Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, un, lai gan pakāpeniski pieņemsies spēkā un kļūs arī sabalansētāka (proti, ne tik daudz balstīta uz patēriņu), tā tomēr saglabāsies lēnāka nekā pēckrīzes atsitiena gados, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Ārējā vide vēl arvien būs samērā vāja, lai arī pamazām uzlabosies. Pēc Saeimas vēlēšanām būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav gaidāmas un arī reformu ieviešanas gaita, visticamāk, saglabāsies ļoti gausa.
Atšķirības attīstīto ekonomiku izaugsmes tempos kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, ASV ekonomika stabili aug, kamēr eirozonas atgūšanās buksē, pat neskatoties uz jau pat ļoti agresīviem Eiropas centrālās bankas stimuliem. Svarīga loma eirozonā ir Vācijas ekonomikai, kuras iekšējais pieprasījums pēdējā laikā licis vilties. Swedbank ekonomisti uzskata – lai vecinātu izaugsmi tuvākajā nākotnē, būs nepieciešami arī fiskālās politikas stimuli, taču ir bažas, vai par to varēs rast politisku vienošanos.
No attīstības tirgiem Indijai ir labi priekšnoteikumi spējākai izaugsmei, kamēr izaugsme Ķīnā pakāpeniski palēnināsies. Brazīlija saskaras ar milzīgiem ekonomiskiem izaicinājumiem, bet Krievijas ekonomiku bremzē hroniskas strukturālas un institucionālas problēmas (korupcija, atkarība no izejvielu sektora utt.), zemākas naftas cenas un Rietumu-Krievijas abpusējās sankcijas. Krievijas ekonomika būs vāja gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks saka, ka šī gada pirmajā pusē Krievijas ekonomika neieslīga recesijā vien tāpēc, ka strauji saruka imports. Mājsaimniecību patēriņš ir ļoti vārgs un jau tuvākajā laikā sāks sarukt, jo kāpjošā inflācija mazina iedzīvotāju pirktspēju. Savukārt investīcijas sāka sarukt jau pirms Krievijas-Ukrainas konflikta un turpinās samazināties, jo finansējums ir arvien grūtāk pieejams un dārgāks, bet politisko risku radītā nenoteiktība par nākotnes izaugsmi arvien lielāka. Sagaidāms, ka Krievija ieslīdēs (diezgan seklā, bet) recesijā un ļoti lēna izaugsme varētu atgriezties vien 2015.gada beigās vai 2016.gadā, norāda eksperts.
Swedbank ekonomisti nedaudz samazina pasaules izaugsmes prognozes 2015.–2016.gadam bāzes scenārijā (varbūtība 60%), galvenokārt dēļ vārgākas eirozonas ekonomikas. Negatīvākam scenārijam ir 25% varbūtība (piemēram, Ukrainas konflikta eskalācija, deflācijas riski eirozonā, atkārtotas svārstības finansu sektorā). Taču ir iespējams arī labāks scenārijs (15%), piemēram, dēļ jaudīgākas un efektīvākas ECB politikas, papildus fiskālajiem stimuliem eirozonā utt.
Latvijā vien ļoti mērena izaugsme, taču tā pakāpeniski paātrināsies un kļūs sabalansētāka
Prognožu stāsts par 2014.–2016.gadu paliek nemainīgs, tomēr līdz ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktajām pagātnes datu korekcijām Swedbank ekonomisti šī gada paredzamo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi samazina no 2,5% uz 2,3% (pirmajos trijos ceturkšņos pieaugums bija 2.4%). 2015.gadam un 2016.gadam saglabāta pieauguma prognoze par attiecīgi 2,6% un 3,5%.
Šī ir salīdzinoši mērena izaugsme, kas gan pakāpeniski pieņemsies spēkā, pateicoties Latvijas tirdzniecības partneru pakāpeniski straujākai izaugsmei un Krievijas–Ukrainas konflikta zināmai stabilizācijai. Lai arī mājsaimniecību patēriņš šogad būs galvenais izaugsmes dzinējspēks, izaugsme pakāpeniski kļūs sabalansētāka, augot arī eksporta un investīciju pieauguma tempiem. Negatīvie riski gan joprojām ir lielāki par labāka scenārija iespējamību, it īpaši pasaulē, uzsver Lija Strašuna.
Latvijas eksporta apjomi šogad ir bijuši labi un pat nedaudz labāki, nekā gaidīts, neskatoties uz vājāku, nekā iepriekš prognozēts, eirozonas attīstību un zemu pieprasījumu no Krievijas. Tomēr, ņemot vērā zemās inflācijas vidi (gan zemākas izejvielu cenas, gan Krievijas pārtikas produktu embargo ietekme), palielināt eksporta vērtību naudas izteiksmē ir sarežģītāk. Eksports uz Krieviju sarūk, tomēr to kompensē eksporta pieaugums uz citiem tirgiem, piemēram, Lielbritāniju, Poliju, Zviedriju, Turciju un Ungāriju.
Sagaidāms, ka eksports uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas turpinās palielināties salīdzinoši strauji. Turklāt Liepājas Metalurgs plāno atsākt ražošanu jau līdz šī gada beigām, kas Latvijas preču eksporta kopējos apjomus nākamgad varētu palielināt par vismaz 1-1,5 procentpunktiem. Līdz ar to eksporta izaugsmes prognoze nākamajam gadam netiek samazināta, neskatoties uz eirozonas izaugsmes prognozes mazināšanu.
Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus un neskaidrību, uzņēmumi ir kļuvuši piesardzīgi investēt. Tomēr sagaidāms, ka investīciju aktivitāte uzlabosies tuvāk 2015.gada beigām un 2016.gadā, ieplūstot ES fondu līdzekļiem no jaunā plānošanas perioda un zināmā mērā stabilizējoties Krievijas-Ukrainas konfliktam.
Naftas un pārtikas cenas pasaulē ir zemākas, nekā gaidīts. 2015.gada patēriņa cenu pieauguma jeb inflācijas prognoze Latvijai tiek samazināta līdz 2,1% (iepriekš 2,5%). Eiro vērtības samazināšanās nespēs pilnībā atsvērt naftas cenu kritumu. Spiediens uz pārtikas cenu samazināšanos Latvijā jau jūtams produktiem, ko skāris Krievijas embargo – īpaši piena produktiem, mazākā mērā augļiem un dārzeņiem. Elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām un no tā izrietošais cenas kāpums 2015.gada sākumā palielinās gada inflāciju par aptuveni 0,6 procentpunktiem. 2016.gadam inflācijas prognoze tiek saglabāta 2,5% apmērā.
Prognozējams, ka algas turpinās kāpt, bet lēnāk nekā 2014.gada pirmajā pusē. Vidējās bruto algas kāpums varētu sasniegt ap 4,5% nākamgad un 5,5% 2016.gadā. Savukārt nodarbināto skaits tuvākajā laikā būtiski nemainīsies, jaunu darba vietu radīšanai kļūstot spēcīgākai vien 2016.gadā. Darba meklētāju īpatsvars galvenokārt samazināsies emigrācijas un negatīvo demogrāfisko tendenču dēļ. Vakanču īpatsvars pieaug samēra lēni, līdz ar to pagaidām nav redzama plaša nelīdzsvarotība darba tirgū, kas veicinātu nepamatoti strauju algu kāpumu. Tomēr ražīguma kāpums saglabājas lēns un, ja plaisa starp algu un ražīguma izaugsmi nemazināsies, ar laiku atkal var parādīties konkurētspējas problēmas.