Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

Decembra sākumā Stabu ielā, kur iepriekš atradās restorāns Kasha un pēc tam ID Gourmet, atvērsies Āzijas virtuves bistro Ramen Riga, portālam DB pastāstīja 3 pavāru restorāns līdzīpašnieks Ēriks Dreibants.

Projektā piedalīsies arī šefpavārs Mārtiņš Sirmais un vēl divi biznesa partneri.

Ramen Riga specializēsies uz Japānas zupas ramen izgatavošanu dažādos variantos – ar liellopu gaļu, vistas gaļu, garnelēm un citām piedevām, kā arī būs pieejams veģetārais ramen.

«Nosaukums liecina par bistro specializāciju – tā ir Japānas zupa ramen ar nūdelēm. Tādas vietas Rīgā vēl nav. Šī zupa pasaulē ir ļoti populāra – tā ir lēta un ļoti sātīga,» stāsta Ē. Dreibants.

Bistro tiks piedāvātas arī nelielas uzkodas Āzijas stilā. Vidējā ēdiena cena Raimen Riga būs 10 eiro vienam cilvēkam.

Pēc Ē. Dreibanta teiktā, patlaban telpas tiek remontētas un remontdarbi tika sākti pirms pusotra mēneša.

«Apkārt esošās bulvārloka kafejnīcas ir tiešām uztraukušās. Jāsaka, ka Rīgas dome šeit nav tik daudz pie vainas. Rīgas dome ir saistīta ar ugunsdzēsēju prasībām, kuri saka, ka viņi tagad stingri raudzīsies, lai vietās, kur ir hidranti, vasaras kafejnīcas nebūtu,» Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot ziņu, ka vasaras terašu iekārtošana daudzām kafejnīcām Rīgā ir liegta.

Ameriks sacīja, ka Rīgas domi nevar vainot, jo šādus noteiktumus pieņēmis Ministru kabinets. Turklāt šie noteikumi attiecas uz visām pašvaldībām. «Šos noteikumus nepieņem Rīgas dome, tos pieņem Ministru kabinets. Jāsaka tā – ja pietiktu tikai ar vienu Rīgas domes zieģeli tai vasaras terasei jeb krēsliem, tad jau nekas nebūtu. Bet viņiem ir jāsaņem zieģelis no ugunsdzēsējiem. Rīgas būvvalde nevar ugunsdzēsēju vietā uzspiest zieģeli! Ir vairākas institūcijas, kurām ir jādod sava piekrišana,» skaidroja Ameriks.

Viņš arī norādīja, ka ir jāatceras, ka šie noteikumi ir radīti drošības apsvērumu dēļ: «Ne jau ugunsdzēsēji ir kaut kādi ienaidnieki, tieši otrādi - ugunsdzēsēji rūpējas par iedzīvotāju drošību! Citādi, kad kaut kas notiek, tad visi meklē, ko cietumā likt. Visi met krustus un saka: «Es tur nebiju vainīgs!»»

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

Drošība ir pirmajā vietā, par to nav diskusiju, tomēr labi būtu, ja atbildīgās iestādes ne­pārskatītu jau iepriekš izsniegtās atļaujas un tiktu ievērots tiesiskās paļāvības prin­cips. Tāds ir restorānu īpašnieku viedok­lis par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde šogad ir anulēju­si vairākas iepriekš izsniegtas atļaujas vasaras terašu ierīkošanai, to pamatojot ar ugunsdrošības normām.

Saskaņā ar Restorānu biedrības aplēsēm, ja terase ne­tiek atvērta, tad restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro. Protams, jebkura nauda nav cilvēku dzīvības un drošības vērta.

Skaidrs, ka vasaras terases nedrīkst traucēt un apgrū­tināt ugunsdzēsēju darbu, tās nevar nobloķēt pieeju pie hidrantu akām. Tomēr līdz galam pareiza nešķiet pie­eja, kad otrajā gadā tiek anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz trīs gadiem. Jo, saņemot šādu atļauju, uzņēmēji veic investīcijas, plānotos ieņēmumus iekļauj savos finanšu plānos, iespējams, kāds ar to rēķinājies, ņemot kredītu.

Tiesiskā valstī būtu tikai normāli, ja uzņēmējs varētu būt pārliecināts – jebkura atļauja, jebkurš lēmums ir derīgs un spēkā esošs visu tā darbības laiku. Protams, ir saprotami Rīgas pilsētas Būvvaldes argumenti, ka situācija katru gadu mainās, piemēram, pāri ielai pa­rādās jauna kafejnīca vai tiek izbūvēta jauna hidrantu aka, tāpēc saskaņotai vasaras terasei var nākties meklēt citu risinājumu. Tikai tad, lūdzu, tiešām meklējiet citu risinājumu, par tāda nepieciešamību laicīgi (!) infor­mējot restorāna īpašnieku.

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.