Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.
Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.
Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.
Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.
Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.
Ja uzņēmuma izpētes ietvaros konstatēs, ka kontroli pār attiecīgo uzņēmumu īsteno Mazepins, tad šāda uzņēmuma līdzekļi tiks iesaldēti, uzsver FKTK pārstāvji.
Publiski atrodamā informācija liecina, ka savulaik "Riga Fertilizer Terminal" ir bijis konts "Swedbank", lai gan patlaban uzņēmuma mājaslapā minēta Čehijas banka "UniCredit Bank Czech Republic and Slovakia a.s" un neviena Latvijas banka nav norādīta.
Jau ziņots, ka jaunās ES sankcijas, kas 9.martā stājušās spēkā, skars vairākus ar Mazepinu saistītos uzņēmumus Latvijā. Tie ir minerālmēslu pārkraušanas uzņēmums "Riga Fertilizer Terminal", ķīmisko vielu vairumtirgotājs "Uralkali Trading" un transporta un loģistikas uzņēmums "Uralchem Trading".
Sankciju ietekmi Latvijas pusē visvairāk varētu izjust tieši caur "Riga Fertilizer Terminal". Šajā uzņēmumā 2020.gadā bija nodarbināti 125 darbinieki.
Minētais uzņēmums pieder "Uralchem Freight" (51%) un politiķa Aināram Šlesera un ekspolitiķa Andra Šķēles kontrolētajai SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (49%).
Savukārt ķīmisko vielu vairumtirgotāja "Uralkali Trading", kas izmanto Latviju tirdzniecībai ar citām valstīm, ietekme uz Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību un labklājību nav tik būtiska. "Uralkali Trading" 2020.gadā ar darba vietām nodrošināja 58 strādājošos. Turklāt 2020.gadu uzņēmums noslēdza ar 90,48 miljonus eiro lieliem zaudējumiem. "Uralkal Trading" vienīgais īpašnieks ir publiskā AS "Uralkali".
Līdzīga situācija ir arī ar "Uralchem Trading", kura apgrozījums 2020.gadā gadā bija 181,235 miljoni eiro, bet peļņa 15,4 miljoni eiro. Šis uzņēmums 2020.gadā Latvijā nodarbināja 47 darbiniekus. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, "Uralchem Trading" patiesais labuma guvējs ir Mazepins.
LETA jau ziņoja, ka trešdien, 9.martā, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājušās spēkā jaunās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļauti 146 Federācijas padomes locekļi un 14 ar Kremli saistīti oligarhi un viņu radinieki.
Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti cauruļvadu ražotāja "Pipe Metallurgic Company" priekšsēdētājs un grupas "Sinara" prezidents Dmitrijs Pumpjanskis, viņa sieva Gaļina un dēls Aleksandrs.
Sankciju sarakstā ir minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieks Mazepins un viņa dēls Ņikita, kurš līdz nesan laikam bija Pirmās formulas (F-1) komandas "Haas" pilots, Aleksandrs Vinokurovs, kurš ieņem vadošus amatus investīciju kompānijā "Maraton" un pārtikas mazumtirgotājā "Magņit", kā arī ir ārlietu ministra Sergeja Lavrova meitas vīrs, minerālmēslojuma ražotāja "EuroChem Group" un ogļu kompānijas SUEK īpašnieks Andrejs Meļņičenko, digitālo pakalpojumu sniedzēja "Rostelecom" prezidents Mihails Esejevskis, aviokompānijas "Aeroflot" izpilddirektors Mihails Polubojarino, inovāciju kompānijas "Rusnano" priekšsēdētājs Sergejs Kuļikovs, pārtikas grupas "Rusagro" dibinātājs Vadims Moškovičs, sociālā tīkla VK izpilddirektors Vladimirs Kirijenko, minerālmēslu ražotāja "Phosagro" izpilddirektors Andrejs Gurjevs un petroķīmijas kompānijas "Sibur" priekšsēdētājs Dmitrijs Konovs.
Sankcijām pakļautie Federācijas padomes locekļi februāra beigās balsoja par sadarbības līgumiem ar Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām Donbasā.
Sankcijas arī noteiktas Baltkrievijai, kas stāsies spēkā ceturtdien, 10.martā.
No SWIFT tiks atslēgtas Baltkrievijas bankas "Belagroprombank", "Dabrabit" un Baltkrievijas Republikas Attīstības banka, kā arī to Baltkrievijas meitas kompānijas.
ES arī aizliedz operācijas ar Baltkrievijas Centrālo banku, kas saistītas ar rezervju vai aktīvu pārvaldi, kā arī valsts finansējuma sniegšanu tirdzniecībai un investīcijām Baltkrievijā.
Tāpat ES aizliedz piegādāt Baltkrievijai eiro banknotes.
Sankcijas arī aizliedz no 12.aprīļa pieņemt vairāk nekā 100 000 eiro lielus depozītus no Baltkrievijas pilsoņiem un rezidentiem, ja vien viņiem nav kādas ES valsts pilsonība vai uzturēšanās atļauja, atvērt Baltkrievijas klientiem kontus ES vērstpapīru centrālajos depozitārijos, kā arī pārdot eiro denominētus vērtspapīrus Baltkrievijas klientiem.
Ierobežojumi uz depozītiem neattiecas uz gadījumiem, kad tie vajadzīgi pārrobežu tirdzniecībai ar precēm vai pakalpojumiem.
ES cenšas pastiprināt sankcijas pret Kremli, un amatpersonas apgalvo, ka savienība ir gatava palielināt sankcijas, ja Krievija nepārtrauks karu. Taču līdz šim ES ir noraidījusi ideju par Krievijas naftas un gāzes importa ierobežošanu vai aizliegumu.
