Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Atpakaļ skatīties nav jēgas, jo tā, kā bija, vairs nebūs, – viss ir mainījies, ir citi spēles noteikumi. Tagad viss ir aizvērts, un tad jau redzēs, kā būs pēc tam, – varbūt uzreiz būs jālec supervirslīgā, varbūt būs jānokāpj lejā uz Purvciema Ramen. Galvenais ir nepazaudēt sevi un nepārvērsties santīmos, centos.

Tā intervijā Dienas Biznesam teic restorāna 3 pavāri šefpavārs un līdzīpašnieks Mārtiņš Sirmais.

Ēdināšanas nozare viena no pirmajām pandēmijā tika apstādināta. M. Sirmais pauž, ka vecā kārtība nekad vairs neatgriezīsies.

Kā jums iesācies šis gads?

Tāpat kā jebkurš Latvijas valsts pilsonis sekoju līdzi skaistajām preses konferencēm no rīta līdz vakaram. Tas ir viss, ko es reāli drīkstu darīt. Likuma noteiktajā kārtībā.

Saprotu, ka šobrīd vairāk esat pievērsies Ramen Rīga darbībai?

Tas jau mums visu laiku ir bijis eksperimentālais bistro. Bijām Stabu ielā un tad nedēļas laikā uztaisījām arī Purvciemā.

Un kā sokas ar šo biznesu? Kāds ir pieprasījums?

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Šefpavāru duets Ēriks Dreibants un Mārtiņš Sirmais 31.maijā kāps uz pop-up restorāna Dinner on the lake plosta, lai viesus aizvestu garšu ceļojumā.

Vakars uz ezera jeb Dinner on the lake ir pop-up restorāns, kas atrodas uz peldoša plosta Kāla ezerā.

Šajā sezonā gaidāmi 15 pasākumi, kuros piedalīsies 13 Latvijā zināmi pavāri - Raimonds Zommers (restorāns Entresol), Mārtiņš Sirmais un Ēriks Dreibants (restorāna Trīs pavāru restorāns Tam labam būs augt saimnieki), Dzintars Kristovskis (Annas design hotel & spa restorāns), Sergejs Širipovs (restorāns Le Dome), Kristaps Sīlis ( restorāns Bruņinieku 63), Svetlana Riškova ( Grand Hotel Kempinski Riga restorāns ), ēst gatavošanas entuziasts Ritvars Toms Logins, Endijs Bērziņš ( restorānu ķēdes Vairāk saules īpašnieks), Valters Zirdziņš (restorāna Valters saimnieks), izcilais Jānis Zvirbulis (darbojas pie jauna restorāna izveides), Juris Dukaļskis (restorāns Trīs) un Lauris Aleksejevs (restorāna 36. līnija līdzīpašnieks).

Restorānu skaits, ar ko sadarbojas ēdienu piegādes platforma "Wolt", 2019. gada beigās pieaudzis līdz 330, bet kurjeru skaits - līdz 1200.

Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums Rīgā sadarbojās ar 180 restorāniem un 700 kurjeriem. "2019. gadā mūsu bizness Baltijā turpināja augt un pārsniegt mūsu cerības un Rīga nebija izņēmums. Arvien vairāk un vairāk klientu ir atraduši savu ceļu pie "Wolt" pakalpojuma," teic Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas "Wolt" vadītāja Baltijā.

Paplašināt restorānu skaitu, no kuriem tiek veiktas piegādes, nozīmē plašākas izvēles klientiem, kas savukārt nozīmē vairāk darba kurjeriem. "Mēs priecājamies par izaugsmi un esam pateicīgi saviem klientiem," uzsver L. Ristala.

Šobrīd "Wolt" strādā 80 pilsētās 20 valstīs. "Divu gadu laikā pilsētu skaits, kurās "Wolt" pieejams, ir audzis vairāk nekā piecas reizes, " viņa piebilst. Uzņēmumam ir vairāk nekā četri miljoni reģistrēto lietotāju. "Wolt" globāli piedāvā ēdienu no deviņiem tūkstošiem restorānu, ko pie klientiem izvadā 20 tūkstoši kurjeru. Arī darbinieku skaits strauji aug. Noslēdzot 2018. gadu, "Wolt" komandā bija 108 darbinieki, bet 2019. gada nogalē to skaits sasniedza 700. Detalizētāku informāciju par biznesa apmēriem konkrētās valstīs uzņēmums neatklāj saistībā ar augsto konkurenci šajā jomā.

Alūksnes bānīša stacijas burgeru kafejnīcas "Tvaiks x Ogle" saimnieki Rīgā, Krišjāņa Barona ielā jau pāris mēnešus saimnieko specializētā ātri pagatavojamo Āzijas nūdeļu veikalā.

"Ideja atnāca negaidīt, bet likumsakarīgi un uzreiz bija skaidrs, ka to realizēsim tūlīt. Ātri pagatavojamās nūdeles ir populāra uzkodu maltīte ne tikai Āzijā, bet visā pasaulē. Krāsaino iepakojumu un atraktīvo reklāmas kampaņu rezultātā nūdeles ir kļuvušas par vienu no mūsdienu kulta ēdieniem. Rotaļīgā pieeja un demokrātiskā produkta cena lieliski iederas mūsdienu dinamiskajā ritmā," stāsta veikala "Choi Choi Noodles" izveidotāji Irita Tīlane Pakalniņa un Andris Pakalniņš.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

Tā kā preces iepirkums neprasīja neiedomājami lielus ieguldījumus un ar savām zināšanām veikala īpašnieki ir pašpietiekami, lai paši izveidotu gan zīmolu, gan veikala interjeru, no idejas līdz gatavam rezultātam bija nepieciešams nedaudz vairāk nekā mēnesis.

"Izvēlējāmies preci iepirkt Eiropā, jo tas šajā situācijā bija piemērotākais un drošākais sadarbības veids," stāsta veikala dibinātāji. "Choi Choi Noodles" pieejami 100 dažādu ātri pagatavojamo nūdeļu veidi no Korejas, Indonēzijas, Taizemes un Japānas ražotājiem. Daudziem iemīļotās Āzijas garšas kā Tom Yum, Ramen, wok, PHO un citas. "Var nopirkt par pieejamu cenu un ātri pagatavot savās mājās vai darba vietās. Ļoti ērti tās var pagatavot arī brīvā dabā, piknikos un pārgājienos," pauž veikala īpašnieki.

"Mums ģimenē patīk gatavot, kā arī apmeklēt kafejnīcas, tādēļ arī mums ātrās nūdeles ir jaunums. Bet šajā situācijā, kad ēšana ārpus mājas nav pieejama un recepšu arsenālu dažkārt slinkums papildināt, visas mājas garšas ir apnikušas, nūdeles ir īsts atradums! Ātrās nūdeles var pagatavot kā gardu pamatmaltīti, ja tām pievieno dārzeņus, gaļu, zivis," stāsta I. Tīlane Pakalniņa un A.Pakalniņš.

Uzņēmēji ir priecīgi dzirdēt sajūsmas pilnās atsauksmes no veikala klientiem, kā arī ir pārsteigti, ka veikala mērķauditorija ir diezgan plašā vecuma diapazonā. Citiem tās ir atmiņas no Āzijas ceļojumiem, kāds šīs garšas un produktus ir iepazinis studējot ārzemēs vai jaunieši, kuriem patīk šī kultūra un vizuālais produkta kods.

"Daudzus izbrīnīja šīs idejas oriģinalitāte vai pat absurdums, jo iespējams tieši šādas specializācijas veikalu nekur nav, bet mēs ticam radošām un oriģinālām idejām un novērtējam šo brīvību tās realizējot," komentē uzņēmēji.

Janvārī atvērts arī internetveikals, lai Āzijas garšas varētu nogaršot arī citās Latvijas pilsētās. Tāpat iespējams preci saņemt arī veikalā. Veikala īpašnieki atzīst, ka ,iespējams, līdz pavasarim tiks atvērta vēl kāds neliels un vizuāli aizraujošs "Choi Choi Noodles" veikals kādā citā Rīgas ielā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2020.gada vasaras sākumā I. Tīlane Pakalniņa un A.Pakalniņš atvēra burgeru kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" Alūksnes bānīša stacijā.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

"Kad otrais Covid-19 vilnis tikai sāka uzņemt apgriezienus un bija skaidrs, ka ēdināšanas bizness savā ierastajā formā tiks apstādināts, racionāli izsvērām un nolēmām iet dīkstāvē un enerģiju, ko nāktos ieguldīt lai pārveidotos, pielāgotos mainīgajiem epidēmijas noteikumiem un iespējams nerentablajā eksistencē, lai sagaidītu pavasari, nolēmām ieguldīt lai izveidotu vēl kaut ko jaunu. Vasara bija ļoti aktīva un Alūksne ar saviem skaistajiem dabas un kultūras resursiem pulcēja daudz tūristus, bija laiks mazajai stacijai atvilkt elpu, lai atgrieztos ar vēl lielāku jaudu savā otrajā sezonā. Esam ieplānojuši vēl gardākus burgerus un vēl foršākus pasākumus," pauž uzņēmēji.

Līdz ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem ēdienu piegādes servisu popularitāte arī šobrīd aizvien turpina strauji pieaugt, un, lai apmierinātu patērētāju vēlmi baudīt smalkāko restorānu maltītes arī esošajos apstākļos, šomēnes pašmāju tirgū sevi pieteicis jauns ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs Five Star.

Tas piedāvā Latvijā vēl līdz šim nebijušu konceptu - vadošo šefpavāru svaigi pagatavotas maltītes ar ātru un kvalitatīvu piegādi visā valsts teritorijā.

Five Star platforma apvieno tādus ēdināšanas jomas lielmeistarus kā Mārtiņu Sirmo (Ramen Riga), Lauri Aleksejevu (36. līnija) un Raimondu Zommeru (Entresol).

Svaigi pagatavoto ēdienu plašajā sortimentā pieejami gan izmeklēti steiki un jūras veltes, gan dažāda veida salāti, uzkodas, zupas un deserti katrai gaumei. Kopā ar izvēlētajiem ēdieniem tiek piegādāta arī to pareizas pasniegšanas instrukcija, maltītes pagatavošanas pēdējo posmu uzticot pašam klientam un tādējādi nodrošinot autentisku ēdiena garšu, kāda tā būtu, baudot uz vietas restorānā. Galvenais uzsvars tiek likts uz salīdzinoši vienkārši pagatavojamiem, taču oriģināliem un kvalitatīviem siltajiem un aukstajiem ēdieniem no dažādu valstu virtuvēm.

Latvijā atzītie šefpavāri Lauris Aleksejevs (36.līnija), Māris Jansons (Kest), Mārtiņš Sirmais (Ramen Riga), Andris Rūmītis (Hercogs Garden) un Kristīne Vīksna (Tower Cafe) apvienojušies jauna koncepta līdzņemšanas restorānā Chef’s BOX – restorānā tiem, kas ceļā.

Chef’s BOX koncepts paredz, ka restorāna līmeņa ēdiens par ikdienā pieejamām cenām tiks sagatavots pēc individuāla pasūtījuma līdzņemšanai ērtos ilgtspējīgos iepakojumos. Pirmais Chef’s BOX restorāns uzsācis savu darbu Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, taču svinīgā atklāšana plānota šī gada 21.jūlijā.

“Laikā, kurā cilvēkiem restorānu apmeklēšana ir bijusi vairāk sapnis, nekā īstenība, mēs, pavāri, ejam tuvāk viņiem. Proti, vietām, kur cilvēki atrodas – viņu mājām, viņu darba vietām, viņu un viņu bērnu interešu izglītības vietām,” komentē viens no Chef’s BOX ēdienu autoriem, uzņēmējs, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Klātesot Latvijā plaši pazīstamiem šefpavāriem Laurim Aleksejevam (36.līnija), Mārim Jansonam (Kest), Mārtiņam Sirmajam (Ramen Riga), Andrim Rūmītim (Hercogs Garden) un Kristīnei Vīksnai (Tower Cafe) svinīgi atklāts viņu pašu kopīgi radītais līdzņemšanas restorāns – Chef’s BOX – restorāns tiem, kas ceļā.

Pirmo reizi Latvijā vairāki pavāri apvienojušies, lai izveidotu vietu, kur autobraucējiem un apkārtnes iedzīvotājiem ērti – pa ceļam uz darbu vai mājām – iegādāties kvalitatīvas, teju restorāna līmeņa maltītes līdzi ņemšanai vai baudīšanai uz vietas. Chef’s BOX ēdienkartē pieejami šo šefpavāru radīti un viņu restorānos plaši iecienīti ēdieni. Neste degvielas uzpildes stacijā Mārupē, Upesgrīvas ielā, atklātais restorāns ir pirmais Latvijā, taču pavāri neslēpj, ka mērķis ir izveidot Chef’s BOX restorānu ķēdi ar vairākām vietām visā Latvijā.

"Ja Covid pandēmijai vispār bija kāds pozitīvs efekts uz restorānu jomu, tad tā ir iedvesma un spars, kas virknei pavāru pavēris jaunas iespējas – jaunus restorānus reģionos, nebijušus piegādes konceptus un citus risinājumus. Man ir prieks, ka mums kopā ar citiem kolēģiem šajā laikā ir izdevies izstrādāt un palaist pirmo vairāku pavāru sadarbības projektu. Chef’s BOX turpmāk klientiem būs gardu maltīšu vieta, bet mums – pavāriem – koprades telpa, kur izmēģināt jaunas receptes, nebijušus risinājums un pat aicināt mūsu pulkā vēl citus pavārus!" tā komentē viens no Chef’s BOX idejas autoriem, uzņēmējs, restorāna 36.līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Sestdien Centrāltirgū oficiāli atklāts gastronomijas tirgus «Centrālais Gastro Tirgus».

Šis ir pirmais šādas koncepcijas gastrotirgus Latvijā. Atklāšanā Centrāltirgus direktors Artis Druvinieks sacīja, ka beidzot Centrālais tirgus kļuvis par vietu, kur var ne tikai iegādāties pārtikas produktus, bet arī garšīgi pavadīt brīvo laiku.

Savukārt gastrotirgus idejas autors Viktors Ravdive atzina, ka pirmā nedēļa, kuras laikā tika testēta koncepcija, nav bijusi viegla, taču viņš noskaņots optimistiski, un uzskata, ka pilsētai tas ir nepieciešams. «Man ir lieliska Resto-rātors komanda, ar kuru mēs īstenojām šo ideju, tādēļ esmu pārliecināts, ka viss izdosies,» viņš sacīja. Portālam DB Ravdive atklāja, ka aptuveni nedēļas laikā tiks atrisināts arī jautājums par ēdiena piegādi.

Pēc 10 gadu prombūtnes un mācībām Kopenhāgenas Viesnīcu un restorānu skolā, kā arī darba pasaules labākajos "Michelin" restorānos, šefpavārs Uvis Janičenko ir atgriezies Rīgā, lai sāktu savus kulinārijas projektus Latvijas galvaspilsētā un atvēris savu pirmo restorānu "Rūme".

Restorāns atrodas atjaunotajā vecā brūža pagalmā Dzirnavu ielā. "Rūmes" virtuve balstās austrumu un rietumu ēdienu kultūrā, apvienojot to ar Latvijas ražotāju piedāvājumu. Kopš vasaras vidus šajā pašā pagalmā maizi un kafiju piedāvā arī U.Janičenko maiznīca un brokastu vieta "Mīkla".

"Kad devos studēt, biju sev izvirzījis mērķi - 10 gadus mācīties, gūt pieredzi un ceļot. Gan studiju laikā, gan pēc tām, izvēloties prakses, stažēšanās un darba vietas, es meklēju tās labākajos restorānos, kādi ir atrodami konkrētajā valstī," stāsta U.Janičenko.

"Kopenhāgenā nodzīvoju četrus gadus, mācoties un iegūstot pavāra diplomu. Tur arī iepazinos ar japāņu pavāru Shinichiro Takagi un sapratu, ka vēlos apgūt Japānas virtuvi. Pirmā mana prakses vieta bija Shinichiro Takagi restorānā "Zeniya", kas atrodas Kanazavas pilsētā. Restorānam ir divas "Michelin" zvaigznes. Japānas kultūra un darba tikums sākotnēji, protams, ir liels izaicinājums un pat šoks. Taču ar laiku es tajā sāku justies labi un kopumā pavadīju Japānā divus gadus, strādājot divos izcilos restorānos kopā ar labākajiem pavārmākslas meistariem," par savām gaitām stāsta šefpavārs.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka N^o1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka N^o1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka N^o1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?