Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%).
To atklāj šā gada rudenī aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, no kuras secināms, ka palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.
Eiro ieviešanu Latvijā caurmērā atbalsta trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To skaitā 10% iedzīvotāju uzskata, ka eiro jāievieš pēc iespējas ātrāk, un vēl 25% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados.
Par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti ir:
- norēķinu ērtība Eiropā;
- vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini;
- jo nav jāmaina valūta;
- Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;
- ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies, jo būs vieglāk piesaistīt investīcijas.
Savukārt izplatītākie argumenti pret eiro ieviešanu ir saistīti ar:
- bažām par eiro kā valūtas un eiro zonas stabilitāti un nākotni;
- pieķeršanos latam kā nacionālās identitātes veidotājam un kā stabilai, drošai valūtai;
- uztraukumu par iespējamo cenu celšanos, citu eiro valstu negatīvo pieredzi uzreiz pēc eiro ieviešanas.
Pētījuma autori atzīmē, ka tie iedzīvotāji, kuriem ir bijusi personīgā pieredze, norēķinoties ar eiro monētām vai banknotēm, ir pozitīvāk noskaņoti par eiro ieviešanu, nekā tie, kuriem šāda pieredze nav bijusi. Norēķinus eiro valūtā veikušo vidū 13-14% atbalsta eiro ieviešanu pēc iespējas ātrāk, kamēr bez eiro lietošanas pieredzes esošo iedzīvotāju vidū tikai 8% atbalsta ātrāku eiro ieviešanu.
Iedzīvotāju aptauja tika veikta laikā no 2012. gada 12. līdz 28. oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1 014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.