Ekonomikas kritums Krievijā turpinās, un vārga izaugsme gaidāma tikai 2016. gada pavasarī, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā prognozē eksperti.
Pēc pārsteidzoši saudzīga IKP krituma par 2,2% gada griezumā (ceturkšņa kritums par 1,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, otrā ceturkšņa operatīvie dati rāda kritumu jau par 4,6% (pēc ekspertu aplēsēm ceturkšņa kritums bijis ap 2.5%; detalizēti dati vēl nav publicēti).
Tas pārliecinoši kliedē diezgan populāru viedokli, ka Krievija šo krīzi pārdzīvos viegli, teikts apskatā. Krievijas ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras un ka trešajā ceturksnī IKP dinamika (pret iepriekšējo ceturksni) atgriezīsies plusos. Tas ir nepamatoti optimistisks viedoklis, un, lai arī ekonomikas krituma temps ceturkšņu griezumā kļūs lēnāks, mēs joprojām saglabājam šī gada janvārī un aprīlī Swedbank ekonomikas apskatā pausto viedokli, ka šogad Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties un ļoti vārga izaugsme ceturkšņu (bet ne gada) griezumā varētu atjaunoties tikai 2016.gada pavasarī.
Daudzi recesiju virzoši spēki vēl tikai sāk iedarboties un to ietekme būs jūtama vēl labu laiku. Naftas cenas kritums pērnā gada nogalē izraisīja krasu rubļa vērtības vājināšanos, kam sekoja inflācijas kāpums. Tā rezultātā reālās algas gada griezumā saruka par teju 10%; līdzīgi sarucis arī mazumtirdzniecības apgrozījums.
Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd nedaudz pierimis un atkāpies pie 15% līmeņa (no augstākā punkta martā, kas bija 16,9%), pašreizējais naftas cenas kritums zem 50 dolāriem par barelu atkal strauji pavājinājis rubli. Tas turēs inflāciju augstu, turpinot vājināt patēriņu.
Vārga apstrādes rūpniecības izlaide (otrajā ceturksnī kritums par 74% pret attiecīgo periodu pērn) liecina, ka Krievijas ekonomikas politikas veidotāju cerības uz plašu un ātru importa aizvietošanu (ko papildus mudina importa aizliegumi un vājš rublis ) ir bijušas nepamatotas.
Turklāt rubļa vājums un spriedze finanšu tirgos nozīmē, ka investīcijas, lai kāpinātu ražošanas jaudas un apjomus, Krievijas uzņēmumiem tuvākajā laikā būs grūti pieejamas. Lauksaimniecības produkcijas ražošana un naftas ieguve ir augusi, taču tas nespēj kompensēt izlaides apjomu kritumus citās jomās. Investīcijas pamatkapitālā ir samazinājušās, bet to kritums līdz šim ir bijis salīdzinoši mērens (otrajā ceturksnī par aptuveni 6,5% pret attiecīgo periodu pērn) un lielākie kritumi, pēc ekspertu domām, vēl ir tikai priekšā. Pēc būtības, dramatisks ar divciparu skaitli mērāms importa kritums ir galvenais izskaidrojums tam, kādēļ līdz šim IKP krituma temps ir vēl salīdzinoši neliels.
Nedz ārējās vides dinamika, nedz arī pašas Krievijas ekonomiskā politika tuvākajā laikā šīs negatīvās tendences nespēs pavērst pozitīvā virzienā.
Sagaidāms, ka naftas cena saglabāsies zema un vidējā termiņā tās kāpums būs vien neliels – nepietiekami, lai uz izejvielu eksportu balstītā Krievijas ekonomika varētu uzelpot. Maz ticams, ka Krievijas un Ukrainas konflikta risinājums būs ātrs, tādēļ sankcijas turpinās apgrūtināt Krievijas ekonomiku – bāzes scenāriju balstām uz pieņēmumu, ka sankcijas lielā mērā saglabāsies nemainīgas visu 2016. gadu, un ir tikai neliela varbūtība, ka tās vien ļoti bikli tiks mazinātas 2017.gadā. Krievijas monetārās un fiskālās politikas pretreakcija mazina recesijas dziļumu, taču tas ir nepietiekami, lai radītu spēcīgu un noturīgu atbalstu ekonomikas izaugsmei. Pēc sākotnējās straujās bāzes procentu likmju celšanas, tās ir samazinātas no 17% līdz 11%. Banku uzraudzības standarti ir kļuvusi pielaidīgāki, jo īpaši lielākajām un sistēmiski svarīgākajām bankām. Taču tas spēj tikai mazināt recesijas sāpes, nevis uzbūvēt izaugsmi. Fiskālā politika ir palīdzējusi mazināt krīzes apmērus (piemēram, izmantojot Rezerves fonda līdzekļus vai arī krīzes situācijā esošo pašvaldību un reģionu saistības pārfinansējot caur federālo budžetu nevis banku sistēmu), taču fiskālās disciplīnas princips (tēriņiem jāsamazinās līdz ar naftas cenas kritumu) nozīmē, ka budžeta izdevumu ierobežošana (valsts sektora algu iesaldēšana, pensiju indeksācija zem inflācijas) bremzēs ekonomiku.
Pašreizējā valdības stimulu programma apjomu ziņā arī ir daudz mazāka nekā pēc Lehman Brothers krīzes, tādēļ tās ietekme arī būs mazāk pozitīva. Attiecībā uz ārvalstu valūtas rezervēm, Krievija var justies diezgan komfortabli, lai pārfinansētu esošos parādus, bet tai trūkst līdzekļu investīcijām. Tas, savukārt, vēl vairāk samazina tās ekonomikas izaugsmes potenciālu, kas šobrīd, pēc mūsu vērtējuma, ir vien ap 1% gadā. Tā ir ļoti vārga izaugsme pēc jebkuriem standartiem, norāda eksperti.
Kā bāzes jeb ticamāko scenāriju eksperti paredz Krievijas IKP kritumu par 4,8% šogad un vēl par 2% 2016.gadā. 2017.gadā viņi prognozē jau pozitīvu 1,5% izaugsmi.
Rublis turpinās vājināties, 2017.gadā tam esot pie aptuveni 75 rubļi par vienu ASV dolāru atzīmes.. Krievijas monetārās un fiskālās politikas pretreakcija ir novērsušas vēl straujāku krīzes padziļināšanos, bet tās nespēj izveidot pamatu ekonomikas straujai un ilgstoši noturīgai izaugsmei, jo ekonomikas vājuma pamatā ir izteikti institucionāls raksturs (korupcija, vāja likuma vara, strauji augošs neefektīvu valsts uzņēmumu īpatsvars ekonomikā). Pašlaik pastāvošais politiskais režīms šai problēmai adekvātu risinājumu rast nespēj. Tādēļ, recesijai beidzoties, Krievijas ekonomikas izaugsme būs ļoti vārga un radīs vilšanos. Tas, savukārt, rada pastāvīgus politiskās nestabilitātes un neprognozējamības (aktīvu atsavināšana, fiskālās disciplīnas ietvara vājināšana) riskus.
Negatīvāku scenāriju iespējamība ir nepārprotami lielāka nekā labāka scenārija varbūtība. Lai īstenotos optimistiskāks scenārijs, būtu nepieciešams straujš naftas cenu kāpums, ātrs konflikta ar Ukrainu atrisinājums, un sāpīgas strukturālas reformas. Neviens no uzskaitītajiem notikumiem tuvākajā laikā nešķiet īpaši ticams, norāda eksperti.