Krievijas naftas uzņēmums Rosneft Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ierosinājis ieviest dažādus pretpasākumus valstīm, kas piemērojušas Krievijai sankcijas, vēsta Krievijas laikraksts Kommersant.

Šie ierosinājumi arī paredz Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikt priekšapmaksu par Krievijas piegādāto gāzi.

Tāpat Rosneft ierosina iesaldēt Krievijai jau piegādātā naftas un gāzes nozares aprīkojumu izvešanu. Runa ir par aprīkojumu, kam Rietumi piemērojuši liegumu izmantot projektos Krievijā.

Laikraksta Kommersant aptaujātie eksperti pauž viedokli, ka šāds ierosinājums nozīmētu jau piegādātā aprīkojuma konfiscēšanu.

Rosneft arī ierosina noteikt ierobežojumus starptautiskajai sadarbībai Starptautiskās kosmosa stacijas Krievijas moduļu izmantošanai, kā arī noteikt aizliegumu ASV un ES kodolatkritumu glabāšanai Krievijā.

Krievijas naftas uzņēmums Rosneft pirmo reizi vēsturē Maskavas akciju biržā apsteidzis gāzes gigantu Gazprom un kļuvis par lielāko uzņēmumu pēc kapitalizācijas.

Ziņu aģentūra Bloomberg vēsta, ka pirmdien dienas vidus tirdzniecības sesijā Rosneft kapitalizācija Maskavas biržā sasniedza 3,468 triljonus rubļu, salīdzinot ar Gazprom kapitalizāciju 3,45 triljonu rubļu apmērā.

Rosneft akciju cena pirmdien arī sasniedza visu laiku augstāko līmeni un veidoja 327,05 rubļus, bet Gazprom akciju vērtība palielinājusies par 145,8 rubļiem.

Analītiķi Rosneft akciju vērtības pieaugumu skaidro ar naftas cenu kāpumu pasaules tirgū. Tāpat analītiķi norāda, ka uzņēmums kļuvis krietni elastīgāks, stabilāks un perspektīvāks, pat ņemot vērā apjomīgās parādsaistības, kuras tas pakāpeniski samazina.

Tikmēr Gazprom saskāries ar konkurences pastiprināšanos, gāzes cenu kritumu un vairāku miljardu dolāru lieliem izdevumiem jaunu gāzesvadu būvniecībai.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks Arkādijs Rotenbergs un naftas kompānija Rosneft vērsušies Eiropas tiesā ar prasību atcelt Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, vēsta laikraksts Financial Times.

Tiek ziņots, ka Rosneft tiesā vērsusies 9.oktobrī. Kompānija savā prasībā lūdz atcelt Eiropadomes 31.jūlija lēmumu, ar kuru tika noteiktas sankcijas Krievijas naftas sektoram.

Savukārt Rotenbergs tiesā vērsies 10.oktobrī, apsūdzot ES lēmumu par viņa aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumiem.

Kā ziņots, ASV laikraksts Wall Street Journal šonedēļ vēstīja, ka Rosneft nolīgusi Londonas advokātu firmu Zaiwalla & Co., lai apstrīdētu Rietumu sankcijas Eiropas tiesās.

Laikraksts ziņo, ka Rosneft sākusi izstrādāt tiesvedības stratēģiju, balstoties uz Irānas bankas "Mellat" kampaņu, kas līdz šim bijusi sekmīga.

Krievijas naftas gigants Luksemburgā prasa atzīt pret to vērsto sankciju prettiesiskumu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas valdībai piederošā un pasaulē lielākā biržā kotētā naftas un gāzes kompānija Rosneft iesniegusi Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pret Eiropadomi, kas Krievijas agresijas Ukrainā dēļ 31. jūlijā noteica pret to ierobežojošas sankcijas.

Sankcijas cita starpā liedz Krievijas valsts kapitāla naftas kompānijām un bankām pieeju Eiropas finanšu tirgiem refinansēšanās vajadzībām. Tā kā tieši naftas eksports dod ļoti lielu Krievijas valsts budžeta daļu, no kuras savukārt tiek finansēts viss pārējais, Kremļa ģeopolitiskās megalomānijas projektus ieskaitot, tas ir uzskatāms par praktisku žestu, liekot Maskavai saprast – nedomājiet, ka pret Ukrainas proeiropeisko politisko kursu vērsto agresiju varēsit apmaksāt ar pašas Eiropas naudu.

Krievijas naftas kompānija Rosneft nolīgusi Londonas advokātu firmu Zaiwalla & Co., lai apstrīdētu Rietumu sankcijas Eiropas tiesās, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta ASV laikraksts Wall Street Journal.

Laikraksts ziņo, ka Rosneft sākusi izstrādāt tiesvedības stratēģiju, balstoties uz Irānas bankas Mellat kampaņu, kas līdz šim bijusi sekmīga.

Zaiwalla & Co. pagājušajā gadā sekmīgi pārstāvēja Mellat divās lielās lietās Eiropas tiesās.

Uzvara tiesās neatbrīvoja Mellat no sankciju radītajiem reālās dzīves šķēršļiem, bet deva bankai un, līdz ar to, arī Irānai sabiedrisko attiecību uzvaras, saskaroties ar augošo globālo izolāciju.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir piemērojušas Irānai vairākas sankciju kārtas saistībā ar tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu. Tostarp sankcijas piemērotas Irānas privātpersonām un uzņēmumiem.

Krievijas naftas cauruļvadu monopoluzņēmums Transneft 6.oktobrī Krievijas Enerģētikas ministrijā notikušā apspriedē par naftas produktu pārkraušanas apjomu palielināšanu Krievijas ostās ierosinājis to darīt uz Latvijas ostu rēķina, vēsta biznesa laikraksts Vedomosti.

Kā pavēstījis Transneft pārstāvis, nepieciešams noslogot Krievijas ostu infrastruktūru. Agrāk bija viens logs uz Eiropu - cauruļvads Družba, tad tagad parādījušās Ustjlugas un Primorskas ostas. Notikusi naftas plūsmas pārvirzīšana. «Tas pats tagad notiek ar naftas produktiem, mēs attīstām pašu ostas,» sacīja kompānijas pārstāvis. Transneft ir brīvas jaudas, kuras var tikt izmantotas dīzeļdegvielas pārsūknēšanai.

Kā liecina avīzes rīcībā esošais sanāksmes protokols, sanāksmes dalībnieki - uzņēmumu Surgutneftegaz, Rosneft, Lukoil, Bashneft, Gazprom neft pārstāvji - atbalstījuši ierosinājumu palielināt pārkraušanas apjomus Krievijas ostās.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņojis, ka panācis vienošanos ar Krievijas valsts naftas kompāniju Rosneft par 14 miljardu dolāru (12,8 miljardu eiro) investēšanu valsts naftas un gāzes nozarē.

Pēc tikšanās ar Rosneft vadītāju Igoru Sečinu Maduro pavēstīja, ka šīs investīcijas nodrošinās iespēju Venecuēlai dubultot naftas ražošanas apjomu.

Sīkāku informāciju par panākto vienošanos Maduro gan nesniedz.

Tikmēr Rosneft norāda, ka šie 14 miljardi dolāri ietver kopējās investīcijas pašreizējos un nākotnes projektos Venecuēlā.

Uzņēmums skaidro, ka laika periodā no 2010.gada līdz 2014.gadam tas Venecuēlā jau investējis 1,8 miljardus dolāru.

Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs aizturēts saistībā ar iespējamu kukuļņemšanas lietu, ziņo BBC.

Viņš saņēmis kukuli 2 miljonu ASV dolāru apmērā.

Viņa vadītā ministrija bija devusi pozitīvu vērtējumu, kas noveda pie tā, ka naftas gigants Rosneft iegādājas 50 procentu daļu citā naftas kompānijā - Bashneft.

Uļukajevs ir augstākā ranga Krievijas ierēdnis, kas aizturētas kopš 1991. gada apvērsuma mēģinājuma toreizējā PSRS.

Divu miljonu dolāru kukuļa saņemšanas laikā Krievijas ekonomikas ministrs arestēts par izspiešanu un korupciju

Kukulis Aleksejam Uļukajevam ir dots par kompānijai Rosneft izkārtoto valstij piederošās Bashneft akciju paketes 50% pirkumu, ziņo laikraksts Kommersant. Var jau domāt, ka Krievija ir sistēmiski ķērusies pie korupcijas apkarošanas, tomēr maz ticams. Tāpēc ministra «iekrišana», kas ir ļoti augsta līmeņa korupcijas gadījums itin korumpētā valstī, rosina jautāt – kā gan kaut kas tāds ir iespējams? Jeb – kuram tas ir izdevīgi un kas kuram ar šo arestu tiek signalizēts?

Valsts kases papildināšanai Bashneft pārdošana tika muļļāta jau labu laiku, un vēl augustā bija atkal jau «nolikta plauktā». Raidsabiedrība BBC atgādina, ka tolaik klupšanas akmens bija, kuram Bashneft daļas pārdot, un prezidents Vladimirs Putins bija pret pašlaik īstenoto scenāriju – ka par laimīgo īpašnieku kļūst Rosneft. Jādomā, ka A. Uļukajevs saprotama iemesla dēļ ir bijis Rosneft darījuma proponents, kas automātiski nozīmē – V. Putina oponents. Un te nu mēs šobrīd esam – ministrs ir pieķerts ar pie rokām pielipušu apaļu summu, un sods par to ir iespaidīgs.

Kanāda ir paplašinājusi sankcijas pret Krieviju tās iebrukuma Ukrainā dēļ, pakļaujot sankcijām arī Krievijas uzņēmumus "Gazprom" un "Rosņeft", trešdien paziņoja Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī.

"Kanādas atbalsts Ukrainai un tās tautai ir nelokāms. Uz katru agresijas aktu, ko īsteno Krievijas vadība, mēs atbildēsim ar pasākumiem, kuru mērķis ir vājināt viņu spējas karot. Tā kā briesmīgie notikumi Ukrainā turpina attīstīties mūsu acu priekšā, ir acīmredzams, ka vajag darīt vairāk," sacīja Žolī.

"Tie, kas sekmē Krievijas agresiju, tiks saukti pie atbildības," viņa uzsvēra.

Jaunās Kanādas sankcijas attieksies uz "Rosņeft", "Gazprom" un šo uzņēmumu 10 vadītājiem, kas līdz šim nebija pakļauti ierobežojošiem pasākumiem.

"Kanāda sper šos soļus kopā ar starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem solidaritātē ar Ukrainas valdību un tautu. Šāda koordinācija parāda plašo starptautisko atbalstu Ukrainai un tās tautai. Konsultācijas ar partneriem par tālāku sankciju ieviešanu tiks turpinātas, ja Krievija turpinās savu agresiju pret Ukrainu," pavēstīja Kanādas Ārlietu ministrija.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Citi Krievijas spēlētāji torpedē Gazprom izredzētību, kamēr kompānija pilda politisko pasūtījumu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms globālās finanšu krīzes Gazprom tirgus kapitalizācija bija virs 300 mljrd. USD, bet šajos kompānijai grūtākajos laikos tā ir jau ap 50 mljrd. USD. Tās spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai ir lielākais izaicinājums kompānijas vēsturē, aģentūrai AFP saka konsultāciju kompānijas Macro Advisory Partners līdzīpašnieks Kriss Vīfers. «Atliek vien noraudzīties, vai Gazprom kļūs par [Krievijas] ārpolitikas piedēkli, vai arī attīstīsies par globālu enerģētikas kompāniju.» Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Gazprom saražos 414 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu zemākais rādītājs tās vēsturē un arī slikta zīme kompānijai, kuras aktīvos ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm pasaulē.

Runas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju ir tikai papīra tīģeris. Gana daudzu Rietumu kompāniju sadarbība ar Krieviju pašlaik norit labāk nekā jebkad

Ja runa ir par Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, tad jāsecina, ka bezdibenis starp vārdiem un darbiem ir tiešām milzīgs. Nupat kā beidzās ES Krievijai noteiktais termiņš, kurā Krievijai vajadzēja uzlabot situāciju Austrumukrainā. ES valstu un valdību vadītāji salika prātus kopā un demon- stratīvi padraudēja Krievijai ar pirkstu, sakot – ja Krievija nedarīs, kā Eiropas politiķi prasa, tam būšot «nopietnas konsekvences». Taču izskatās, ka visas sankciju runas ir kaut kas līdzīgs mazu bērnu biedēšanai ar tumsu, jo vismaz lielās Rietumu kompānijas savus darījumus ar Krieviju nekādi ierobežot netaisās. Gluži otrādi – tie uzņēmuši tādus apgriezienus, kādi sen nav manīti. Un kāpēc lai tas tā arī nebūtu, ja uz šķietami arvien lielāku sankciju fona Rietumu kompānijām ar krieviem ir iespējas vienoties par labākiem nosacījumiem nekā pirms tam?

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.

ASV piemērotās sankcijas Krievijai ceturtdien veicina rubļa un Krievijas akciju tirgus indeksu kritumu, liecina Reuters dati.

Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 1,5% līdz 34,8850 rubļiem par dolāru, savukārt pret eiro tā saruka par 1,4% līdz 47,1898 rubļiem par eiro. Rubļa vērtība ceturtdien pret dolāru atradās pusotra mēneša vājākajā līmenī.

Rubļa akciju tirgus indeksa Micex vērtība samazinājās par 2,5%, sasniedzot zemāko atzīmi kopš jūnija sākuma, bet dolāra biržas indekss RTS saruka par 3,2%.

Krievijas banku un enerģētikas ražotāju akciju cenas samazinājās – tā, piemēram, Sberbank un Rosneft zaudēja 2,8% no savas vērtības, bet Novatek akcijas cena samazinājās par 6,3%.

Db.lv jau rakstīja, ka ASV prezidents Baraks Obama nolēmis piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, vēršot tās pret uzņēmumiem, kuri ir tuvas Valsts prezidentam Vladimiram Putinam, raksta Reuters.

Pirmdien Krievijas akciju tirgus indeksi turpināja sarukt jau sesto dienu pēc kārtas, reaģējot uz spriedzi starp Maskavu un Rietumiem saistībā ar notriekto pasažieru lidmašīnu Ukrainā, raksta MarketWatch.

Micex indekss samazinājās par 1,3%, bet RTS – par 1,1%. Tādējādi Micex indekss piedzīvo ilgāko kritumu kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru nedaudz pieauga – par 0,1% līdz 35,106 rubļiem. Valūtas vērtība pieaug jau otro dienu pēc kārtas. 17. jūlijā rubļa kurss samazinājās par 2,3%, kas ir lielākais vienas dienas kritums kopš 2011. gada septembra. Rubli daļēji atbalsta nodokļu maksāšanas perioda beigas, kas liek uzņēmumiem mainīt valūtas uz rubli. Kā liecina Sberbank informācija, Krievijas kompānijām šodien pievienotās vērtības nodoklī jānomaksā 138 miljardi rubļu (3,9 miljardi dolāru). Tāpat Krievijas uzņēmumiem tuvāko divu nedēļu laikā dividendēs ir jāsamaksā 543 miljardi rubļu, kas arī var sniegt atbalstu šai valūtai.

Parādos nonākusī Krievijas lielākā privātā aviokompānija Transaero lūgusi palīdzību valstij un kreditoriem, atsaucoties uz informētiem avotiem, svētdien ziņo aģentūra TASS.

Parādu dēļ aviokompānijai var nākties apturēt lidojumus jau pirms Jaunā gada, ziņo TASS.

Līdz novembra beigām aviokompānijas parādi Krievijas naftas gigantam Rosneft bija sasnieguši 2,5 miljardus rubļu, bet uzņēmumam Gazprom Aero - gandrīz divus miljardus rubļu.

Transaero ir parādā arī Maskavas Vnukovas lidostai.

Kāda Transporta ministrijai tuvu stāvoša amatpersona TASS atklāja, ka varasiestādes dara visu iespējamo, lai lidojumi netiktu apturēti, un palīdzība tiks sniegta. Par kādu un cik lielu palīdzību ir runa, amatpersona neatklāja.

Transaero nodrošina lidojumus arī starp Latviju un Krieviju. Vakaros Transaero reisi abos virzienos starp Maskavas Vnukovas lidostu uz Rīgu ir visu nedēļu, izņemot sestdienas, bet no rīta - piektdienās un sestdienās, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Jaunā ASV prezidenta administrācija likusi nojaust, ka tā ir gatava runāt par pakāpenisku sankciju mazināšanu pret Krieviju. Valdot šādam fonam, notiekošajā izdevību mēģina saskatīt arī daži investori, kas pērk tādus finanšu aktīvus, kuru cena var pieaugt, ja mazinās Krievijas un Rietumvalstu saspīlējums, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāpat labvēlīgāk skatīties uz Krievijas tautsaimniecības nākotni daudziem liek izejvielu cenu palielināšanās (tas ir galvenais faktors).Piemēram, ASV dolāra cena Krievijas rubļos kopš novembra vidus ir samazinājusies par 8,6%, bet kopš pagājušā gada sākuma – gandrīz par 20%. Arī eiro cena rubļos kopš novembra pirmās puses ir sarukusi visai strauji – gandrīz par 10%. Rezultātā rubļa cenu šobrīd var uzskatīt par augstāko gandrīz divu gadu laikā.

Katrā ziņā, ja tiek atcelta daļa sankciju, tad vienas no lielākajām uzvarētājām varētu būt Krievijas bankas, ziņo Bloomberg. Tām pēdējo gadu laikā ir bijusi ierobežota pieeja starptautiskajiem tirgiem, un, piemēram, Morgan Stanley investoriem rekomendējusi iegādāties Sberbank un Londonā kotētās TCS Group Holding akcijas. Tāpat šāds scenārijs varētu nozīmēt straujāku VTB Bank akcijas cenas pieaugumu.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

Krievijas recesija sākās 2014. gada vidū, kad sāka kristies sezonāli izlīdzinātais IKP. Sākumā lejupslīde bija lēna, un pērn izaugsme kopumā bija pozitīva – 0,6%, tomēr jau 2015. gadā reālais IKP saruka pieaugošā ātrumā ar 2,2% pirmajā un 4,6% otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš

Lai saprastu pašreizējās recesijas dziļākos iemeslus, ir jāskatās uz daļējo virziena maiņu Krievijas vēsturē. Krievija nekad nav bijusi reformu izcilniece, un tās ekonomiskā pāreja 90. gados bija ilga un sāpīga, un uz tirgu orientētām reformām nebija arī pienācīga politiskā atbalsta. Un tomēr jaunās tūkstošgades sākumā šīs reformas sāka nest augļus. 1999. gadā Krievijas ekonomika uz augošo naftas cenu rēķina iegāja straujas izaugsmes fāzē. Tai laikā Krieviju varēja uzskatīt par valsti, kas ir izpildījusi sākotnējās pārejas dienaskārtību un spējusi uz privātīpašuma pamata uzbūvēt tirgus ekonomiku, pat ja saglabājās arī nozīmīgi izkropļojumi un nepilnības.

Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās piektdien ieviest jaunas sankcijas Krievijai, atsaucoties uz valstu diplomātiem, raksta ABC News.

Sīkāku informāciju ES prezidents Hermans Van Rompejs plāno sniegt ceturtdienas pēcpusdienā. Diplomāti atteikušies sniegt sīkāku informāciju par sankcijām, vien norādot, ka tās ietvers tālāku Krievijas kompāniju pieejas ierobežošanu Eiropas kapitāla tirgiem.

ES kopš pagājušās piektdienas jau divreiz ir atlikusi sankciju piemērošanu, lai izvērtētu pamiera ietekmi Austrumukrainā.

Jāatzīmē, ka trešdien Eiropas Savienības valstu pārstāvji nepanāca vienošanos par sankciju piemērošanu Krievijai. Vācijas kanclere Angela Merkele jau iepriekš šonedēļ izteicās, ka ES nepieciešams steidzami ieviest jaunas sankcijas Krievijai, norādot, ka tās vienmēr var atcelt, ja pamiers Ukrainā turpinās. Tāpat viņa uzsvērusi, ka sankcijas tiks ieviestas tikai tad, ja no tām nevarēs izvairīties.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.