Izņemot janvāri, visus pārējos 2011. gada mēnešus inflācijas rādītājs konstanti atradās virs 4% līmeņa, augstāko rādītāju - 5% - sasniedzot maijā. Līdz ar to gada vidējā inflācija (12 mēnešu vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu cenu līmeni) 2011. gadā bijusi 4,4%.
«Tas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi pērn vidēji palielinājušies par 4,4%. Turklāt lielākais cenu kāpums bijis pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Izdevumi par pārtiku vidēji pieauguši par 7,9%, turklāt atsevišķās preču grupās kāpums pārsniedzis divciparu skaitli (piemēram, piena produkti sadārdzinājušies vidēji par 17%, siers – 19%). Būtisks cenu kāpums bijis arī ar mājokli saistīto izdevumu grupā – vidēji par 7,6%. Tādējādi iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem pērn visvairāk izjutuši cenu kāpumu, jo viņu izdevumu struktūrā pārtikas un mājokļa izdevumiem ir lielāks īpatsvars,» komentējot šodienas gada inflācijas datus klāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Eksperts tāpat prognozē gada inflācijas rādītāja pakāpenisku samazināšanos šogad. «Gada sākumā inflāciju pietiekami augstā līmenī noturēs dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, tomēr ar katru mēnesi inflācijas temps mazināsies. Gada otrajā pusē patēriņa cenu izmaiņas būs atkarīgas no pārtikas, energoresursu un izejvielu cenu dinamikas pasaules tirgos, un inflācija varētu būt zem 2% atzīmes. Patēriņa cenu kāpums šogad būs mazāks nekā 2011. gadā - gada vidējā inflācija varētu būt ap 2,5%, ja pasaules izejvielu tirgos nebūs būtisku svārstību,» uzskata E. Rudzītis.
Līdzīgi uzskata arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. «2012. gada sākumā gaidāms gāzes un siltuma tarifu kāpums, tomēr pēc tam tie varētu saglābāties puslīdz stabili, ja vien nepiedzīvosim strauju pasaules naftas cenas pieaugumu, piemēram, kārtējā ģeopolitiskā konflikta dēļ. Pašlaik sagaidāms, ka naftas cenas 2012.gadā saglabāsies tuvu līdzšinējam līmenim, tātad arī degvielas cenām Latvijā nevajadzētu strauji kāpt (vienīgi eiro/dolāra kursa iespējamās pavājināšanās dēļ). Prognozējams, ka 2012. gadā cenas, kas saistītas ar mājokļu pakalpojumiem, tomēr pieaugs ievērojami lēnāk nekā 2011.gadā. Ja vien nebūs dabas kataklizmu un/vai sliktas ražas, arī pārtikas cenas kāps daudz gausāk nekā pagājušajā gadā,» skaidro eksperte.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds vēl piebilst, ka inflāciju daudz mazāk nekā pagājušajā gadā, kad gada sākumā tika paaugstināti nodokļi, ietekmēs valdības lēmumi. «Attiecībā uz 2012. gadu kopumā sagaidu, ka gada vidējā inflācija varētu būt 2 līdz 2,5% robežās un tādējādi pat divreiz zemāka nekā pagājušajā gadā. Taču šī prognoze pamatojas uz pieprasījuma un piedāvājuma attīstības prognozēm un iespējamajiem valdības sektora lēmumiem. Būtiski ģeopolitiski satricinājumi, piemēram, militārs konflikts ar Irānas iesaisti vai dabas katastrofas, kas būtiski ietekmē pārtikas ražu, var nozīmēt daudz straujāku cenu pieaugumu nekā šobrīd prognozēts,» piebilst A. Strazds.
Tāpat, mazinoties inflācijai, nav nereāli tas, ka Latvija spēs izpildīt Māstrihtas patēriņa cenu pieauguma kritēriju. «Lai izpildītu Māstrihtas kritēriju 2013. gada sākumā, ir ļoti būtiska veselīga vietējā konkurence, jo, pasaules izejvielu cenām mazinoties un ekonomikas izaugsmei bremzējoties, arī citās Eiropas valstīs gaidāma mazāka patēriņa cenu inflācija. Pašlaik inflācijas kritērija izpildīšana gan šķiet reāla,» norāda L. Strašuna.
Db.lv jau rakstīja, ka izejvielu cenu kāpums pasaules preču biržās un valsts iekšējā patēriņa aktivizēšanās pērn veicināja dzīves dārdzības pieaugumu. Pērn dzīve Latvijā kļuvusi par četriem procentiem dārgāka, liecina centrālās statistikas pārvaldes dati.