Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

easyJet saņēmusi Labākās zemo cenu aviolīnijas godalgu ikgadējās OAG Aviolīniju industrijas balvas (Official Airline Guide Airline Industry Awards) ietvaros.

Balva tiek piešķirta visaugstāk novērtētajām un inovatīvākajām aviolīnijām un lidostām, balstoties uz patērētāju balsojumiem – patstāvīgajiem lidotājiem visā pasaulē, Db.lv informē easyJet.

Neviena Eiropas aviolīnija iepriekš nav saņēmusi šādu balvu. Iepriekšējos gados šādas godalgas saņēmušas tādas aviokompānijas kā Southwest, jetBlue un Virgin Blue. Balva ir īpaši nozīmīga aviokompānijai easyJet, jo balsotāju vidū pārsvarā ir biznesa ceļotāji.

“Šo balvu nevajadzētu novērtēt par zemu. Šī ir pirmā reize, kad to saņem Eiropas aviolīnija, un mums bija diezgan nopietna konkurence no jetBlue un Southwest aviokompāniju puses, “ uzsver easyJet vadītājs Endijs Harisons (Andy Harrison), apmeklējot balvas pasniegšanas ceremoniju Londonā.

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija EasyJet šā gada ziemā uzsāks lidojumus jaunā maršrutā uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.

Aviokompānija iecerējusi ziemā uz Tallinu, papildus jau esošajiem lidojumiem, doties no Getvikas lidostas Londonā. No Getvikas EasyJet jaunus lidojumus plāno arī uz Menas salu un Turīnu.

EasyJet uzsāks arī jaunus lidojumus no Eseksas uz Ženāvu un Venēciju, no Mančesteras uz Telavivu, no Ņūkāslas uz Amsterdamu un no Bristoles uz Kopenhāgenu. Šā gada ziemā EasyJet paredzējis veikt lidojumus kopumā 280 maršrutos.

Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, uz kuru lido EasyJet. Britu lidsabiedrība iepriekš veica reisus arī no Rīgas uz Berlīni, tomēr 2008. gadā EayJet tos slēdza. Pašlaik EasyJet lido uz Tallinu no Stanstedas lidostaas Londonā un Liverpūles.

Iespējams, degvielas krīze, ir par pamatu baumām, par to, ka Rīgas lidostā šogad kļūs par vienu lidsabiedrību mazāk.

easyJet lidojumus uz Latviju ir veicis kopš 2004. gada novembra. Saavukārt kompānijas trešā ceturkšņa rezultāti pierāda, ka tās galvenā izaugsme vērojama Londonā (Getvikas lidostā), Francijā, Itālijā un Spānijā.

Jau tagad biļetes maršrutā Rīga-Berlīne-Rīga aviokompānijas mājas lapā var pasūtīt tikai līdz šī gada 2. novembrim. Maršruts Berlīne-Rīga nebūs pieejams easyJet ziemas lidojumu grafikā, jo tas nav attīstījies kā aviokompānijas vadība bija cerējusi, tādēļ arī pieņemts lēmums to neiekļaut ziemas lidojumu grafikā. Pasažieri, kuri rezervējuši jebkuru lidojumu, varēs tās izmantot šajā maršrutā līdz vasaras lidojuma grafika beigām. Tomēr cerība, ka easyJet pavisam nepametīs Rīgas lidostu tomēr pastāv, jo vasaras grafiku lidsabiedrība šogad sola publicēt.

easyJet kopējie ieņēmumi palielinājušies par 24% līdz 892.2 miljoniem GBP (787.1 GBP milj. LVL).

easyJet darbības rezultāti līdz 31.martam:

·Kopējie ieņēmumi palielinājušies par 24% līdz £892.2 miljoniem ar pamata peļņu pirms nodokļu nomaksas kā iepriekš plānots

·Pasažieru skaits palielinājies par 15% līdz 18.9 miljoniem

·Lidmašīnu piepildījums ir 81%, līdzīgi kā pagājušajā gadā

·Kopējie ieņēmumi par vienu sēdvietu (neskaitot GB Airways) ir par 1.5% lielāki nekā pagājušajā gadā

·Vienas sēdvietas izmaksas (neskaitot degvielu, GB Airways) ir zemākas par 0.9% salīdzinājumā ar pagājušo gadu

·Degvielas izmaksas uz vienu vietu palielinājušās par 23.8%, salīdzinot ar pagājušo gadu

Lielbritānijas zemo cenu kompānija easyJet pirmdien paziņojusi, ka ir atrisinājusi zīmola licences strīdu ar easyGroup, kā rezultātā aviosabiedrība saglabā savu easyJet nosaukumu un dibinātājs Stelioss Hadži-Īonau (Stelios Haji-Ioannou) zaudē tiesības iecelt pašam sevi par priekšsēdētāju, ziņo The Wall Street Journal.

Vienošanās ļauj easyJet sākt sadarbību zīmola jautājumos ar citiem ceļojumu pakalpojumu sniedzējiem.

«Es uzskatu, ka pārskatītā vienošanās labāk saskaņo easyJet akcionāru un licenciāra intereses,» sacījis easyJet priekšsēdētājs Maiks Rake.

EasyJet tiesības turpināsies 50 gadus ar vismaz 10 gadu saistībām. Par pirmo gadu S. Hadži-Īonau saņems fiksētu maksājumu 3,9 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (3,1 miljons latu) apmērā, šai summai pieaugot līdz 4,95 miljoniem mārciņu nākamajā gadā.

Pēc tam aviosabiedrībai būs jāveic ikgadējs atlīdzības maksājums 0,25% apmērā no ieņēmumiem.

140 pasažieri, kuri easyJet vainas dēļ uz divām dienām bija iestrēguši Bukarestē, sola iesūdzēt aviokompāniju tiesā. easyJet reiss uz Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju bija nomaldījies un galu galā lidmašīna nosēdās Rumānijā, Bukarestē, ziņo Bulgarian News Network.

easyJet reisam no Londonas sestdien, 3. janvārī plkst. 20.30, bija jānosēžas Sofijā, taču galu galā lidmašīna pasažierus aizveda uz Bukaresti, aizbildinoties, ka Sofijas lidosta nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ tobrīd esot bijusi slēgta, lai gan patiesībā lidosta darbojās kā parasti.

Tagad easyJet maldinošā reisa pasažieri vēlas tiesas ceļā no aviokompānijas piedzīt kompensāciju.

Sofijas lidostas pārstāvji apstiprinājuši, ka lidosta minētajā laikā darbojusies, un visi iemesli, kāpēc easyJet lidmašīna nolaidās Bukarestē nevis Sofijā, radušies easyJet dēļ.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Jaunais kolektīvais līgums starp Skandināvu aviokompāniju SAS un arodbiedrībām ļaus aviokompānijai ietaupīt lielu naudu.

Līgums cita starpā paredz, ka aviokompānijas piloti, SAS Group vadības pārstāvji un darbinieki atteiksies no algu palielināšanas 2009. gadā, tā vietā algas tiks samazinātas par 6%. Sākot ar 2009. gada janvāri savu atalgojumu par 6% ir samazinājuši arī SAS valdes locekļi.

Kā minēts SAS Group 2008. gada trešā ceturkšņa starpposma ziņojumā, vērtējot pēc būtiskākajiem kritērijiem, kopējais SAS budžeta deficīts ir mērāms ap 4 miljardiem Zviedrijas kronu (259 miljoni LVL).

«Kopš 2008. gada novembra SAS vadība un arodbiedrības rīkoja aktīvas un konstruktīvas pārrunas par kolektīvo līgumu parakstīšanu. Jaunie kolektīvie līgumi SAS grupā radīs 12% izmaksu samazinājumu, kas ir būtisks mūsu izmaksu bāzes samazinājums un nozīmīgs solis rentabilitātes mērķu sasniegšanā,» uzskata Mareks Pedersens, SAS Group reģionālais vadītājs Latvijā un NVS valstīs.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

SAS piederošās 47.2% airBaltic akciju paketes cena šobrīd varētu būt 30 līdz 50 miljoni latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc viņa teiktā, vēl pirms uzņēmuma 2007. gada pārskata izvērtējuma uzņēmuma vērtība pa šo laiku ir kļuvusi lielāka. «Darbības rādītāji uzlabojas, pasažieru skaits un apgrozījums pieaug,» viņš skaidroja. Tiesa, investīciju baņķieris nevarēja pateikt tagadējo airBaltic vērtību, tomēr uzsvēra, ka SAS piederošā airBaltic akciju pakete (47.2 %) maksā mazāk, nekā maksātu kompānijas kontrolpakete (virs 50 %). Tādējādi 2006. gadā Latvijas aviokompānijas 47.2 % akciju paketes cena varētu būt 20-30 milj. Ls, bet šobrīd ap 30-50 milj. Ls. SAS pieder arī obligācijas, kuras tā varot konvertēt akcijās, bet tā kā dokumenti nav publiskoti, tad jāpieņem, ka SAS pār airBaltic nav kontrole un tādējādi, pārdodot nekontroli, naudas summai tiek piemērota atlaide, lēsa K. Krastiņš. airBaltic 2007. gada pārskats liecina, ka 2002. gadā airBaltic un SAS vienojušies par SAS pašu kapitālam pielīdzinātā aizdevuma (tas izsniegts 1996.g. 8.februārī ar 12 % likmi un atmaksu 2003.g. 31.decembrī) un uzkrāto procentu atmaksu, 2002. gada 1. oktobrī veicot konvertējamo obligāciju emisiju 2,955 milj. Ls apmērā.

Valdība otrdien slēgtajā sēdē izlēmusi neiegādāties skandināvu aviokompānijai SAS piederošos 47.2% aviokompānijas airBaltic kapitāldaļu.

SAS piedāvātā cena par šīm akcijām bija 47 miljoni latu, tomēr, lai arī Satiksmes ministrija esot par SAS piedāvājuma izmantošanu, tomēr valdība izlēma neizmantot pirmpirkuma tiesības airBaltic akcijām. Iemels tam ir ierobežotā valdības rocība un taupības režīms. Līdz ar to SAS ar sev piederošās airBaltic akcijām var realizēt citam pircējam, jo pārējie akcionāri nav izmantojuši savas pirmpirkuma tiesības.

Iepriekš otrs airBaltic mazākuma akcionārs Krievijas kompānija Transaero, kam pieder 0.02% airBaltic akciju, Db arī norādījis, ka nav ieinteresēts iegādāties SAS piederošās akcijas.

Lidsabiedrība SAS Scandinavian Airlines, kurai no 2003. gada pieder 49% aviokompānijas Estonian Air akciju, vienojās ar Igaunijas valdību par savu daļu pārdošanu.

Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz SAS īstenoto stratēģiju Core SAS, kas paredz lielāku aviokompānijas koncentrēšanos un darbību Skandināvijas tirgū.

Šodien SAS Group un Igaunijas valdība panāca vienošanos, ka SAS piederošā akciju daļa nonāks valsts kontrolē. Igaunijas valdība nodrošinās Estonian Air akciju paketes palielināšanu 200 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, bet SAS Igaunijas lidsabiedrības kapitālā konvertēs aptuveni 20 miljonus Zviedrijas kronu, ko Estonian Air ir parādā. Pēc akciju paketes palielināšanas Igaunijas valstij piederēs 90% Estonian Air un SAS 10%. Lidsabiedrībai SAS paliks 70 miljonu Zviedrijas kronu liels aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 2014. gadam.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

SAS gan noliedz jebkādas baumas par bankrotu un norāda, ka šobrīd kompānijai briesmas nedraudot. Savukārt tirgus analītiķi intervijā Zviedrijas portālam di.se norāda uz to, ka SAS nekavējoties ir jāsper attiecīgi soļi, lai tiktu galā ar savām finanšu problēmām.

Intervijā Zviedrijas portālam di.se tirgus analītiķi norāda uz to, ka SAS nekavējoties ir jāsper attiecīgi soļi, lai tiktu galā ar savām finanšu problēmām.

Viens no aviokompānijas lēmumiem varētu būt akciju emisija, otrs, savukārt, kompānijas bankrota paziņošana. "Šāda situācija nepārprotami tuvojas," norādījis analītiķis Lars Heindorfijs.

L. Heindorfijs norāda, ka SAS nav daudz iespēju izbēgt no bankrota. "Izmaiņas konjuktūrā varētu palīdzēt, taču maz ticams, ka šādas izmaiņas notiks. Cits variants varētu būt atsevišķu struktūrvienību pārdošana, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamata biznesu," norāda L. Heindorfijs.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Zemo cenu aviokompānijas easyJet peļņa biznesa gada laikā, kas noslēdzies septembtī, pieaugusi par 86%. Lidsabiedrība arī brīdinājusi par nopietnu ekonomisko neskaidrību nākotnē, vēsta AP.

Lidsabiedrības peļņa bijusi 358 miljonu ASV dolāru apmērā, savukārt gadu iepriekš easyJet peļņa bija 192 miljoni ASV dolāru. easyJet ieņēmumi bijuši 5,48 miljardi ASV dolāru.

Aviokompānija arī norādījusi, ka minētajā periodā izjutusi ekonomisko spiedienu, kuru izraisījis zemā patērētāju pārliecība. Šā gada jūnijā – augustā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, par 4% samazinājies brīvdienu rezervāciju skaits.

Tāpat easyJet norāda, ka nākamajā gadā tai nāksies atvēlēt papildus 349 miljonus ASV dolāru, lai segtu degvielas izmaksas.

Augstās degvielas cenas bieži tiek uzskatītas par lielākajiem avionozares izaicinājumiem – piemēram, IAG, kurai pieder BA, Iberia un nesen BMI – šā gada trešajā ceturksnī degvielai iztērējusi 1,9 miljardus ASV dolāru, vēsta Sky News.

Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Lidojumus no Sanktpēterburgas EasyJet varētu uzsākt 2013. gada vasarā, vēsta PBK Daily. Turpmākajos lidsabiedrības plānos ietilpst arī lidojumu nodrošināšana no vēl trijām Krievijas pilsētām uz Londonu, Edinburgu un Mančestru. Kā norādīja Sanktpēterburgas lidostas Pulkovo pārstāvji, EasyJet vispirms nepieciešams iegūt atļauju lidojumu nodrošināšanai minētajos maršrutos.

Zemo cenu lidsabiedrībai nepieciešams uzvarēt Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes izsludinātajā konkursā par lidojumu nodrošināšanu maršrutā Maskava – Londona. Uz lidojumiem pretendē arī kompānija Virgin Atlantic un British Airways.

Tūkstošiem Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas easyJet pasažieru nācies samierināties ar lidojumu kavēšanos un pamatīgām rindām lidostās, kad visā Eiropā pārtrauca strādāt lidsabiedrības datorsistēma.

Lidsabiedrības galvenajā bāzē – Londonas Getvikas lidostā - atcelti 14 lidojumi, bet pārējie kavējušies vidēji divas stundas. Izveidojušās lielas rindas pie aviokompānijas reģistrācijas galdiņiem, jo tehnisku problēmu dēļ reģistrēties lidojumam nav bijis iespējams internetā.

easyJet atzinusi, ka problēmas tās datorsistēmas piemeklējušas visā Eiropā un tāpēc reģistrācija lidojumiem notikusi manuāli, kas prasījis daudz ilgāku laiku. Pretēji Eiropas regulām, pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti, netika piedāvātas viesnīcas, bet gan norādīts izmēģināt veiksmi, kad datorsistēmas atsāks darbu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Gadījumā, ja Skandināvijas aviosabiedrība SAS noteiks zemu pārdošanas cenu tai piederošajām 47.2% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju, Latvijas valstij vajadzētu izmantot pirmpirkuma tiesības uz tām, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Viņš Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norādīja, ka pagaidām Satiksmes ministrija nav saņēmusi no SAS oficiālu priekšlikumu par akciju pārdošanu, līdz ar to nav lemts par turpmāko ministrijas rīcību. A. Šlesers arī nenosauc kāds būtu cenu līmenis, ap kādu valsts būtu gatava atpirkt SAS piederošās airBaltic akcijas.

Db jau vēstīja, ka sākotnēji bija iecerēts, ka SAS pārstāvji tuvākajā laikā ierodas Rīgā. Plāni tagad esot atlikti nesenās Spanair lidmašīnas aviokatastrofas dēļ Madridē. Spanair arī ietilpst SAS grupā. SM pārstāvji norāda, ka SAS vadība šobrīd koncentrējas aviokatastrofas seku likvidēšanai, tāpēc pagaidām vēl nav devuši ziņu.

Norvēģijas un Dānijas valdības ir gatavas finansiāli vairāk pabalstīt SAS nekā līdz šim, taču par šo soli šīs valstis varētu vēlēties SAS privatizēt.

Par to ziņo Reuters. Šis paziņojums sekoja pēc Zviedrijas pavēstītā, ka valsts varētu samazināt savas īpašumtiesības kompānijā SAS. Zviedrijas uzņēmējdarbības ministrs Mods Olofsons (Maud Olofsson) paziņojis, ka runa neesot par SAS tūlītēju pārdošanu, tomēr ilgtermiņā Zviedrijas valdība neredzot jēgu savā īpašumā paturēt aviokompāniju.

SAS globālā finanšu krīze skāra salīdzinoši smagāk nekā citas lidsabiedrības, jo SAS augstās izmaksas dara kompāniju mazāk konkurētspējīgu. Nozares analītiķi jau labu laiku spekulēja par SAS pārdošanu Lufthansai vai Air France KLM. Trīs Ziemeļvalstu valdības apliecināja, ka ir ar mieru ieguldīt kompānijā papildu 684 miljonus dolāru, lai sabalansētu uzņēmuma bilanci. Pašlaik Zviedrijai pieder 21,4%,, bet Norvēģijai un Dānijai par 14,3% SAS akciju katrai. Atlikušās akcijas pieder zviedru Valenbergu ģimenei, kas arī ir piekritusi papildu investīciju plānam. Ziemeļvalstu valdības SAS izveidoja 1946. gadā, lai konsolidētu Skandināvijas tirgus.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.