Šogad līdz oktobrim no pasaules lielākajiem akciju tirgiem labi bija klājies gandrīz tikai ASV. Tiesa gan, nu arī šis tirgus sāk izskatīties visai saguris, un pagājušās nedēļas vidū tā nozīmīgākie raksturojošie indikatori pietuvojās vai pat sasniedza tā saucamo korekcijas stadiju, par ko tiek saukts cenu kritums no iepriekšējām augstienēm vismaz par 10%.
Ja akciju cenas sarūk, tad investori, redzot, kā deg to nauda, kļūst krietni nervozāki un arvien biežāk sāk piesaukt tādu biedējošu dēmonu kā recesija. Kā nekā - straujāki akciju cenu kritumi bieži tiek uztverti gluži kā priekšvēstneši ekonomikas lejupslīdei. Tas jau nekas, ka mēdz jokot - tās pašas korekcijas pareģojušas veselas deviņas no piecām pēdējām recesijām. Tas tādēļ, ka cenu korekcija akciju tirgū mēdz būt krietni biežāka parādība par recesiju atnākšanu. Citiem vārdiem sakot - straujāks akciju cenu kritums var nozīmēt arī viltus zvanus. Kā būs šoreiz? Protams, grūti paredzēt.
Ar recesiju precīzu prognozēšanu pat visprestižākajiem finanšu guru bieži vien ir tā, kā ir. Skaidrs gan ir tas, ka tā kaut kad pienāks. Katrā ziņā pašlaik tirgus dalībnieki pastiprināti spriež par vairāku faktoru kopumu, kuru rezultātā tiek apšaubīts veselīgas pasaules ekonomikas izaugsmes stāsts. Jāņem vērā, ka to pašu ASV akciju cenu pieaugums turpinās jau aptuveni deviņus ar pusi gadus. Tik ilgs cenu pieaugums pats par sevi daudzus dzen zināmā trauksmē, kā rezultātā daudzi, šķiet, sāk būt zemā starta gatavībā kaut ko sliktu arī sagaidīt.
Ja kaut kas tiek aktīvi gaidīts, tad nav izslēgts, ka tas arī materializējas. Šajā ziņā var runāt par tā saucamajiem pašpiepildošajiem pareģojumiem. Tas paredz to, ka materializējas dažādi negatīvi (protams, tie var būt arī pozitīvi) uz faktiem bieži vien nebalstīti pieņēmumi. Piemēram, kāda recesija materializējas ne jau tāpēc, ka fundamentālie ekonomikas priekšnosacījumi būtu traģiski vai būtu aktuāla ļoti nepareiza valdības politika, bet gan tāpēc, ka investoru nākotnes gaidas, ko izgaismo kādi maldīgi priekšstati, ir pārlieku pesimistiskas. Ekonomikas lejupslīde galu galā arī iestājas, un tādā brīdī nav vairs pat īpaši svarīgi tas, ka pareģojumi pamatā bijuši balstīti uz maldiem.
Šobrīd ir skaļas debates par augstākām procentlikmēm, lēnīgāka pasaules ekonomikas pieauguma gaidām un ne pārāk skaidru politisko bildi. Šajā pašā laikā, pēc lielākās daļas ekonomistu uzskatiem, kāda nozīmīga recesija pie apvāršņa tuvākajos ceturkšņos vēl gluži nezīmējas. Piemēram, attiecībā uz to pašu ASV populāri ir paredzēt, ka, iespējams, recesija tur varētu sevi pieteikt kaut kad 2020. gadā.
Un vēl par kādā brīdī neizbēgami gaidāmo recesiju – tai nebūt nav jābūt kādai iznīcinošai globālajai krīzei, piemēram, vēl vienam 2008. gadam. Šādiem notikumiem tomēr vajadzētu būt ārkārtīgi retiem (tie gan iespiežas mūsu atmiņā, kas nozīmē, ka to iestāšanās varbūtību vienmēr pārspīlēsim). Lielākā daļa speciālistu atgādina – daudzmaz mērens tautsaimniecības atslābums arī ir normāli funkcionējošas ekonomikas sastāvdaļa.
