Krievijas naftas uzņēmums Rosneft Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ierosinājis ieviest dažādus pretpasākumus valstīm, kas piemērojušas Krievijai sankcijas, vēsta Krievijas laikraksts Kommersant.

Šie ierosinājumi arī paredz Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikt priekšapmaksu par Krievijas piegādāto gāzi.

Tāpat Rosneft ierosina iesaldēt Krievijai jau piegādātā naftas un gāzes nozares aprīkojumu izvešanu. Runa ir par aprīkojumu, kam Rietumi piemērojuši liegumu izmantot projektos Krievijā.

Laikraksta Kommersant aptaujātie eksperti pauž viedokli, ka šāds ierosinājums nozīmētu jau piegādātā aprīkojuma konfiscēšanu.

Rosneft arī ierosina noteikt ierobežojumus starptautiskajai sadarbībai Starptautiskās kosmosa stacijas Krievijas moduļu izmantošanai, kā arī noteikt aizliegumu ASV un ES kodolatkritumu glabāšanai Krievijā.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs parakstījis rīkojumu par 19,5% Krievijas valstij piederošo naftas kompānijas Rosneft akciju nodošanu privatizācijai, teikts Krievijas valdības interneta vietnē publicētajā paziņojumā.

Iepriekš Rosneft vadītājs Igors Sečins izteicās, ka uzņēmums pozitīvi attiecas pret ideju nodot privatizācijai daļu Rosneft akciju.

Saskaņā ar Sečina teikto akcijas tiks privatizētas par cenu 8,12 dolāri par vienu akciju.

Piektdien Rosneft akciju cena Maskavas biržā veidoja 233,74 rubļus, kas pēc Krievijas centrālās bankas oficiālā kursa tai dienai atbilda 4,73 dolāriem.

Krievijas valstij ar uzņēmuma Rosneftegaz starpniecību pieder 69,5% Rosneft akciju.

Saskaņā ar 2013.gadā apstiprināto Rosneft privatizācijas plānu valstij piederošo akciju daļu uzņēmumā paredzēts samazināt līdz 50% plus vienai akcijai.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks Arkādijs Rotenbergs un naftas kompānija Rosneft vērsušies Eiropas tiesā ar prasību atcelt Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, vēsta laikraksts Financial Times.

Tiek ziņots, ka Rosneft tiesā vērsusies 9.oktobrī. Kompānija savā prasībā lūdz atcelt Eiropadomes 31.jūlija lēmumu, ar kuru tika noteiktas sankcijas Krievijas naftas sektoram.

Savukārt Rotenbergs tiesā vērsies 10.oktobrī, apsūdzot ES lēmumu par viņa aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumiem.

Kā ziņots, ASV laikraksts Wall Street Journal šonedēļ vēstīja, ka Rosneft nolīgusi Londonas advokātu firmu Zaiwalla & Co., lai apstrīdētu Rietumu sankcijas Eiropas tiesās.

Laikraksts ziņo, ka Rosneft sākusi izstrādāt tiesvedības stratēģiju, balstoties uz Irānas bankas "Mellat" kampaņu, kas līdz šim bijusi sekmīga.

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft pirmo reizi vēsturē Maskavas akciju biržā apsteidzis gāzes gigantu Gazprom un kļuvis par lielāko uzņēmumu pēc kapitalizācijas.

Ziņu aģentūra Bloomberg vēsta, ka pirmdien dienas vidus tirdzniecības sesijā Rosneft kapitalizācija Maskavas biržā sasniedza 3,468 triljonus rubļu, salīdzinot ar Gazprom kapitalizāciju 3,45 triljonu rubļu apmērā.

Rosneft akciju cena pirmdien arī sasniedza visu laiku augstāko līmeni un veidoja 327,05 rubļus, bet Gazprom akciju vērtība palielinājusies par 145,8 rubļiem.

Analītiķi Rosneft akciju vērtības pieaugumu skaidro ar naftas cenu kāpumu pasaules tirgū. Tāpat analītiķi norāda, ka uzņēmums kļuvis krietni elastīgāks, stabilāks un perspektīvāks, pat ņemot vērā apjomīgās parādsaistības, kuras tas pakāpeniski samazina.

Tikmēr Gazprom saskāries ar konkurences pastiprināšanos, gāzes cenu kritumu un vairāku miljardu dolāru lieliem izdevumiem jaunu gāzesvadu būvniecībai.

Krievijas naftas kompānija Rosneft nolīgusi Londonas advokātu firmu Zaiwalla & Co., lai apstrīdētu Rietumu sankcijas Eiropas tiesās, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta ASV laikraksts Wall Street Journal.

Laikraksts ziņo, ka Rosneft sākusi izstrādāt tiesvedības stratēģiju, balstoties uz Irānas bankas Mellat kampaņu, kas līdz šim bijusi sekmīga.

Zaiwalla & Co. pagājušajā gadā sekmīgi pārstāvēja Mellat divās lielās lietās Eiropas tiesās.

Uzvara tiesās neatbrīvoja Mellat no sankciju radītajiem reālās dzīves šķēršļiem, bet deva bankai un, līdz ar to, arī Irānai sabiedrisko attiecību uzvaras, saskaroties ar augošo globālo izolāciju.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir piemērojušas Irānai vairākas sankciju kārtas saistībā ar tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu. Tostarp sankcijas piemērotas Irānas privātpersonām un uzņēmumiem.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņojis, ka panācis vienošanos ar Krievijas valsts naftas kompāniju Rosneft par 14 miljardu dolāru (12,8 miljardu eiro) investēšanu valsts naftas un gāzes nozarē.

Pēc tikšanās ar Rosneft vadītāju Igoru Sečinu Maduro pavēstīja, ka šīs investīcijas nodrošinās iespēju Venecuēlai dubultot naftas ražošanas apjomu.

Sīkāku informāciju par panākto vienošanos Maduro gan nesniedz.

Tikmēr Rosneft norāda, ka šie 14 miljardi dolāri ietver kopējās investīcijas pašreizējos un nākotnes projektos Venecuēlā.

Uzņēmums skaidro, ka laika periodā no 2010.gada līdz 2014.gadam tas Venecuēlā jau investējis 1,8 miljardus dolāru.

Krievijas naftas cauruļvadu monopoluzņēmums Transneft 6.oktobrī Krievijas Enerģētikas ministrijā notikušā apspriedē par naftas produktu pārkraušanas apjomu palielināšanu Krievijas ostās ierosinājis to darīt uz Latvijas ostu rēķina, vēsta biznesa laikraksts Vedomosti.

Kā pavēstījis Transneft pārstāvis, nepieciešams noslogot Krievijas ostu infrastruktūru. Agrāk bija viens logs uz Eiropu - cauruļvads Družba, tad tagad parādījušās Ustjlugas un Primorskas ostas. Notikusi naftas plūsmas pārvirzīšana. «Tas pats tagad notiek ar naftas produktiem, mēs attīstām pašu ostas,» sacīja kompānijas pārstāvis. Transneft ir brīvas jaudas, kuras var tikt izmantotas dīzeļdegvielas pārsūknēšanai.

Kā liecina avīzes rīcībā esošais sanāksmes protokols, sanāksmes dalībnieki - uzņēmumu Surgutneftegaz, Rosneft, Lukoil, Bashneft, Gazprom neft pārstāvji - atbalstījuši ierosinājumu palielināt pārkraušanas apjomus Krievijas ostās.

Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs aizturēts saistībā ar iespējamu kukuļņemšanas lietu, ziņo BBC.

Viņš saņēmis kukuli 2 miljonu ASV dolāru apmērā.

Viņa vadītā ministrija bija devusi pozitīvu vērtējumu, kas noveda pie tā, ka naftas gigants Rosneft iegādājas 50 procentu daļu citā naftas kompānijā - Bashneft.

Uļukajevs ir augstākā ranga Krievijas ierēdnis, kas aizturētas kopš 1991. gada apvērsuma mēģinājuma toreizējā PSRS.

Divu miljonu dolāru kukuļa saņemšanas laikā Krievijas ekonomikas ministrs arestēts par izspiešanu un korupciju

Kukulis Aleksejam Uļukajevam ir dots par kompānijai Rosneft izkārtoto valstij piederošās Bashneft akciju paketes 50% pirkumu, ziņo laikraksts Kommersant. Var jau domāt, ka Krievija ir sistēmiski ķērusies pie korupcijas apkarošanas, tomēr maz ticams. Tāpēc ministra «iekrišana», kas ir ļoti augsta līmeņa korupcijas gadījums itin korumpētā valstī, rosina jautāt – kā gan kaut kas tāds ir iespējams? Jeb – kuram tas ir izdevīgi un kas kuram ar šo arestu tiek signalizēts?

Valsts kases papildināšanai Bashneft pārdošana tika muļļāta jau labu laiku, un vēl augustā bija atkal jau «nolikta plauktā». Raidsabiedrība BBC atgādina, ka tolaik klupšanas akmens bija, kuram Bashneft daļas pārdot, un prezidents Vladimirs Putins bija pret pašlaik īstenoto scenāriju – ka par laimīgo īpašnieku kļūst Rosneft. Jādomā, ka A. Uļukajevs saprotama iemesla dēļ ir bijis Rosneft darījuma proponents, kas automātiski nozīmē – V. Putina oponents. Un te nu mēs šobrīd esam – ministrs ir pieķerts ar pie rokām pielipušu apaļu summu, un sods par to ir iespaidīgs.

Kanāda ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju tās iebrukuma Ukrainā dēļ, pakļaujot sankcijām arī Krievijas uzņēmumus "Gazprom" un "Rosņeft", trešdien paziņoja Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī.

"Kanādas atbalsts Ukrainai un tās tautai ir nelokāms. Uz katru agresijas aktu, ko īsteno Krievijas vadība, mēs atbildēsim ar pasākumiem, kuru mērķis ir vājināt viņu spējas karot. Tā kā briesmīgie notikumi Ukrainā turpina attīstīties mūsu acu priekšā, ir acīmredzams, ka vajag darīt vairāk," sacīja Žolī.

"Tie, kas sekmē Krievijas agresiju, tiks saukti pie atbildības," viņa uzsvēra.

Jaunās Kanādas sankcijas attieksies uz "Rosņeft", "Gazprom" un šo uzņēmumu 10 vadītājiem, kas līdz šim nebija pakļauti ierobežojošiem pasākumiem.

"Kanāda sper šos soļus kopā ar starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem solidaritātē ar Ukrainas valdību un tautu. Šāda koordinācija parāda plašo starptautisko atbalstu Ukrainai un tās tautai. Konsultācijas ar partneriem par tālāku sankciju ieviešanu tiks turpinātas, ja Krievija turpinās savu agresiju pret Ukrainu," pavēstīja Kanādas Ārlietu ministrija.

ASV piemērotās sankcijas Krievijai ceturtdien veicina rubļa un Krievijas akciju tirgus indeksu kritumu, liecina Reuters dati.

Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 1,5% līdz 34,8850 rubļiem par dolāru, savukārt pret eiro tā saruka par 1,4% līdz 47,1898 rubļiem par eiro. Rubļa vērtība ceturtdien pret dolāru atradās pusotra mēneša vājākajā līmenī.

Rubļa akciju tirgus indeksa Micex vērtība samazinājās par 2,5%, sasniedzot zemāko atzīmi kopš jūnija sākuma, bet dolāra biržas indekss RTS saruka par 3,2%.

Krievijas banku un enerģētikas ražotāju akciju cenas samazinājās – tā, piemēram, Sberbank un Rosneft zaudēja 2,8% no savas vērtības, bet Novatek akcijas cena samazinājās par 6,3%.

Db.lv jau rakstīja, ka ASV prezidents Baraks Obama nolēmis piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, vēršot tās pret uzņēmumiem, kuri ir tuvas Valsts prezidentam Vladimiram Putinam, raksta Reuters.

ASV prezidents Baraks Obama nolēmis piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, vēršot tās pret uzņēmumiem, kuri ir tuvas Valsts prezidentam Vladimiram Putinam, raksta Reuters.

Sankcijas attiecas uz tādiem uzņēmumiem kā Krievijas lielākais naftas ražotājs Rosneft, otrs lielākais gāzes ražotājs Novatek un trešā lielākā banka – Gazprombank. Tādējādi Vašingtona vēršas pret Putina sabiedrotajiem, no kuriem daudzi kļuvuši bagāti tieši viņa valdīšanas laikā. Sankcijas piemērotas arī valstij piederošajai bankai Vnesheconombank, kas darbojas kā maksājumu starpnieks valdībai, kā arī astoņām citām kompānijām, tostarp, Kalašņikova automātu ražotājam.

Runājot par nākotnes sadarbību ar Vašingtonu, V. Putins uzsvēra, ka sankcijas iedragās ASV enerģētikas kompāniju darbību un sabojās attiecības. Ārlietu ministrijas pārstāvis minējis, ka Maskava sitīs pretī tā, lai tas būtu sāpīgi Vašingtonai.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Runas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju ir tikai papīra tīģeris. Gana daudzu Rietumu kompāniju sadarbība ar Krieviju pašlaik norit labāk nekā jebkad

Ja runa ir par Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, tad jāsecina, ka bezdibenis starp vārdiem un darbiem ir tiešām milzīgs. Nupat kā beidzās ES Krievijai noteiktais termiņš, kurā Krievijai vajadzēja uzlabot situāciju Austrumukrainā. ES valstu un valdību vadītāji salika prātus kopā un demon- stratīvi padraudēja Krievijai ar pirkstu, sakot – ja Krievija nedarīs, kā Eiropas politiķi prasa, tam būšot «nopietnas konsekvences». Taču izskatās, ka visas sankciju runas ir kaut kas līdzīgs mazu bērnu biedēšanai ar tumsu, jo vismaz lielās Rietumu kompānijas savus darījumus ar Krieviju nekādi ierobežot netaisās. Gluži otrādi – tie uzņēmuši tādus apgriezienus, kādi sen nav manīti. Un kāpēc lai tas tā arī nebūtu, ja uz šķietami arvien lielāku sankciju fona Rietumu kompānijām ar krieviem ir iespējas vienoties par labākiem nosacījumiem nekā pirms tam?

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Trešdien Krievijas rubļa vērtība saruka pirmo reizi trīs dienu laikā, valdot bažām, ka Ukrainas konflikts kļūs spēcīgāks, raksta Bloomberg.

Valūtas kurss pret centrālās bankas noteikto eiro un dolāru grozu saruka par 0,2% līdz 41,836 rubļiem. Iepriekšējo divu dienu laikā rubļa vērtība pret grozu pakāpās par 1,3%, jo jaunās starptautiskās sankcijas gāja secen Krievijas lielākajiem uzņēmumiem.

Šajā gadā rubļa vērtība pret dolāru ir sarukusi par 8%, kas ir otrs sliktākais rezultāts starp 24 jaunattīstības valstu valūtām. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,4% līdz 35,7415 rubļiem, bet pret eiro – par 0,2% līdz 49,351 rublim.

Trešdien Krievijas valdības rubļu parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2027. gada februārī ienesīgums pakāpās par vienu bāzes punktu līdz 9,55%. Iepriekšējo divu dienu laikā ienesīgums samazinājās par 11 bāzes punktiem.

Pagājušajā nedēļā veiktā darījuma rezultātā AS SMP Bank kontrolpakete ir pārgājusi minoritāro akcionāru īpašumā, informē bankas pārstāvji.

Sakarā ar pirmdien noteiktajām ASV sankcijām vairākām Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem, Latvijas AS SMP Bank norāda, ka Krievijā reģistrētā banka Северный морской путь (СМП Банк) nav Latvijas AS SMP Bank akciju kontrolpaketes turētājs un pašreizējie īpašnieki visi ir Latvijas rezidenti.

Līdz ar to AS SMP Bank vadībai ir pamats uzskatīt, ka 28.aprīlī noteiktās ASV sankcijas uz AS SMP Bank nav attiecināmas, norāda bankas pārstāvji.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, 24. aprīlī ir samazināts bankas akcionāra OAO Severnij Morskoj Putj piederošo akciju skaits līdz 49% no bankas balsstiesīgo akciju kopskaitā. AS SMP Bank akciju ieguvēji ir vairāki Latvijas rezidenti - AS SMP Bank vadības pārstāvji, kuri palielinājuši īpašumā esošo akciju skaitu, kas nepārsniedz 10% katram. Šim darījumam atsevišķa FKTK atļauja nav nepieciešama, jo nepārsniedz 10% no bankas balsstiesīgo akciju skaita.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

ASV un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas noteikušas jaunas sankcijas Krievijai saistība ar Ukrainas konfliktu, raksta Bloomberg.

ASV Prezidenta Baraka Obamas administrācija piemērojusi sankcijas valdības pārstāvjiem un kompānijām, kas ir saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vaicāts, vai jaunajām sankcijām būs kāda ietekme, prezidents uzsvēris, ka pagaidām nav precīzi zināms, vai tās strādās. Baltais nams gan uzsvēris, ka jaunās sankcijas izsludinātas, jo Krievija nav darījusi neko, lai apstiprinātu savu apņemšanos slēgt diplomātisku vienošanos, un faktiskis ir vēl paplašinājusi krīzi.

Baltā nama ziņojumā teikts, ka Valsts kases sankcijas attieksies uz septiņiem Krievijas valdības pārstāvjiem, ieskaitot divas no V. Putinam tuvu stāvošām personām – iesaldēt aktīvus un liegt ieceļošanu ASV. Tāpat aktīvi tiks iesaldēti 17 kompānijām.

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.