Sarunai ar reģionālo laikrakstu Kursas Laiks Medzes pagasta Žodziņu saimnieks piekrīt, smejot: «Sen neesmu avīzē bijis.» Aivara Bergmaņa zvaigžņu brīži saistās ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izcīnītajām uzvarām aitu cirpšanas sacensībās Latvijā un ievērojamiem panākumiem Vissavienības mērogā. Tagad savulaik populārais zootehniķis ar aitu cirpšanu nodarbojas hobija līmenī.
Ziemas dienas Aivaram nav diez ko bagātas ar notikumiem un kontaktiem. Tā kā dzīvesbiedre Agita Bergmane strādā Liepājas 15. vidusskolas virtuvē, līdz jūnijam viņa dzīvo pilsētas dzīvoklī un lauku mājas apciemo vien nedēļas nogalēs.
«Tumšajos ziemas vakaros te ir, kā ir, bet, ko darīt, vienmēr pietiek. Māja jāpariktē, istabas jāremontē, ceļš jāpielabo, kūtī cūkām aizgaldi jāsakārto. Un man taču ir savs «uzņēmums» – kūts, tur visādi dzīvnieciņi iekšā, izņemot aitas,» uzdzirkstī Aivara gaišais humors.
«Aita ir visēdāja – ja izlaužas ārā, sāk ar puķēm. Nē, nē, neturēšu, pietiek, ka viņas cērpu.»
Govis Aivars slauc pats, piens paliek ģimenes vajadzībām. «Arī cūkas audzēju pašpatēriņam. Mums kopā ar sievu ir pieci bērni. Viņai trīs meitas, bet man – dēls un meita. Kad pēc cūku bērēm sadala gaļu, tā tik vien ir.»
Piemājas saimniecības Žodziņi kopējā platība ir piecpadsmit hektāri, aramzeme – septiņi. Audzē kartupeļus un dārzeņus, bet sienam un skābsienam iesēj zālāju.
Jautāts, kā apguvis aitu cirpšanas prasmes, Aivars teic, ka to, kā jebkuru darbu, var iemācīties, tikai mēģinot un darot. Aitu pirms frizēšanas nesasien, noliek priekšā sēdus. Ar vienu roku tur aiz priekškājas, ar otru cērp un valsta no viena sāna uz otru. Ne jau visas tā ļaujoties, tad jāpacīnās, jāgaida, lai nomierinās, jo pierunāt stūrgalves nevarot. Iegriezīs ādā ar pļaujmašīnas tipa aparātiņu vai ne, tas atkarīgs no cirpēja pieredzes.
«Vairāk darbojos Durbē, Virgā, Priekulē. Ja aicina, arī Sikšņos. Savulaik aitas turēja Nidā, bet tur ļaudis lielākoties pārgājuši uz gaļas lopiem. Aitkopība, tāpat kā citas nozares, šodien pieprasa lielus apjomus,» zina speciālists.
Agrāk vilnas pārstrādes cehs funkcionējis arī Vecpilī, bet tagad nocirpto vilnu pieņem Kurzemē vienīgā vilnas pārstrādes fabrika Pācē. Jārēķinās ar nogādāšanas izdevumiem vai jākooperējas. Tādam niekam kā 100 kilogrami vilnas pācenieki, protams, pakaļ nebrauc.