas jeb koksnes izmantošanā, paredzot, ka meža biomasa tiek izslēgta no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma un tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam, informē klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.

EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII), paredzot no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu. Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Kā skaidro KEM, tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, kas savukārt padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.

ES plāno jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā 

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas...

Šāds regulējums attiektos uz jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 megavatus (MW). Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.

KEM norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.

Meža īpašnieki iebilst aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē 

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža...

Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma, var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

KEM aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā ES vidēji.

Ministrijā atzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena sanāksme, kas attiecās uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams manīt.

Biokurināmā katlumājas būvniecībai Rīgā tiek meklēta zeme un labākais risinājums; a/s Rīgas siltums 2,8 milj. eiro lielo peļņu novirza projekta īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielākās šķeldas katlumājas būvniecībai pērnā gada nogalē dibinātais a/s Rīgas siltums un SIA Enerģijas Risinājumi uzņēmums SIA Rīgas BioEnerģija aktīvi meklē labāko un ātrāk realizējamo risinājumu projekta īstenošanai, kā arī lūkojas pēc zemes, uz kuras tā varētu tapt. Šobrīd projekts ir izpētes procesā, sarunā ar DB apliecina uzņēmuma valdes loceklis Guntis Skroderis. Reāla darbība varētu sākties šā gada beigās.

Savukārt Rīgas siltuma akcionāri 2013./2014. finanšu gada peļņu 2,8 milj. eiro apmērā izlēmuši novirzīt biokurināmā katlumājas projekta attīstībai. Jāatgādina, ka aizvadītajā finanšu gadā uzņēmuma peļņa bija par 4,5 milj. eiro mazāka nekā vēl gadu iepriekš, ko kompānijas valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis skaidro ar silto ziemu, kuras dēļ saruka siltumenerģijas patēriņš, turklāt siltuma cena, samazinoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, bija zemāka, nekā gadu iepriekš.

Jāveicina virzība uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu

Latvijā jāpalielina vietējā tirgū ražotās enerģijas apmērs, nākotnē samazinot izdevumus, kas saistās ar enerģētikas importu, secināja eksperti siltumapgādes konferencē «Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums», ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas atjaunojamās enerģijas federāciju un SIA Rīgas BioEnerģija. Nozares pārstāvji gan ir vienisprātis, ka nereti valsts rīcība un atbalsts šim tirgum buksē.

Skaits kritīsies

Konferences dalībnieki meklēja iespējas, kā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, atrast jaunus klientus. «Nevar neņemt vērā, ka pieprasījumu nākotnē ietekmēs gan ekonomikas, gan demogrāfijas stāvoklis,» uzsvēra DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš konferencē norādīja, ka nākamajos gados gaidāms straujāks ekonomikas kāpums – vidēji par 2–3% nākamgad, bet tālākajos gados izaugsme palielināsies aptuveni par vienu procentpunktu gadā. Tiesa gan, attīstoties citām nozarēm, var prognozēt, ka enerģētikas kopējais īpatsvars ekonomikā saruks. Tomēr nākotnē pastāv vairāki pozitīvi faktori, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc siltumapgādes. Kā vienu no tiem eksperts minēja jaunu daudzdzīvokļu māju un biroju ēku būvniecību Rīgā un citās ekonomiski attīstītajās pilsētās, tiesa gan, tajā pašā laikā pretēju efektu dos iedzīvotāju aizplūšana no ekonomiski vājākajiem reģioniem. Tāpat pie plusiem viņš minēja noliktavu un rūpniecības ēku celtniecību centralizētās siltumapgādes sistēmu zonās.

Labi sakārtotos kokrūpniecības uzņēmumos vidējās algas ir sasniegušas teju Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, konferencē DNB Global forest 2015 atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Proti, rēķinot pēc iespējas iegādāties noteiktu apjomu produktu un pakalpojumu (pirktspējas paritāte), algas pirmapstrādes uzņēmumos ir sasniegušas 93% no Eiropas vidējām algām.

Kokrūpniecībā kopumā tie vidēji ir tikai 59%. Arī Lietuvā situācija ir līdzīga, bet Igaunijā nozares vidējā alga, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, ir sasniegusi 76% no ES vidējā līmeņa.

Lai tuvotos kaimiņvalsts līmenim, uzņēmējiem nākamgad var nākties pārskatīt gan atalgojuma veidošanas principus, proti, straujāk palielināt zemākās algas, gan arī domāt par strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu, jo Latvijā trūkst profesionālu darbinieku ar specifiskām prasmēm.

Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS "Rīgas siltums" (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.

"RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību," uzsvēra Pētersons.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 78 komercķīlas, bet 79 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 266 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 176 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļās devusi VAS Lauku attīstības fonds – 30 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi Finanšu ministrija.

Otra lielākā komercķīla bijusi metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirgotājam SIA Depo DIY – 29,88 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Ceļu būvkompānija A.C.B. devusi divas komercķīlas – vienu 21,7 miljonu eiro vērtībā, bet otru - 16,8 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi Nordea Bank AB.

Priekulniekus maija pirmajā nedēļā sildīja gan saulīte, gan radiatori. Apsaimniekotājs norāda uz iedzīvotāju atšķirīgajām vēlmēm un noliedz siltuma ražotāja lobēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Neticami, bet fakts, ka vēl šodien, 8. maijā, SIA Priekules nami turpina mūs sutināt,» aizvadītās piektdienas rītā redakcijā vērsās priekulnieki, kuri dzīvo Liepājas ielas mikrorajonā. Runa ir par joprojām neatslēgto apkuri, lai gan vismaz vienas mājas iedzīvotāji esot uzrakstījuši pieteikumu, ka vēlas tās pārtraukšanu.

Priekulnieki spriež: «Uzņēmums priecājas, ka mūsu maciņi dilst.» Saņemtajos rēķinos maksa tiek prasīta par visu aprīli, taču varējusi būt uz pusi mazāka, ja apkuri pārtrauktu ap 15. aprīli. Daži jau darījuši apsaimniekotājam zināmu, ka apkures rēķinu par maiju neapmaksās.

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Šodien, 7.augustā, AS Latvijas elektriskie tīkli Rīgas TEC-1 teritorijas augstsprieguma apakšstacijā reģistrēts tehnoloģiskais traucējums, tādēļ Rīgā Teikas, Čiekurkalna, Mežaparka rajonu apkaimēs bija traucēta elektroenerģijas piegāde.

Kā biznesa portālam db.lv sacīja AS Latvenergo Komunikācijas direktors Andris Siksnis, pateicoties operatīvai dienestu rīcībai, avārijas atslēgumu izdevās novērst un 40 minūšu laikā atjaunot elektroapgādi Čiekurkalna un Teikas apkaimē. AS Sadales tīkls veicot pārslēgumus elektroiekārtās, nepilnas stundas laikā pilnībā visiem klientiem atjaunoja elektroenerģijas piegādi.

AS Latvenergo atbildīgie dienesti izmeklējot un analizējot tehnoloģiskā traucējuma iemeslus.

Komentējot baumas par sprādzienu, A. Siksnis uzsvēra: «Rīgas TEC-1 teritorijas apakšstacijā tehnoloģiskā traucējuma laikā vienlaicīgi slēdzās vairāki 110 kV jaudas slēdži, radot paaugstinātu trokšņu līmeni apkārtnē, kas nav indentificējams kā sprādziens.»

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).