Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.
Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.
Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.
Eksperti gan neparedz, ka tiks mainītas bāzes procentu likmes – tās tiks saglabātas 0-0,25% līmenī.
FRS vadītājs Bens Bernanke sāka runāt par aktīvu pirkšanas programmas bremzēšanu jau maija beigās, tomēr finanšu tirgi to neuztvēra nopietni līdz pat 19. jūnija Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) preses konferencei jūnija vidū, kur viņš prezentēja iespējamo plānu programas samazināšanai.
Kopš tā laika, kad FRS sāka signalizēt par programmas bremzēšanu rudenī, ekonomisti ir izteikuši prognozes, ka pirmais samazinājums būs aptuveni 15 miljardi dolāru. Tuvojoties sanāksmei, vidējā prognoze saruka līdz 10 miljardiem dolāru, savukārt patlaban tiek gaidīts 5 miljardu dolāru samazinājums, jo pēdējo nedēļu ekonomikas dati ir bijuši sliktāki nekā gaidīja tirgus.
Patlaban Wall Street ekonomisti prognozē sekojošu samazinājumu:
Jans Hatzius, Goldman Sachs: 10 miljardi dolāru, samazinās valsts parādzīmju iepirkumus
Vincents Reinharts, Morgan Stanley: 10 miljardi dolāru, samazinās valsts parādzīmju iepirkumus
Anete Markovska, Societe Generale: 10 miljardi dolāru, samazinās valsts parādzīmju iepirkumus
Drū Matus, UBS: Septiņus miljardus dolāru valsts parādzīmju segmentā un trīs miljardus dolāru hipotekāru parādzīmju segmentā.
Džozefs La Vorgna, Deutsche Bank: 10 miljardi ASV valsts vērtspapīru segmentā, pieci miljardi hipotekāro parādzīmju segmentā
Maikls Feroli, JP Morgan: 10 miljardi dolāru ASV valsts vērtspapīru segmentā, pieci miljardi hipotekāro parādzīmju segmentā
Nīls Soss, Credit Suisse: 10 miljardi dolāru ASV valsts vērtspapīru segmentā, desmit miljardi hipotekāro parādzīmju segmentā
Maikls Hansons, BAML: Kopā 10-15 miljardi dolāru abos segmentos
Maikls Gapens, Barclays: 15 miljardi dolāru abos segmentos.
Daļa ekonomistu gan neizjūt pārliecību, ka ekonomikas dati vien ir pietiekami spēcīgi, lai samazinātu aktīvu iepirkšanas programmu, tomēr tiek norādīts uz samazināšanas iemesliem, kas nav saistīti ar ekonomiku, raksta Business Insider. Viens no iemesliem ir svārstības tirgos, ekonomikas izaugsme un ASV parāda griesti, kurus visdrīzāk nākamo nedēļu laikā palielinās.
Credit Suisse eksperti skaidro, ka iemesls ir grafiks – ja FRS nesāks samazināt iepirkumus šajā mēnesī, nākamā iespēja būs 29.-30. oktobrī vai 17.-18. decembrī. Tomēr oktobrī visdrīzāk notiks cīņas par parāda griestu palielināšanu. Tāpat oktobrī tiks paziņots B. Bernankes sekotāja kandidāts, tādēļ šis nebūs piemērots laiks, lai eksperimentētu ar šādiem lēmumiem.
