Lielbritānijas valdība trešdien atļāva Toda Bolija investoru grupai pārņemt Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea", ka pieder sankciju sarakstā iekļautajam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam.

Lielbritānijas Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta valsts sekretāre Nadīne Dorīsa paziņoja, ka otrdien vēlu vakarā ļāvusi notikt darījumam, kuru apstiprinājusi arī Anglijas premjerlīga.

"Esam gandarīti, ka darījuma rezultātā Romans Abramovičs vai kāds cits sankcijām pakļautais negūs nekādu peļņu," norāda Dorīsa. "Ņemot vērā sankcijas, ko piemērojām tiem, kas ir saistīti ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un asiņaino iebrukumu Ukrainā, kluba ilgtermiņa nākotni var nodrošināt tikai jauna īpašnieka vadībā."

Jau ziņots, ka investoru grupa Beisbola augstākās līgas (MLB) kluba Losandželosas "Dodgers" līdzīpašnieka Toda Bolija vadībā iegādāsies Londonas "Chelsea" futbola klubu par 4,97 miljardiem eiro.

Šveices miljardieris Hansjorgs Vīss saņēmis piedāvājumu no krievu oligarha Romana Abramoviča iegādāties Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

"Abramovičs cenšas pārdot visas savas villas Anglijā, un ātri grib tikt vaļā arī "Chelsea"," Šveices laikrakstam "Blick" atklājis 86 gadus vecais Vīss. "Es un vēl trīs cilvēki esam saņēmuši piedāvājumu nopirkt "Chelsea" no Abramaviča."

Kā norāda šveiciešu miljardieris, viņš apsvērs iespējamo darījumu kopā ar citiem partneriem, ja summa nepārsniegs divus miljardus mārciņu (2,4 miljardus eiro), taču apgalvoja, ka viens pats klubu nepirkšot.

"Man jānogaida četras vai piecas dienas," piebilda Viss. "Abramovičs pagaidām prasa pārāk daudz."

"Jūs jau zināt, ka "Chelsea" viņam ir parādā divus miljardus [mārciņu], tikai viņiem nav naudas," piebilst šveicietis.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Lielbritānijas valdība ceturtdien noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums.

Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, "Rosņeftj" vadītājam Igoram Sečinam, "Gazprom" vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība.

Londonā jau vairākas nedēļas skanēja minējumi, vai sankcijām Kremlim tuvajiem Krievijas miljardieriem tiks pakļauts arī Abramovičs.

Pagājušajā nedēļā Abramovičs pavēstīja, ka pārdod Lielbritānijas futbola klubu "Chelsea", taču gaidāms, ka sankciju dēļ šis process kavēsies.

Lielbritānijas valdība lēš, ka Abramoviča aktīvu vērtība ir 9,4 miljardi sterliņu mārciņu (11,1 miljards eiro), vienlaikus norādot, ka mazinās sankciju ietekmi uz "Chelsea", lai ļautu klubam turpināt darbību.

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Vairāki Krievijas oligarhi Eiropas Savienības (ES) Tiesā Luksemburgā apstrīdējuši viņiem noteiktās sankcijas.

Tomēr viens no viņiem - privātā militārā uzņēmuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins - prāvā zaudējis.

Krievijas oligarhi vai viņu ģimenes locekļi ES Tiesā iesnieguši vismaz 18 sūdzības par sankcijām, liecina ES Tiesas dati.

Domājams, ka šis skaits ir lielāks, jo daži prasītāji lūguši tiesai nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, bet tikai iniciāļus, līdz ar to nav iespējams viņus noskaidrot.

ES amatpersonu vidū izplatījušās baumas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis visiem Krievijas oligarhiem, kas nonākuši sankciju sarakstos, par to sūdzēties tiesā, lai "nogurdinātu" ES institūcijas.

"Ja tas tā ir, tad tas neizdosies. Jo šādam nolūkam tiesa ir domāta," sacījis avots.

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Igaunijas valdība nolēmusi ieviest juridiski saistošas nacionālās sankcijas, no 1.janvāra valstī aizliedzot Krievijas gāzi, ceturtdien paziņoja ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Viņš žurnālistiem sacīja, ka jau pavasarī iepriekšējā Kajas Kallasas valdība pauda politisko gribu atteikties no Krievijas gāzes izmantošanas, bet tagad tas kļūs par juridiski saistošu pasākumu.

"No 1.janvāra Igaunija ieviesīs tā dēvētās juridiski saistošās sankcijas, nacionālās sankcijas Krievijas gāzei," klāstīja ārlietu ministrs.

Ārlietu ministrijā informēja, ka sankcijas vispirms un galvenokārt ietekmēs Igaunijas gāzes kompānijas, kurām ir tiesības importēt dabasgāzi vai sniegt pārvades pakalpojumus. Savukārt Ekonomikas un sakaru ministrijā apstiprināja, ka Igaunijā ir deviņi uzņēmumi, kuriem ir spēkā esošas tiesības importēt gāzi, un vienai kompānijai ir tiesības sniegt pārvades pakalpojumus.

Savienotās Valstis piemērojušas sankcijas personām un uzņēmumiem no Turcijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas tiek turēti aizdomās par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Saskaroties ar sankcijām, Krievija ir novirzījusi uz citām valstīm tehnoloģiju, aprīkojuma un citu militārajām vajadzībām nepieciešamo preču ražošanu, paļaujoties uz piegādātājiem citās valstīs, lai iegādātos šīs preces, norādīja ASV Finanšu ministrija.

"Krievija ir atkarīga no personām un organizācijām trešās valstīs, lai apgādātu savu armiju un turpinātu savu briesmīgo karu pret Ukrainu, un mēs nevilcināsimies saukt viņus pie atbildības," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

ASV Finanšu ministrija piebilda, ka Krievija ir izmantojusi "citādi likumīgas ekonomiskās attiecības" ar citām valstīm. Struktūras Ķīnā, Turcijā un AAE ir sūtījušas Krievijai divējāda lietojuma preces, piemēram, sastāvdaļas, kas ir būtiskas Krievijas ieroču sistēmām, norādīja ministrija.

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, teju tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot.

Šobrīd jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.

Sadarbība ar sankcionētajām valstīm – sarežģīta

Līdz ar katru jaunu Rietumvalstu sankciju paketi ir vērojams arī klientu pieplūdums advokātu birojos. Ar sankcijām noteikto ierobežojumu paplašināšana parasti rada nepieciešamību pēc juridiskām konsultācijām, lai noskaidrotu, kā sankcijas piemērojamas, kā tās attiecas uz klienta uzņēmējdarbību, kā klientam nodrošināt sankciju ievērošanu. Par sankciju piemērošanas juridiskajiem aspektiem interesējas gan loģistikas uzņēmumi, kuriem sankcijas liedz īstenot ierasto uzņēmējdarbību, gan celtniecības un kokrūpniecības uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuriem ir kredītsaistības Krievijas kredītiestādēs. Šķiet, ka vislielākais slogs saistībā ar sankciju ievērošanu ir Latvijas finanšu iestādēm to klientu un darījumu skaita dēļ.