Plānotās izmaiņas Publisko Iepirkumu likumā – tā saucamo mazo iepirkumu sliekšņa palielināšana no 20 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem latu - pašreizējā ekonomikas situācijā nav pārdomāts risinājums, uzskata SIA Livland vadītājs Renārs Krūgaļaužs.
Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lemj par izmaiņu veikšanu Publisko iepirkumu likumā, kur kā viena no būtiskākajām izmaiņām paredzēts palielināt slieksni vienkāršotas procedūras iepirkumiem no 20 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem latu.
«Šobrīd iepirkumu pārsūdzības, kas attiecas uz mazajiem iepirkumiem, neizskata Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), bet tās tiek skatītas Administratīvajā tiesā. Līdz brīdim, kamēr tiesa lemj, kurai no pusēm ir taisnība, ir pagājis vismaz gads un strīdus ābols jau sen ir realizēts, nauda saņemta un tiesas lēmumam vairs nav nekādas jēgas. Faktiski «gaisā karājoties» paliek ne tikai aizdomas par iepirkuma sludinātāja negodprātību, bet arī tiek veltīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda,» norāda R. Krūgaļaužs.
Viņš stāsta par gadījumu, kad uzņēmums apstrīdējis kādas pašvaldības iepirkuma konkursa rezultātu. Tiesa lēma par labu Livland, atzīstot, ka pašvaldība bija pārkāpusi likumu, bet, ņemot vērā procesa laikietilpību, kompānijas ieguvums par faktisko lētākās cenas piedāvājumu iepirkuma konkursā bija atmaksāta valsts nodeva pārdesmit latu apmērā. «Šis ir pierādījums, ka šādu mazo iepirkumu pārsūdzība ir neefektīva un lieka. Tai pat laikā šie tā saucamie mazie iepirkumi ir viena no izdevīgākajām iespējām shēmu īstenošanā,» komentē R. Krūgaļaužs.
Mazie iepirkumi veido vidēji 30-40 procentu valsts iepirkumu.
Viņš uzsver, ka tādēļ šobrīd vismaz trešdaļa iepirkumu faktiski ir bez stingas uzraudzības un kontroles mehānisma. Sakārtot sistēmu būtu loģisks solis, bet, šķiet, ka valdība jautājumu risina no otras puses, radot iespējas likuma apiešanai lielākas naudas summas robežās. Ir īstais brīdis, lai diskutētu par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā un sakārtotu sistēmu, ņemot vērā arī mazo un vidējo uzņēmumu viedokli un intereses, uzskata R. Krūgaļaužs.