Rīgas domes pagaidu administrācija 27. martā veikusi izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, kas uz ārkārtējas situācijas laiku atceļ lielāko daļu no atlaidēm pilsētas sabiedriskajā transportā.

Tas darīts, lai mazinātu pasažieru plūsmu un ierobežotu vīrusa Covid-19 tālāko izplatību.

LASI ARĪ: Pie luksoforiem atslēgs gājēju izsaukuma pogas

Ņemot vērā epidemiologu ieteikumus, satiksmes ministra rīkojumu vīrusa izplatības ierobežošanai transportā, kā arī salīdzinoši lielo pasažieru plūsmu situācijā, kad cilvēkiem ir fiziski jādistancējas, izmaiņas saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā paredz atcelt pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs ceturtdien nolēmis noteikt cenu griestus dabasgāzei, apkurei un elektroenerģijai.

Cenas griestu noteikšanas mērķis ir mazināt augstās inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām un ražotājiem.

Privātām mājsaimniecībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem cenas griesti tiks piemēroti no marta, un ar atpakaļejošu spēku plānoti atvieglojumi arī janvārim un februārim. Cenu griesti būs spēkā līdz 2024.gada aprīlim.

Lielajiem ražotājiem cenu griesti stāsies spēkā no janvāra.

Likumprojekts par cenu griestu noteikšanu vēl jāapstiprina Bundesrātā.

Katram enerģijas veidam, uz kuru attiecas cenu ierobežojums, noteikta atšķirīga valdības garantētā maksimālā cena.

Par gāzi klienti, mājsaimniecības un mazie un vidējie uzņēmumi maksās ne vairāk kā bruto cenu 12 centus par kilovatstundu par 80% no parastā patēriņa. Klientiem, kas maksā tieši par apkuri, cena būs 9,5 centi par 80% no parastā patēriņa.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lielbritānijas trešais lielākais enerģijas piegādātājs "Ovo Energy" atvainojies saviem klientiem pēc ieteikuma "apskaut mājdzīvnieku", lai sasildītos šajā ziemā, kad strauji augušas cenas par apkuri.

Laikraksts "Financial Times" vēstīja, ka "Ovo Energy" pagājušajā nedēļā nosūtījis klientiem e-pastā sarakstu ar desmit ieteikumiem, kā vienkārši un lēti sasildīties šajā ziemā.

Līdzās mājdzīvnieku apskaušanai ierosināts arī palēkāt, sarīkot bērniem sacensības vingrošanā un nodoties mājas tīrīšanai.

Uzņēmuma padomi izpelnījās asu kritiku laikā, kad Lielbritānijā paredzama dzīves dārdzības krīzes saasināšanās.

Vairākas prognozes liecina, ka miljoniem mājsaimniecību rēķini par enerģiju aprīlī varētu pieaugt par vairāk nekā 50%.

Bristoles Ziemeļrietumu vēlēšanu apgabala pārstāvis Darens Džonss "Ovo Energy" ieteikumus nodēvēja par apvainojošiem un aicināja uzņēmumu atvainoties.

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "CIVINITY" uzņēmumi sākuši noslēgt apkures sezonu. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, apkures sezona bijusi pat nedaudz dārgāka, neskatoties uz ievērojamu siltumenerģijas patēriņa kritumu.

"CIVINITY" uzņēmumi, rezumējot apkures sezonas rādītājus, norāda, ka šajā sezonā maksājumi par siltumenerģiju auguši par 3%, savukārt siltumenerģijas patēriņš bijis par 12% mazāks nekā iepriekšējā sezonā.

"Sezonas dati skaidrojami ar siltumenerģijas tarifa kāpumu šogad. Tomēr tagad, Covid -19 izraisītās krīzes sakarā, pasaulē energoresursu - gāzes un naftas cenas ir strauji kritušās un arī AS "Rīgas Siltums" uz krīzes laiku ir samazinājusi tarifu. Skatoties uz notiekošo pasaulē, būtu tikai objektīvi cerēt, ka šāds siltumenerģijas tarifa samazinājums būs spēkā ne tikai ārkārtas situācijas laikā, bet arī nākamajā sezonā," norāda Gatis Roze, "CIVINITY" dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.

Lietuvas parlaments ceturtdien atbalstīja valdības ierosinājumu vēl uz divām sezonām atcelt pievienotās vērtības nodokli (PVN) komunālajai apkurei.

Par ierosinājumu balsoja 111 klātesošie Seima deputāti un deviņi atturējās.

Daži Seima deputāti pauda bažas, ka nulles PVN likme attieksies tikai uz komunālo apkuri, bet premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda pārliecību, ka valsts kompensācija par elektrību un gāzes šogad ir lielāka nekā jebkura PVN likme.

"Pašlaik valsts kompensācija par elektrības cenām ir lielāka nekā jebkura esošā PVN likme, jo kompensācija praktiski veido pusi no reālās cenas un 30% no Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) noteiktās cenas, kas noteikti ir vairāk nekā jebkura PVN likme," premjerministre stāstīja parlamenta deputātiem.

Vienlaikus cenu atšķirība starp klientu maksāto gāzes cenu un tirgus cenu ir četras reizes, viņa piebilda.

A/s Latvenergo sadarbībā ar Draugiem Group uzņēmumu SIA Istabai piedāvā Viedās mājas produktu.

«A/s Latvenergo seko līdzi nozares pakalpojumu attīstībai, līdz ar to uzņēmuma stratēģiskais virziens ir jaunu biznesa segmentu – šajā gadījumā lietu interneta pakalpojuma - attīstīšana, pie tam esot vieniem no pirmajiem, kas piedāvā atbilstošus produktus. Viedo pakalpojumu nozare ir ar augstu izaugsmes perspektīvu un likumsakarīgi, ka Elektrum diversificē savu pakalpojumu klāstu, piedāvājot Viedās mājas produktu,» stāsta Uldis Mucinieks, a/s Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors.

Tā kā produkts tiek radīts ar pievienoto vērtību, uzņēmums bija ieinteresēts, lai arī sadarbības partneri izstrādē spētu to nodrošināt un savos risinājumos skatītos tālāk par iespējamo. Vēl jo vairāk – tā kā jau iepriekš ir izstrādāti produkti ar vietējiem ražotājiem, kuri piedāvājuši inovatīvus un konkurētspējīgus risinājumus, a/s Latvenergo bija ieinteresēta arī sadarbības partnerī no Latvijas.

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Saldējuma ražotāja SIA "Rūjienas saldējuma" kopējās investīcijas šogad un nākamgad sasniegs aptuveni divus miljonus eiro, pastāstīja "Rūjienas saldējuma" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Igors Miezis.

Viņš teica, ka prognozētās investīcijas ir aptuvenas, jo iekārtu iepirkumi vēl nav noslēgušies, un uzņēmums vēlas atrast pēc iespējas kvalitatīvāku, bet ne dārgu piedāvājumu. Uzņēmums turpmāk plāno investēt jaunās iekārtās, kuras "Rūjienas saldējums" sācis ražot un veidot sadarbībā ar dažādiem uzņēmumiem, kā arī plānota iekārtu nomaiņa un telpu izbūve Rūjienā.

Uzņēmums katru gadu investē dažādos projektos, tostarp procesos, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtspējību un nedod uzreiz acīmredzamus rezultātus, bet sadārdzina ražošanas procesu, piemēram, uzņēmums pirms dažiem gadiem izvietoja ūdens attīrīšanas iekārtas, lai attīrītu ūdeni pirms tā laišanas pilsētas kanalizācijā, kas palielināja izdevumus, skaidroja Miezis.

Ministri vienojušies, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma. Kaut kas tāds bija jau sen gaidīts, tiesa, ne šādā izpildījumā. Kur problēma? '

Tiklīdz tiek mehāniski noteikti cenu griesti, pilnībā vai daļēji kompensējot visu, kas virs tiem, tā attiecīgajam produktam tirgus cenas vietā parādās piesaiste maksimāli iespējamajai. Proti, konkurences mehānisms pārstāj darboties, cenas tirgū visi ir noskaņoti turēt augstas, rēķinoties, ka pieprasījums nemazināsies, jo klienti gribēs izmantot valsts budžeta atbalstu.

Spilgts piemērs varētu būt saistīts ar apkures granulām, ko jau tagad, neskatoties uz ārkārtīgi augstām cenām, bažās par nākotni iepērk vairākiem gadiem uz priekšu – valsts kompensācija šo vēlmi veidot uzkrājumus tikai veicinās. Savukārt tiem, kuri nespēs pirkt granulas par 300 eiro/tonnā, atbalsts nepienāksies, lai arī nebūt ne visi šādi cilvēki var pretendēt uz nabagu pabalstiem. Tātad ar šo faktiski atbalsts ir turīgākajiem, bet uz vidusslāņa rēķina.

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

2014. gadā valsts vadošo resoru centrālo aparātu telpu uzturēšanas izmaksas pieaugušas par 464,6 tūkst. eiro, sasniedzot 7,71 milj. eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts vadošo resoru īpašumā esošo un nomāto ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas ievērojami atšķiras. Īpašumu vidū ir ne tikai būdiņas lauku ceļmalās, bet arī viesu nami Jūrmalā, cietumi, grausti un nami ar ļoti ievērojamu kadastrālo vērtību. Daudziem no šiem īpašumiem vienojošais elements ir augstās izmaksas par apkuri un sliktais tehniskais stāvoklis, tāpēc tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams investīciju vilnis, glābjot vēstures liecinieces ēkas, kuras apdzīvo ierēdņi.

Vērtīgākais no Saeimas astoņiem īpašumiem ir 6 tūkst. m2 plašais nams Jēkaba ielā 11, kura kadastrālā vērtība ir 3 milj. eiro. Savukārt plašākais – Saeimas autobāze 7 tūkst. m2 platībā Skanstes ielā 6. Saeimas viesu izmitināšanai paredzētie divi īpašumi Jūrmalā, Jūras ielā 14 un 9/11, kopā ir 2,5 tūkst. m2 plaši un to vērtība ir 850 tūkst. eiro. Savukārt Valsts kanceleja (VK) mājo Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Ēku kompleksa kopējā platība ir 15 tūkst. m2, tā kadastrālā vērtība ir 12,9 milj. eiro. Valsts kanceleja no visa kompleksa izmanto 6,2 tūkst. m2. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas (VPK) īpašumā nav nevienas ēkas, norāda VPK preses padomniece Līga Krapāne. Iestāde izvietojusies prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju nama ēku kompleksā, kur telpu kopējā platība ir 3,4 tūkst. m2.

2015. gadā 65 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei, 18 % – karstā ūdens sagatavošanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģija iekārtās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā mājsaimniecību energoresursu apsekojuma dati par iedzīvotāju energoresursu izmantošanas paradumiem.

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā patērēja elektroenerģiju (32,7 % mājsaimniecību), dabasgāzi (29,7 %) vai sašķidrināto naftas gāzi (24,1 %). Tikai neliela daļa mājsaimniecību (13,5 %) ēdiena pagatavošanai izmanto malku.

Apsekojuma dati rāda, ka 2015. gadā Latvijā mājsaimniecībā dzīvoja vidēji 2,4 cilvēki un vidējā apkurināmā platība bija 69 m2. Viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 182 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 11 kWh mazāk nekā 2010. gadā.

2015. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija krāsu televizors (95,8 %), automātiskā veļas mazgājamā mašīna (89,0 %) un ledusskapis (97,8 %). Mājsaimniecībās būtiski audzis portatīvo datoru īpatsvars – no 24,0 % 2010. gadā līdz 48,1 % 2015. gadā –, bet stacionāro datoru īpatsvars samazinājies no 42,2 % 2010. gadā līdz 33,4 % 2015. gadā. Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, saldētavas, trauku mazgājamās mašīnas) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.