ASV prezidents Baraks Obama nolēmis piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, vēršot tās pret uzņēmumiem, kuri ir tuvas Valsts prezidentam Vladimiram Putinam, raksta Reuters.
Sankcijas attiecas uz tādiem uzņēmumiem kā Krievijas lielākais naftas ražotājs Rosneft, otrs lielākais gāzes ražotājs Novatek un trešā lielākā banka – Gazprombank. Tādējādi Vašingtona vēršas pret Putina sabiedrotajiem, no kuriem daudzi kļuvuši bagāti tieši viņa valdīšanas laikā. Sankcijas piemērotas arī valstij piederošajai bankai Vnesheconombank, kas darbojas kā maksājumu starpnieks valdībai, kā arī astoņām citām kompānijām, tostarp, Kalašņikova automātu ražotājam.
Runājot par nākotnes sadarbību ar Vašingtonu, V. Putins uzsvēra, ka sankcijas iedragās ASV enerģētikas kompāniju darbību un sabojās attiecības. Ārlietu ministrijas pārstāvis minējis, ka Maskava sitīs pretī tā, lai tas būtu sāpīgi Vašingtonai.
Krievijas VTB bankas prezidents brīdinājis, ka sankcijas var novest pie potenciāli smagām sekām pasaules finanšu sistēmai, atsaucoties uz vairāku Krievijas biznesa līdera noskaņojumu, un norādījis, ka sankcijas ir nelegālas.
B. Obama, kurš brīdinājis par papildus sankciju piemērošanu, ja Krievija nepieņems konkrētus lēmumus, lai atvieglotu konfliktu Ukrainā, sacīja, ka V. Putins līdz šim nav spēris nepieciešamos soļus, lai mierīgi atrisinātu krīzi.
Vašingtona trešdien paziņoja, ka pie Ukrainas robežas atgriezušies 12 tūkstoši Krievijas karavīru.
B. Obamas pēdējās piemērotās sankcijas tika pieņemtas pēc konsultācijām ar Eiropas līderiem, kuri paziņoja par mazāk smagām sankcijām.
ES līderi ceturtdien vienojās paplašināt sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret Krievijas un Ukrainas uzņēmumiem, kuri piedalās konflikta aktivizēšanā vai atbalsta tos Krievijas pārstāvjus, kas ir atbildīgi par satricinājumiem valstī. Vienošanās paredz sankcijas piemērot plašākai Krievijas amatpersonu un uzņēmēju grupai. Pagaidām gan konkrēti vārdi un nosaukumi netiek minēti, un par tiem vienosies tuvāko nedēļu laikā.