Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica kopējās izmaksas var sasniegt piecus miljardus eiro, šodien preses konferencē sacīja Rail Baltica īstenotāja AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rubesa uzsvēra, ka, projekta aprisēm kļūstot reālākām, ir skaidrs, ka Rail Baltica projekta izmaksas visās Baltijas valstīs būs lielākas, nekā iepriekš lēstie 3,68 miljardi eiro.

«Patlaban paliekam pie pieciem miljardiem eiro, bet konkrētākas izmaksas būs zināmas tad, kad visās Baltijas valstīs būs apstiprināts Rail Baltica dzelzceļa plāns. Vispirms jānoskaidro, ko īsti būvēsim,» informēja RB Rail vadītāja.

Savukārt RB Rail padomes loceklis Indreks Oravs projekta izmaksu atšķirību skaidroja ar faktu, ka patlaban Rail Baltica īstenošanas plāni ir reālistiskāki nekā pirms pāris gadiem, kad projekta izmaksas tika lēstas 3,68 miljardu eiro apmērā.

Līgumu par Rail Baltica finansēšanas un izpildes modeli parakstījušas astoņas no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm, izņemot Lietuvas dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai, aģentūrai LETA pavēstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail pārstāvji.

«Projekta finansēšanas un izpildes modeļa parakstīšanas process ir gandrīz noslēdzies. Lai to pabeigtu pilnībā, nepieciešams pēdējais paraksts no Lietuvos Geležinkeliai, ko iekšēju lēmumu pieņemšanas procedūru dēļ būs iespēja veikt tuvāko dienu laikā,» pauda RB Rail.

Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektora vietnieks Alberts Šimēns ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka līguma projektu pagaidām nav apstiprinājusi uzņēmuma valde, tikmēr uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Sauļus Girdausks norādījis, ka vienkārši tiek gaidīts, kamēr no Baltkrievijas atgriezīsies uzņēmuma ģenerāldirektors Stasis Dailīdka, kuram būtu jāparaksta līgums.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Vienošanās par dzelzceļa Rail Baltica projekta finansēšanas un izpildes nosacījumu līgumu ir panākta un šodien trijās Baltijas valstu galvaspilsētās tas tiek parakstīts, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē paziņoja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Varbūt šķiet, ka šodien ir dramatisks datums, bet es gribētu šo drāmu noņemt, pauda Rubesa, uzsverot, ka vienošanās ir panākta un šodien notiek tehnisks darbs, lai deviņas Baltijas valstu iestādes līgumu fiziski parakstītu.

Viņa atzina, ka vienošanās nenāca viegli, ņemot vērā, katras valsts atšķirīgos likumus un juridiskos procesus. Tā gan neesot tikai Baltijas valstu problēma, tā ir visos Eiropas Savienības starpvalstu projektos.

Rubesa skaidroja, ka atbilstoši līgumam RB Rail būs centrālā pārvaldītāja loma projektā. Uzņēmums vadīs iepirkumos, nodrošinās projekta īstenošanu, kā arī mārketinga un biznesa aktivitātes.

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Konkurences padome (KP) par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

"A.C.B" piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

Papildus tam ar "A.C.B" un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā tiešsaistes seminārā par medicīnisko sejas masku un respiratoru ražošanas prasībām, 34 uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jau ražo individuālos aizsardzības līdzekļus, bet 64 plāno uzsākt ražošanu tuvākajā laikā, informē (LIAA).

Vebināra mērķis bija Iepazīstināt potenciālus ražotājus ar iespēju piedalīties medicīnisko individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī informēt uzņēmējus par prasībām šo produktu ražošanā, tostarp valsts sniegto atbalstu produktu sertifikācijai.

LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs uzsvēra, ka šobrīd tirgū ir vērojams liels pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un LIAA regulāri saņem šādus pieprasījumus arī no ārvalstīm. "Prioritāri domājam par mūsu vietējām vajadzībām, valsts rezervēm un privātā sektora pieprasījumu, bet šai preču kategorijai ir arī augsts eksporta potenciāls," tā F.Tālbergs.

Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala vebinārā uzsvēra, ka šobrīd ministrija ir gatava iepirkt individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus divpadsmit dažādās pozīcijās, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās rezerves vismaz trīs mēnešu periodam. Kā galvenie kritēriji iepirkumam tiek izvirzīti preču un piegādes drošība kā arī piedāvātā cena. Ar AM valsts iepirkuma vadlīnijām var iepazīties ministrijas mājas lapā https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi.

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.

Pēdējo gadu laikā korupcijas pazīmes iepirkumos mazinās, bet, iespējams, aizliegtas vienošanās tiek labāk slēptas, šādu viedokli konferencē «Publiskie iepirkumi 2014» pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka iepirkumu joma nav gluži «tīra». Pēc viņas teiktā, KNAB kriminālvajāšanai nodevusi aptuveni 17 krimināllietas, kas saistītas ar iepirkumiem.

«Vienā krimināllietā bija gadījums, kad jūlijā tika izsludināts sabiedrisko pakalpojumu iepirkums ar īsu piedāvājumu iesniegšanas termiņu. KNAB aizklāti ieguva informāciju, ka iepirkums tika rosināts apzināti, cerot, ka kāds nepamanīs šādu iepirkumu,» stāstīja Kurpniece, aicinot uzņēmējus par šādiem gadījumiem ziņot Iepirkumu uzraudzības birojam vai KNAB.

Pēc viņas teiktā, iepirkumi ir pakļauti korupcijas riskam, jo uzņēmumam tiek nodrošināti garantēti ienākumi, liela peļņa, ilgtermiņa pasūtījums utt. - kopumā stabilas līgumattiecības. «Iespējams, uzņēmumam iepirkumi nav ienesīgākais avots, tomēr tie garantē stabilitāti,» atzina Kurpniece.

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Jūtamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti iepirkumi pēc tam, kad mobilo sakaru operatori "Bite" un "Tele2" vērsās Eiropas Komisijā (EK), patlaban nav redzamas, intervijā atzina "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka ir grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs EK izvērtējums un kāds būs galarezultāts, bet uzskata, ka tas ir papildu signāls Latvijas institūcijām, ka šis jautājums ir jārisina.

"Es arī domāju, ka daudzas institūcijas vairāk vai mazāk piekrīt, ka ar iepirkumiem ir problēmas un ne tikai telekomunikāciju jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie galīgā risinājuma," atzina Mickevičs.

Viņš sacīja, ka "Bite" ir piedāvājusi risinājumu, kāds tiek izmantots kaimiņvalstīs. Proti, pamata pakalpojumiem var izveidot standartizētu katalogu. Vienlaikus var ieviest arī vienotu pakalpojumu sniedzēju kvalitātes pārbaudi, lai katrai institūcijai, kura izsludina iepirkumu, tam nebūtu jātērē savs laiks un nauda.

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

#Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto norāda Agnis Driksna.

Pirmo līgumu par projektēšanu cer noslēgt gada pirmajā ceturksnī, par būvniecību - līdz gada beigām

Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto sarunā ar Dienas Biznesu norāda uzņēmuma Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna. Šobrīd EDzL koncentrējas uz diviem galvenajiem objektiem – Rīgas centrālo staciju (kopā ar tiltu pār Daugavu un uzbēruma starp Stockman un Daugavu norakšanu) un staciju Rīgas lidostā (kopā ar dzelzceļa līniju līdz Imantai).

Slēgtu konkursu par RB Starptautiskās lidostas «Rīga» dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektu EDzL izsludināja 2016. g. novembrī. Prognozētā projektēšanas darbu līgumcena bija 2,2 milj. eiro. Pērn decembrī tapa ziņams, ka cīņai par RB stacijas lidostā projektēšanu kvalificējušies divi no pieciem pretendentiem, proti, AECOM INOCSA S.L.U (Spānija) un piegādātāju apvienība PROSIV (Latvija, Slovākija, Itālija). Atšķirībā no esošās 1520 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras, kur mūsu valsts kompānijas pudu sāls apēdušas, Latvijā neviens nav projektējis Eiropas platuma dzelceļu, kā arī sliedes uz estakādēm, atzīmē A. Driksna. Tādēļ arī pretendenti ir starptautiskas apvienības, kurām gan neiztikt bez nacionālās kompetences, piemēram, attiecībā uz vides prasībām vai saziņai ar būvvaldi. Kā jau Latvijā ierasts, tika saņemtas sūdzības par šo konkursu, taču Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pērnā gada jūlija beigās atzina, ka iepirkumu var turpināt. Šobrīd iepirkuma otrajā kārtā ir saņemti pretendentu tehniskie un finanšu piedāvājumi, un drīzumā jānoslēdzas vērtēšanai. Līdz ar to jau šā gada pirmajā ceturksnī vajadzētu būt noslēgtam līgumam ar konkursa uzvarētāju par projektēšanas darbiem lidostā. Tas gan ir liels izaicinājums, uzsver A. Driksna, skaidrojot, ka EDzL kā pirmais no Baltijas valstu nacionālajiem ieviesējiem ticis tik tālu, jo kaimiņvalstīs tikai pērnā gada decembrī izsludināti pirmie projektēšanas iepirkumi. Pēc viņa teiktā, lidostas stacijas un estakādes projektēšanu varētu pabeigt 2019. g. beigās, būvniecību sākt 3‒4 mēnešus vēlāk, to pabeidzot 2021. g. beigās vai 2022. g. sākumā. Tas nozīmē, ka būvniecības iepirkuma pirmā jeb atlases kārta notiks vienlaikus ar projektēšanu, lai vēlāk nezaudētu laiku.

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Lai arī pērn redzējām vairāk pozitīvu piemēru, kur mobilo sakaru iepirkumus valsts institūcijas veica rūpīgi un ievērojot nodokļu maksātāju intereses, Tele2 aprēķini liecina, ka nesaimnieciski rīkotie iepirkumi ir noveduši pie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izķērdēšanas aptuveni 600 000 eiro apmērā.

Pērn Latvijā tika izsludināti vien 33 valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu konkursi par mobilo sakaru pakalpojumiem, kas procentuālā izteiksmē ir ārkārtīgi maz – vien daži procenti no valsts un pašvaldību iestāžu kopējā skaita. Salīdzinājumam Lietuvā pērn tika rīkoti 550 iepirkumi. Lai arī likumdošanu iepirkumu jomā Latvijā kopumā vērtēju kā sakārtotu, diemžēl jāsaka, ka situācija mobilo sakaru iepirkumos joprojām ir neapmierinoša. To apliecina ne vien niecīgais konkursu skaits, bet arī apstāklis, ka tie netiek rīkoti ar mērķi izvēlēties labāko piedāvājumu, bet gan konkrētu pretendentu par jebkuru cenu. Tas savukārt kropļo iepirkumu rīkošanas jēgu un noved pie nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanas.

Lidostas Rīga padomes pieņemtais lēmums atsaukt no valdes tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku nav tapis Satiksmes ministrijas (SM) spiediena rezultātā, bet tā pamatā ir vairāki nopietni auditā atklāti pārkāpumi, aģentūrai LETA sacīja lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

Komentējot iepriekš padomes neatkarīgā locekļa Tāļa Linkaiša apgalvojumu, ka šis lēmums ir SM spiediena rezultāts, Kanels pauda, ka absolūti nepiekrīt šādam viedoklim.

«Nekāda spiediena nebija. Varbūt uz kādu citu, bet uz mani noteikti nekāda spiediena nebija,» sacīja Kanels.

Viņš norādīja, ka sēdes laikā nekādas komunikācijas ar ministriju neesot bijis.

«Komunikācija ar ministriju nenotika līdz pat tam brīdim, kad lēmums tika pieņemts. Pēcāk skaidrojām, kā lēmumu var realizēt, bet līdz tam vispār pat kontakta nebija,» piebilda padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Kanels noraidīja Linkaiša apgalvojumu, ka lidostas Rīga iekšējais audits veidots tendenciozi, atlasot atsevišķus iepirkumus.