Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas.

Putina meitas iekļautas atjaunotajā fizisko personu sarakstā, kam iesaldēti aktīvi un aizliegta ceļošana.

Līdzīgus pasākumus pirms divām dienām noteica ASV.

ES nolēmusi noteikt piekto sankciju paketi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, parādoties liecībām par Krievijas karaspēka zvērībām okupētajā Kijivas apgabalā, arī mierīgo iedzīvotāju spīdzināšanu un masveida slepkavībām.

Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo.

Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra.

Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piemērot sankcijas vēl 160 Krievijas oligarhiem un parlamenta augšpalātas Federācijas padomes locekļiem, pastiprināt noteikumus kriptovalūtu pārvedumiem un kuģošanas navigācijas tehnoloģiju eksportam uz Krieviju, tviterī paziņojusi Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa pavēstīja, ka sankcijas tiks noteiktas arī Baltkrievijas banku sektoram.

Bloka prezidētājvalsts Francija iepriekš paziņoja, ka ES nolēmusi dot zaļo gaismu trīs Baltkrievijas banku atslēgšanai no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

ES cenšas aizlāpīt caurumus bezprecedenta sankciju režīmā, ko ES kopā ar citiem Rietumu partneriem piemērojusi Krievijai pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Kriptovalūtu pārvedumu noteikumu pastiprināšanas mērķis ir nepieļaut, kas personas un uzņēmumi, kam piemērotas sankcijas, izmanto šifrētās digitālās sistēmas, lai apietu ES sankcijas.

Plašāka informācija par jaunajām sankcijām gaidāma drīzumā, kad tā oficiāli tiks publicētas ES žurnālā.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Kopš marta sākuma Rīgas līcī, Rīgas brīvostas enkurvietā, reidā stāv kuģis, uz kura atrodas 55 000 tonnu kālija hlorīda un kas Krievijas oligarhiem piemēroto sankciju dēļ nevar pamest valsti, vēsta LTV raidījums "De facto".

Minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai iebrūkot Ukrainā. Atšķirībā no citiem minerālmēslu uzkrājumiem, uz kuriem attiecās sankciju režīms un ko sāka izvest pēc Valsts vides dienesta (VVD) lēmuma, šajā gadījumā dienests neplāno rīkoties līdzīgi.

Kā atzīmē raidījums, kravas kuģis netiek ne projām, nedz arī atpakaļ ostā - uz tā esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam, un tagad vairāku mēnešu garumā dažādas iestādes netiek skaidrībā, kā šo situāciju atrisināt.

Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis "Asian Majesty". "Riga fertilizer terminal" to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.

Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Japāna ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju par tās pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, nosakot jaunas sankcijas 25 fiziskām personām un 81 juridiskai personai, paziņoja Japānas Ārlietu ministrija.

Starp oligarhiem un politiķiem, kuriem tagad piemērota aktīvu iesaldēšana un citas sankcijas, ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova bērni, bijušais Putina palīgs un valsts korporācijas "Bank razvitija vņešņeekonomičeskoi dejateļnosti" vadītājs Igors Šuvalovs ar savu ģimeni, miljardieris Aleksejs Mordašovs, oligarhu Borisa Rotenberga un Arkādija Rotenberga radinieki, Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa radinieki, Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko.

Japāna arī aizliegusi 81 Krievijas uzņēmuma produkcijas eksportu. Starp šiem uzņēmumiem ir autobūves un kuģubūves rūpnīcas un elektronikas ražotāji.

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Lielbritānija ir pastiprinājusi sankcijas pret Krievijas oligarhiem, aizliedzot veikt tehnisko apkopi lidmašīnām un kuģiem, kas pieder sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem vai viņu uzņēmumiem, trešdien paziņoja Lielbritānijas valdības preses dienests.

"Pateicoties šīm jaunajām pilnvarām, kas nostiprinātas ar likumdošanas aktu parlamentā, Lielbritānija tagad var aizliegt oligarhiem, kas pakļauti sankcijām, gūt labumu no pasaulē vadošās aviācijas un jūras rūpniecības un Liebritānijas inženieriem," teikts paziņojumā.

Valdības preses dienests atzīmēja, ka šis likums jau ir piemērots Krievijas uzņēmējiem Jevgeņijam Švidleram un Oļegam Tiņkovam.

"Nav šaubu, ka Putins un viņa elite bija pārsteigti par mūsu sankciju spēku. Mēs turpināsim pastiprināt spiedienu, kamēr Ukrainā atrodas Krievijas karaspēks, mērķējot tās ne tikai uz oligarhu biznesu, bet arī uz viņu aktīviem un starptautisko dzīvesveidu," sacīja Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Šodien notiks Satiksmes ministrijas un Ārlietu ministrijas saskaņoti avioreisi, lai no Ēģiptes varētu atgriezties Latvijas valstspiederīgie, kuri devušies ceļojumā ar sankcijām pakļautā tūroperatora SIA "TT Baltics" organizēto lidojumu, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

"TT Baltics" ir TUI franšīzes turētājs Baltijā, un tas ir pakļauts sankciju ierobežojumiem un nevar nodrošināt klientu atgriešanos Latvijā.

Atbilstoši Eiropas Padomes regulai par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā no šā gada 28.februāra Latvijas gaisa telpu aizliegts izmantot visiem gaisa kuģiem, kas ir tiešā vai netiešā Krievijas pilsoņu kontrolē neatkarīgi no valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Minētās sankcijas attiecas arī uz avio čarterreisiem, ko šā gada martā plānoja veikt tūroperators "TUI Baltic".

Pašlaik tiek plānoti četri avio reisi.

Šajās brīvdienās no Ēģiptes kūrortpilsētām Hurgadas un Šarmelšeihas Latvijā tiks nogādāti 349 valstspiederīgie, tostarp 65 bērni.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā, otrdien atklāja ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss.

"Līdz šim mēs esam iesaldējuši 13,8 miljardus eiro, kas nāk no oligarhiem un citām struktūrām," žurnālistiem Prāgā paziņoja Reinderss, piebilstot, ka tā ir diezgan liela summa.

Taču viņš norādīja, ka ļoti lielu daļu no šīs summas - vairāk nekā 12 miljardus eiro - iesaldējušas piecas dalībvalstis, kuras viņš atteicās atklāt.

Reinderss pauda cerību, ka arī pārējās ES valstis drīzumā aktīvāk ķersies pie Krievijas aktīvu iesaldēšanas.

Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners sacīja, ka Vācija līdz jūnija vidum bija iesaldējusi Krievijas aktīvus 4,48 miljardu eiro vērtībā.

Darba grupa Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO) jūnija beigās paziņoja, ka tās dalībvalstis, tai skaitā vairākas ES valstis, ir nobloķējušas Krievijas oligarhu un amatpersonu aktīvus par kopumā 30 miljardiem ASV dolāru, kā arī 300 miljardus dolāru, kas pieder Krievijas centrālajai bankai.

Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padome vienojās par sankciju noteikšanu pret Krieviju, pirmajā sankciju paketē ietverot bankas, politiķus un finanšu sektora elementus, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Savukārt ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņoja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par sankcijām, kas nodarīs lielu kaitējumu Krievijai.

Dalībvalstis lēmumu par sankciju piemērošanu Krievijai pieņēma vienbalsīgi neformālā sanāksmē Parīzē, paziņoja Borels.

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka situācijas eskalācijas gadījumā sekos nākamie soļi. Pēc ārlietu ministra paustā, lēmumi ir koordinēti ar transatliantiskajiem partneriem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka konkrēti sankcijām pakļauto saraksti tiks publicēti drīzumā.

Borels jau atklājis, ka cita starpā sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta locekļiem, kas atbalstīja Donbasa "tautas republiku" atzīšanu.

Vairāki Krievijas oligarhi Eiropas Savienības (ES) Tiesā Luksemburgā apstrīdējuši viņiem noteiktās sankcijas.

Tomēr viens no viņiem - privātā militārā uzņēmuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins - prāvā zaudējis.

Krievijas oligarhi vai viņu ģimenes locekļi ES Tiesā iesnieguši vismaz 18 sūdzības par sankcijām, liecina ES Tiesas dati.

Domājams, ka šis skaits ir lielāks, jo daži prasītāji lūguši tiesai nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, bet tikai iniciāļus, līdz ar to nav iespējams viņus noskaidrot.

ES amatpersonu vidū izplatījušās baumas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis visiem Krievijas oligarhiem, kas nonākuši sankciju sarakstos, par to sūdzēties tiesā, lai "nogurdinātu" ES institūcijas.

"Ja tas tā ir, tad tas neizdosies. Jo šādam nolūkam tiesa ir domāta," sacījis avots.