Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

Starptautiskajā dizaina konkursā Electrolux Design Lab Helsinkos augstu atzinību izpelnījusies Viļņas Mākslas akadēmijas studenta Dominika Budina piedāvātā ideja - bērnu ratiņi ar gaisa filtru, kas pasargā mazuli no piesārņota gaisa.

Konkursa komisija ne tikai novērtējusi viņa piedāvājuma aktualitāti, bet arī prognozējusi tam komerciālu veiksmi un iespējas nostiprināties pasaules tirgū, raksta Faktai.lt.

Šogad konkursam bija pieteikušies 1500 dalībnieki no 56 pasaules valstīm. Atlasi uz trešo kārtu izturējuši seši no viņiem. 23 gadus vecā lietuviešu studenta darbs ar devīzi Gaisa vairogs ieguvis otro vietu un 6000 eiro prēmiju.

Jautāts par saviem panākumiem, Dominiks atzīst, ka cerējis iekļūt pirmajā simtniekā, bet iespēja piedalīties finālā un godalgotā vieta pārsteigusi arī viņu pašu.

«Man liels prieks par šo uzvaru. Starptautiskais konkurss Electrolux Design Lab ne tikai dod iespējas iepazīstināt pasauli ar savām idejām, bet ļauj arī mācīties, paver radošo brīvību un veicina inovāciju ieviešanu,» viņš sacījis.

Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs "Electrolux" pērn strādāja ar 1,32 miljardu kronu (116 miljoni eiro) zaudējumiem salīdzinājumā ar 4,7 miljardu kronu peļņu 2021.gadā, liecina kompānijas ceturtdien publiskotais pārskats.

Tajā norādīts, ka uzņēmuma produkcijas pieprasījumu negatīvi ietekmēja augstā vispārējā inflācija, procentu likmes, enerģijas cenas un ģeopolitiskais saspīlējums.

Tikai ceturtajā ceturksnī "Electrolux" zaudējumi sasniedza 1,9 miljardus Zviedrijas kronu pretstatā 596 miljonu kronu peļņai 2021.gada oktobrī-decembrī.

Gada pēdējos trīs mēnešos "Electrolux" apgrozījums bija 35,8 miljardi kronu, kas ir nedaudz vairāk kā pirms gada. Visā 2022.gadā apgrozījums sasniedza 134,9 miljardus kronu.

Pērn "Electrolux" paziņoja par izmaksu samazināšanas programmu saistībā ar mazāku pieprasījumu un ieņēmumiem. Uzņēmums brīdināja, ka samazinās līdz 4000 darbavietu, no kurām lielākā daļa ir Ziemeļamerikā.

Zviedrijas kompānija Electrolux 1. septembrī uzsākusi akciju, kuras laikā Facebook lietotājiem, kuri kļūs par uzņēmuma sekotājiem sociālajā portālā Facebook, būs iespēja noteikt ziedojumu apmēru, kas tiks novirzīts pētījumiem par plastmasas piesārņojumu pasaules okeānos.

Par katru jaunu sekotāju Electrolux ziedos vienu eiro starptautiskajām jūras izpētes organizācijām Algalita un 5 Gyre.

Ik gadu pasaulē tiek saražotas 260 tonnas plastmasas, no kuriem tikai 5% ir pārstrādājams materiāls, liecina aprēķini.

Liela daļa plastmasas nokļūst Zemeslodes okeānos. Piemēram, Klusajā okeānā plastmasas atkritumi aizņem milzīgas teritorijas, kas ieguvušas apzīmējumu Lielais Klusā okeāna atkritumu lauks (Great Pacific Garbage Patch), kura lielums tiek lēsts 150 tūkstošu kvadrātkilometru apmērā. Plastmasas atkritumi ievērojami piesārņojuši arī citus okeānus.

2008. gadā Electrolux uzsāka projektu, kurš tiek saukts par Vac from the sea, kura mērķis ir pievērst uzmanību plastmasas piesārņojumam jūrās un okeānos. Projekta ietvaros kompānija izveidojusi arī piecus Green Range putekļusūcēju paraugmodeļus, to korpusā izmantojot savākto plastmasu no Ziemeļu jūras, Indijas okeāna, Vidusjūras, Klusā okeāna un Baltijas jūras, informē Electrolux.

Divi no lielākajiem sadzīves tehnikas zīmoliem vienojušies par savstarpēju, vairāk nekā 3 miljardus vērtu darījumu, ziņo BBC.

Electrolux iegādāsies General Electric sadzīves tehnikas biznesu, par to maksājot 3,3 miljardus ASV dolāru (2,59 miljardus eiro). Tas ir Zviedrijas kompānijas lielākais darījums un sniedz tai lielāku klātbūtni ASV tirgū.

Electrolux, kas izmanto arī zīmolus Zanussi, AEG, ir pasaulē otrs lielākais sadzīves tehnikas ražotājs, kuru pārspēj tikai Whirlpool.

«Šis ir vēsturisks brīdis un svarīgs stratēģisks solis,» pavēstījis Electrolux vadītājs Keits MakLoglins (Keith McLoughlin).

Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs Electrolux AB trešdien paziņojis par trešā ceturkšņa tīrās peļņas kritumu, ziņo The Wall Street Journal.

Kompānijas, kas ražo tādas preces kā putekļu sūcēji, ledusskapji un trauku mazgājamās mašīnas, tīrā peļņa bijusi 1,38 miljardi Zviedrijas kronu (205 miljoni ASV dolāru).

Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā Electrolux nopelnīja 1,63 miljardus kronu.

Analītiķi bija prognozējuši, ka sadzīves tehnikas ražotāja peļņa būs samazinājusies vēl vairāk - līdz 1,12 miljardiem kronu.

Medijs norāda, ka pagājušajā gadā Electrolux ieguva no zemajām izejmateriālu cenām, kas kopā ar būtisku izmaksu samazināšanu un lielākām produktu cenām noveda pie augstākas rentabilitātes.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Electrolux, pasaulē otrs lielākais sadzīves tehnikas ražotājs, saistībā ar izmaksu pieaugumu palielinās cenas Eiropā, ziņo BBC.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju importēto izejvielu un transporta izmaksas 2011.gada pirmajos mēnešos ir būtiski pieaugušas.

Electrolux plāno palielināt cenas par 5 - 7% no šā gada 1. oktobra.

Kompānija jau bija paziņojusi par cenu kāpumu Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aprīlī Zviedrijas kompānija ziņoja par pirmā ceturkšņa peļņas samazināšanos gada griezumā. Kā iemesls tika minēts tieši izejmateriālu, piemēram, tērauda, ķīmisko vielu un plastmasas, cenu kāpums.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā dažu Electrolux svarīgāko izejvielu vidējās izmaksas pieaugušas no 40% līdz 90%, un transportēšanas izmaksas arī ir būtiski augušas,» teikts kompānijas paziņojumā.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentes Kristīnes Bulas dizaina ideja interjera aksesuāram svaigam gaisam Coco ir iekļauta 20 pasaules labāko darbu vidū starptautiskā dizaina konkursā Electrolux Design Lab 2013.

Tādejādi pirmo reizi konkursa vēsturē ideja no Latvijas ir nokļuvusi konkursa pusfinālā.

Pusfinālā iekļuvušas arī tādas citu valstu studentu idejas kā «elpojoša siena», kas tīra gaisu, virtuves iekārta, kas novērš vientulību, tīrīšanas robots, kas darbojas, izmantojot kinētisko enerģiju un citas.

Coco ir interjera aksesuārs, kas absorbē putekļus un kalpo kā dzīvestelpas dekors. Tas neizmanto elektroenerģiju, bet darbojas, izmantojot magnētus, kuri rada kustību un līdz ar to – arī gaisa plūsmu. Gaisa atsvaidzinātajam lietotājs var izvēlēties dažādus aromātus – savvaļas piparmētru, kanēli vai lavandu.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Piektdienu Eiropas akciju tirgi sāka ar kritumu, jo vairāku uzņēmumu finanšu rezultāti radīja vilšanos investorus, kā arī tirgus gaida Lielbritānijas provizoriskos IKP datus.

Rezultātā Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,3%, Vācijas DAX 30 – par 0,3%, Francijas CAC 40 – par 0,65%, bet Lielbritānijas FTSE 100 –par 0,1%.

Investorus apbēdināja Volvo AB un Electrolux trešā ceturkšņa finansiālie rādītāji, kā rezultātā uzņēmumu akcijas piektdien nokritās par att iecīgi 5,35% un 5,5%. Volvo peļņa trešajā ceturksnī sarukusi par 18%, tādējādi uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu par 2000. Par tikpat darbinieku skaitu samazinās arī sadzīves tehnikas ražotājs Electrolux, jo trešā ceturkšņa rezultāti nav sasnieguši prognozētos. Uzņēmuma peļņa sarukusi par 24%.

Amerikas un Eiropas patērētājiem atturoties no lieliem pirkumiem, Whirlpool Corp., pasaulē lielākā mājsaimniecības ierīču ražotāja, trešā ceturkšņa peļņa samazinājusies par 9,2%, ziņo Bloomberg.

Tīrā peļņa sarukusi līdz 79 miljoniem ASV dolāru jeb 1,02 ASV dolāriem uz akciju.

Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā ASV, Mičiganā bāzētā kompānija nopelnīja 87 miljonus ASV dolāru jeb 1,15 ASV dolārus uz akciju.

Apgrozījums trešajā ceturksnī pieaudzis par 0,5% līdz 4,52 miljardiem ASV dolāru, kas liecina par ievērojamu apgrozījuma pieauguma palēnināšanos.

Ieņēmumi Ziemeļamerikā samazinājušies par 3% līdz 2,4 miljardiem ASV dolāru, bet apgrozījums Eiropā sarucis par 8% līdz 827 miljoniem ASV dolāru.

Kā vēstīts, arī Zviedrijas sadzīves tehnikas ražotājs Electrolux AB trešdien paziņoja par trešā ceturkšņa tīrās peļņas kritumu.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Uzņēmumiem būtu jāiesaistās ilgtspējīgā attīstībā un sociālā darbā, jo tas nostiprina uzņēmuma reputāciju un lojalitāti, palīdz darbiniekiem kļūt augstāk kvalificētiem un motivētākiem, kā arī rada kvalitatīvāku gan darba vidi, gan sabiedrību, trešdien seminārā Stratēģiskās sociālās investīcijas: win-win pieeja stāstīja Korporratīvās ilgtspējas un atbildības institūta (Institute for Corporate Sustainability and Responsibility) pārstāve Dace Avena.

Seminārā tika runāts par to, kādēļ stratēģiskās sociālās investīcijas (SSI) uzņēmumiem ir nozīmīgas, kā izvēlēties uzņēmumam atbilstošās mērķa grupas, ar kurām strādāt sociālās atbildības veicināšanas virzienā. Tika stāstīts arī par to, kā saprast, kas ir interesants uzņēmumā strādājošiem. Savā pieredzē par darbinieku brīvprātīgo darbu stāstīja SEB bankas pārstāve Agnese Strazda, pieredzē par sociālās atbildības veicināšanu dalījās Electrolux Latvia pārstāvis Eduards Reneslācis un Soros Foundation Latvia pārstāve Aija Tūna.

Viens no semināra organizatoriem – asociācija Dzīvesprieks nodarbojas ar bāreņu un bez vecāku gādības palikušu jauniešu skološanu. Papildus arodizglītības programmām jauniešiem tiek mācīta angļu valoda, datoru mācība un mājsaimniecības priekšmeti. Dzīvesprieka pārstāve Līga Landiša stāstīja par asociācijas pieredzi, sadarbojoties ar uzņēmumiem un institūcijām. Asociācjai izveidojusies sadarbība ar Electrolux, GlaxoSmithKline, Hauska Partner, If, Intrac, Krāsu serviss, Nordea, Oriflame, Prolux, SEB banka, Snickers, StoraEnso, Systemair, TBWA Latvia, Vairāk saules, Vivacolor, arī zvērinātu advokātu biroju Petrovs un partneri, kā arī British Chamber. Daži uzņēmumi atbalsta asociāciju materiāli, bet ir arī tādi, kas iesaistās audzēkņu izglītošanas darbā, vēlāk arī pieņemot apmācītos audzēkņus darbā. «Uzņēmumiem jābūt sociāli atbildīgiem, jo tādējādi tiek izglītots arī potenciālais kompānijas klients vai darbinieks,» norādīja D. Avena.

Ģertrūdes iela no Brīvības līdz K. Barona ielai ir dzīvīga un pašpietiekama – grūti iedomāties, kā te varētu pietrūkt. Īsajā ielas posmā atrodami visdažādākie uzņēmumi – sporta klubs un skaistumkopšanas saloni, tepat ērti nopērkama pārtika, apģērbi, apavi, ziedi, medikamenti un zoopreces. Tomēr, līdzīgi kā citur galvaspilsētas centrā, vairākums «redzamo» uzņēmumu pārstāv ēdināšanas nozari.

Lai arī Ģertrūdes ielā ir vesela plejāde ēdināšanas uzņēmumu, to nevar būt par daudz, spriež Liene Jermacāne, kafejnīcas Maize vadītāja. Viņas vadītais uzņēmums ar kaimiņiem sadzīvo labi un nekonkurē ne ar vienu. «Ja pasniedz kvalitatīvu ēdienu, nevajadzētu baidīties par to, ka varētu iet slikti. Galvenais – kā pasniedz, kāda ir ideja un cenas,» stāsta L. Jermacāne.

«Ģertrūdes iela ir ļoti populāra, tuvu centram. Te rosās ļoti liela dzīvība. Biznesam šī iela ir fantastiska. Sākotnēji mēs te bijām teju vienīgais restorāns, bet lēnām viss attīstās,» spriež restorānu Steiku haoss un KID* vadītāja Inga Sīle. Attīstība varētu būt saistīta ar to, ka uzņēmēji saprot – te apgrozās daudz biznesa cilvēku, jo tuvumā ir dažādi biroji un iestādes, kur strādā potenciālie klienti. Svarīgs aspekts ir arī tas, ka te var ērti novietot automašīnu.

Turpinās darbu veidošana mākslas un mūzikas festivāla Bildes 2009 izstādei Ergorapido un lidojošie paklāji, kas sākusies Bilžu vasaras nometnē viesu namā Nītaures dzirnavas. Bilžu mūziķiem un māksliniekiem var pievienoties arī citas radošas personības, kuras savas domas un idejas vēlas izpaust, veidojot interesantus un netradicionālus paklājus un mākslinieciskojot Ergorapido putekļu sūcējus.

Šā gada Bilžu izstādes galvenais objekts būs firmas Electrolux bezvadu putekļu sūcējs Ergorapido, kas no ikdienišķa priekšmeta kļūs par kolorītu mākslas darbu un interesantu izstādes eksponātu.

Izstādes dalībnieku domu lidojums un pasaules skatījums tiks iekrāsots, ievērpts un iešūdināts arī paklājos.

Starp izstādes darbu autoriem ir mūziķi Raimonds Bartaševičs, Ieva Akuratere, Olga Rajecka, Sandra Bula, Ilze Kalve, Āris Ziemelis, Aldans Milzarājs un Jānis Vanadziņš, mākslinieki Guntars Ošenieks, Linda Stepēna, Zanda Milzarāja, Marta Krasta, Maija Rezenberga, Sigis Kreivaitis, Ināra Garklāva un Arvīds Plokšta, fotogrāfs Valts Kleins, aktieris Varis Vētra un citi.