Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, Eiropas Komisija (EK) trešdien brīdinājusi, ka ar pilsonību «nedrīkst tirgoties».
«Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu,» uzrunājot Strasbūrā Eiropas Parlamentu, norādīja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Vivjena Redinga. «Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot.»
Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.
Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus «eiropiešus».
Taču atšķirībā no Rīgas Valleta tirgū laidusi nevis «Šengenas vīzas», bet gan 20 000 Eiropas Savienības (ES) pasu. Tādējādi Malta, kuras gada budžets ir vien trīs miljardi eiro, cer izveidot miljardu eiro lielu investīciju fondu. Gadā valdība cer šādi «nopelnīt» vismaz 30 miljonus.
Šajā pasākumā cer krietni nopelnīt arī citi, tostarp britu konsultāciju uzņēmums Henley&Partners, kas piekritis palīdzēt Valletai ES pasu tirdzniecības organizēšanā, tādējādi saņemot vismaz vairākus desmitus miljonu eiro. Taču ne visi Eiropā ir apmierināti ar šo ieceri.
Saskaņā ar valdības ieceri, kuru, pateicoties sabiedrības un ārvalstu spiedienam, tai nācies gan nedaudz grozīt, Maltas pilsonība tiks piedāvāta 1800 ārvalstniekiem. Katram no tiem šis prieks izmaksās 650 000 eiro. Taču katrs no galvenajiem pretendentiem varēs iegādāties ES pasi arī saviem bērniem līdz 26 gadu vecumam un saviem laulātajiem, kā arī paša un dzīvesbiedra vecākiem un vecvecākiem. Savukārt šo «papildu» pasu cena ir no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.
Līdz ar Maltas pasi faktiski tiek pārdotas tiesības brīvi ieceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt ikvienā no pārējām 27 ES dalībvalstīm. Vienlaikus jaunizceptie Maltas «pilsoņi» iegūst tiesības ieceļot ar atvieglotiem noteikumiem 69 trešajās valstīs, tostarp ASV, pamatojoties uz Valletas noslēgtajiem divpusējiem līgumiem par bezvīzu režīmu.
Lai gan līdzīgas programmas ieviestas arī citās ES dalībvalstīs, tās savas pilsonības iegūšanai vismaz noteikušas nākamajiem pilsoņiem vairāku gadu ilgu domicila termiņu. Tikmēr jaunajiem «maltiešiem» nelielajā Vidusjūras salā nāksies uzturēties labi ja dažas stundas.
Jaunieviestā «naturalizācijas» kārtība pieprasa, lai nākamie pilsoņi ierastos salā un nodotu «uzticības zvērestu» Maltai. Viņiem gan nāksies Maltā arī iegādāties vai noīrēt kādu nekustamo īpašumu un iepirkt kādus no Maltas emitējamiem vērtspapīriem, piemēram, obligācijas vai akcijas. Tas, iespējams, «jaunpilsoņiem» liks Maltā ierasties vēl pāris reižu, lai parakstītu attiecīgos dokumentus.
Lai izstrādātu sava plāna īstenošanas juridisko un administratīvo kārtību, Maltas jaunā valdība, kas pie varas nāca pagājušā gada maijā, nolīgusi konsultāciju uzņēmumu Henley&Partners, kurš specializējas imigrācijas un naturalizācijas jautājumos. Uzņēmumam arī uzticēta projekta ikdienas vadība, tostarp reklāmas kampaņa un pretendentu vētīšana.
Britu uzņēmums par to saņems četrus procentus no pasu tirdzniecības nodevu summas. Vienlaikus Henley&Partners līdz ar virkni pašas Maltas uzņēmumu iesaistījies pasu iegādes brokeru tirgū, katram no klientiem par saviem pakalpojumiem pieprasot 70 000 eiro.
Tādējādi pat gadījumā, ja britiem izdotos iztirgot vien 10% no 1800 piedāvātajām pasēm un neviens no «jaunpilsoņiem» nevēlētos «naturalizēt» arī kādu radinieku, par nodokļu paradīzi uzskatītajā Džersijā reģistrētais uzņēmums nopelnītu 60 miljonus eiro.
«Ir pamats vaicāt, vai ES pilsoņtiesībām būtu jābūt atkarīgām vienīgi no kāda maka vai bankas konta» lieluma, auditorijai retoriski jautāja Redinga.
Arī vairāki EP deputāti trešdienas debašu laikā izteicās pret ES pilsonības tirgošanu.
Manfrēds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas konservatīvos, pieprasīja atcelt šādus likumus. Savukārt Marija Kristīne Veržē, kas pārstāv Francijas kreisos ekstrēmistus, norādīja, ka pilsonības tirgošana veicinās vienīgi naudas atmazgāšanu.
Par rezolūciju šajā jautājumā EP balsos ceturtdien.
Sociālistu frakcijas līderis Hanness Svoboda aicināja rezolūcijas tekstā neiekļaut tiešu norādi uz Maltu, jo nebūtu taisnīgi jautājumā, kas "skar mūs visus" izcelt tikai atsevišķas valstis.
Starp valstīm, kas apmaiņā pret finansiālajiem ieguldījumiem piešķirt uzturēšanās atļaujas, kuras dod tiesības trešo valstu pilsoņiem brīvi pārvietoties un apmesties visā ES teritorijā, ir arī Kipra, Latvija, Lielbritānija un Portugāle, lai gan šīs valstis nepiedāvā automātisku pilsonības iegūšanu.
