Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Lai panāktu mieru vai novērstu starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērstu kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai, kā arī cīnītos pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, un novērstu tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret minētajiem mērķiem, Latvija turpmāk varēs noteikt nacionālās sankcijas.

To paredz ceturtdien, 4.februārī, Saeimas trešajā galīgajā lasījumā pieņemtais Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums.

Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas vai nosakot nacionālās sankcijas, likuma projekta anotācijā norādījuši tā autori Ārlietu ministrijā.

Likums paredz, ka Latvija varēs noteikt finanšu ierobežojumus, civiltiesiskos ierobežojumus, ieceļošanas ierobežojumus, kā arī stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumus un tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus.

2014.gada 17.martā Eiropas Savienības padome pieņēma regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula). Personu saraksts, pret kurām sankcijas tiek vērstas, ir papildināts vairākas reizes - pēdējo reizi 2014.gada 8.septembrī.

Ar Regulu ir noteikti finanšu ierobežojumi konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas izpaužas kā šo personu finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā arī aizliegums šīm personām darīt pieejamus finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus.

Minētie ierobežojumi ir saistoši visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā un visām ES jurisdikcijā esošām personām. Par finanšu sankciju ievērošanu Latvijā ir atbildīga Finanšu un kapitāltirgus komisija (FKTK), kas uzrauga, lai kredītiestādes pildītu ar Regulu uzliktos pienākumus.

Šo sankciju sakarā komersantiem var rasties virkne jautājumu, tajā skaitā:

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas vadošajiem politiķiem būtu jādomā par savas valsts tautsaimniecības interesēm, nevis jādzenas pēc kādas lielvaras pārstāvju draudzīga rokasspiediena.

Ieviešot trešā līmeņa Rietumu sankcijas pret Krieviju, saspīlējums uz ģeopolitiskās skatuves neapšaubāmi aug. Lai arī pašlaik politiķu publiskajā retorikā joprojām turpinās savstarpēja «mērīšanās» no sērijas – mums šīs sankcijas bijušas nebijušas, bet jūs gan kārtīgi «dabūsiet iekšās» un pagaidām arī trešā līmeņa sankcijas vairāk kalpo pozas uzturēšanai, nevis momentāni rada postošu ietekmi uz iesaistīto valstu ekonomikām, tomēr nevar noliegt, ka situācija ir bīstami pietuvojusies reālai krīzei. Ļoti iespējams, ka sankciju pastiprināšana tiešām neradīs nekādu jūtamu krahu lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, par ASV nemaz nerunājot. Domas dalās, cik lielā mērā ekonomiskās sankcijas tiešām mainītu Krievijas politiku, ņemot vērā, ka līdz šim noteiktās sankcijas, piemēram, Irānas, Ziemeļkorejas vai Sīrijas gadījumā nav nesušas cerēto rezultātu, turklāt Krievijas iedzīvotāji, kā zināms, ir spējīgi paciest daudz. Savādāk ir ar mazajām Krievijas pierobežas valstīm, piemēram, Latviju, kam uz sadarbību ar Krieviju balstās ievērojama tautsaimniecības daļa. Un nevajag te muļķīgi runāt par nepieciešamību mainīt noieta tirgus mūsu precēm, jo reālajā ekonomikā nav labu vai sliktu tirgu, ir tikai tirgi, kuros vai nu ir, vai nav iespējams pārdot savas preces vai pakalpojumus. Šajā ziņā ģeogrāfiskajai atrašanās vietai lielākoties ir izšķiroša loma.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atlikt lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu uz nākamo nedēļu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, trešdien pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Tika cerēts, ka 28 dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien bez debatēm vienosies pagarināt uz sešiem mēnešiem Krievijai noteiktās sankcijas.

Tomēr apstākļos, kad Rietumiem jārēķinās ar Maskavas palīdzību Sīrijas konflikta atrisināšanā, Roma norādījusi, ka lēmums būtu jāpieņem ES līderiem, kas nākamo ceturtdien un piektdien tiksies samitā Briselē.

Viss ir gaisā. (..) Jautājums ir par to, kur lēmums būtu jāpieņem, un daži vēlas, lai tas notiktu līderu nākamās nedēļas samitā, sacīja avots. Itālija spiež uz to.

Itāļu avots apstiprināja, ka Roma pieprasījusi diskusijas par sankcijām, jo tas ir svarīgs jautājums, kuram nepieciešama izvērtēšana.

Krievija nosodījusi Eiropas Savienības (ES) kārtējās sankcijas un pati sākusi izstrādāt jaunas sankcijas pret Rietumiem, ceturtdien paziņojušas amatpersonas.

Maskava nodēvēja jaunās ES sankcijas pret Krieviju par nedraudzīgu aktu un solīja atmaksāt.

Mūsu atbilde būs proporcionāla zaudējumiem, ko tās sankcijas nodarīs mūsu valsts ekonomikai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.

Maskava sagaida, ka Eiropas uzņēmumi lobēs pret šīm sankcijām, jo tās ir neproduktīvas, viņš piebilda.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs atklāja, ka Maskava jau izstrādājusi jaunas sankcijas pret Rietumiem, kas būs vērstas pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, daža veida apģērbiem.

Cik daudz es zinu, Ekonomikas attīstības ministrija jau ir izveidojusi šo preču sarakstu, viņš piebilda.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Starp 130 personām, kas atrodas Eiropas Savienības gatavotajā «melnajā sarakstā» un pret kurām varētu tikt vērstas sankcijas, ir arī Krievijas kompāniju Rosņeftj (Роснефть) un Gazprom (Газпром) vadītāji Igors Sečins (Игорь Сечин) un Aleksejs Millers (Алексей Миллер), ziņo Kommersant.

Pret personām, kas atrodas «melnajā sarakstā» varētu tikt vērstas tādas sankcijas kā liegums iebraukt Eiropas Savienībā, kā arī aktīvu iesaldēšana.

Pagaidām sankcijas attiecas uz Krievijas lielkompāniju vadītājiem, taču pastāv iespēja – ja sankcijas vērsīsies plašumā, tās attieksies arī uz pašām Krievijas kompānijām. Ja šāds sankciju scenārijs īstenosies, tiks bloķēti Rosņeftj plāni iegādāties Morgan Stenley apakšstruktūru.

Tikmēr Rosņeftj viceprezidents Mihails Ļeontjevs ES sankcijas raksturojis kā «muļķīgu, mazisku un acīmredzamu kaitniecību vispirms jau pašiem sev», jo ar šīm sankcijām tiks iespaidoti arī Rosņeftj rietumu partneri.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

ASV Finanšu ministrija noteikusi sankcijas Krievijas miljardieriem, Krievijas "Alfa Bank" dibinātājiem un akcionāriem Pjotram Avenam un Mihailam Fridmanam.

Viņi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pameta valsti, tomēr nonāca Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos. Arī pašai bankai ir piemērotas ES un ASV sankcijas.

Viņu vārdi parādījušies Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publicētajā atjauninātajā ASV sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Lielbritānijas valdība Fridmanu un Avenu dēvē par "prokremliski noskaņotiem oligarhiem", kas cieši saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES sankciju sarakstā Avens nodēvēts par vienu no Putinam tuvākajiem oligarhiem, kurš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, un guvis no tiem labumu.

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

Savienotās Valstis piemērojušas sankcijas personām un uzņēmumiem no Turcijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas tiek turēti aizdomās par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Saskaroties ar sankcijām, Krievija ir novirzījusi uz citām valstīm tehnoloģiju, aprīkojuma un citu militārajām vajadzībām nepieciešamo preču ražošanu, paļaujoties uz piegādātājiem citās valstīs, lai iegādātos šīs preces, norādīja ASV Finanšu ministrija.

"Krievija ir atkarīga no personām un organizācijām trešās valstīs, lai apgādātu savu armiju un turpinātu savu briesmīgo karu pret Ukrainu, un mēs nevilcināsimies saukt viņus pie atbildības," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

ASV Finanšu ministrija piebilda, ka Krievija ir izmantojusi "citādi likumīgas ekonomiskās attiecības" ar citām valstīm. Struktūras Ķīnā, Turcijā un AAE ir sūtījušas Krievijai divējāda lietojuma preces, piemēram, sastāvdaļas, kas ir būtiskas Krievijas ieroču sistēmām, norādīja ministrija.

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.