VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Kopš privatizācijas procesa uzsākšanas līdz šā gada 1.jūnijam Rīgā ir izskatīti 12,5 tūkst. jeb 99,7%fizisko un juridisko personu privatizācijas ierosinājumi, kas reģistrēti Privatizācijas ierosinājumu reģistrā

Vairāk nekā 2,82 tūkst. gadījumu jeb 23% Rīgas domes lēmums bijis pozitīvs, savukārt 3,24 tūkst. - īpašumu privatizācija atteikta. No kopējā ierosinājumu skaita 6,19 tūkst. gadījumu jeb 50,5% izskatīšana tika izbeigta, jo atklāti nenovēršami šķēršļi, piemēram, ierosināta bija pašvaldībai nepiederoša īpašuma privatizācija vai personai nebija tiesību ierosināt konkrētā nekustamā īpašuma privatizāciju.

No 32 ierosinājumiem, kuru izskatīšana nav vēl pabeigta, 15 gadījumos notiek tiesvedība, deviņi ierosinājumi ir sagatavoti izskatīšanai Rīgas domē un astoņi ir sagatavošanas stadijā.

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.

Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.

Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.

Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.

Igaunijā paredzēts privatizēt valsts ceļu būves, remonta un uzturēšanas uzņēmumu "Eesti Teed".

Uzņēmums tiks pārdots Ekonomikas un sakaru ministrijas rīkotā izsolē, liecina ministrijas sniegtā informācija.

Visām kompānijas akcijām kopā sākumcena noteikta 16,9 miljoni eiro.

Paredzēts, ka privatizācija notiks otrajā ceturksnī.

Tā kā līdz 2012.gadam ceļu uzturēšanas tirgus privatizācija nebija radījusi efektīvu konkurences vidi, valsts uzskatīja par nepieciešamu pilnībā pārņemt "Eesti Teed", lai sniegtu ceļu apsaimniekošanas pakalpojumus, kurus finansē no valsts budžeta.

Kopš 2017.gada novembra "Eesti Teed" darbojies pēc tirgus noteikumiem un veicis ceļu uzturēšanas darbus atbilstoši brīvā tirgū noslēgtiem līgumiem.

Konkurence ir uzlabojusi ceļu apsaimniekošanas tirgu, un kopš 2017.gada sākuma iepirkumos par valsts ceļu apsaimniekošanu vidēji ir bijuši pieci pretendenti. Tādēļ "Eesti Teed" paturēšana valsts īpašumā vairs nav pamatota, norādījis ministrs Tāvi Āss.

Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.

"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.

Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Ja pirms 30 gadiem Latvijā sākās jauna ēra, kurā notika pāreja no sociālistiskās uz kapitālistisko saimniekošanu, tad pašlaik Covid-19 pandēmija piespiedīs mainīties visu pasauli, tostarp arī šeit dzīvojošos un strādājošos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Ministru prezidents (1993–1994), valsts reformu ministrs (1992–1993) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1995–1996), pašlaik uzņēmējs nekustamo īpašumu, būvniecības un IT sektorā Māris Gailis.

Viņaprāt, vislielākā nozīme gan pēdējos 30 gados pārdzīvotajam, gan arī nākotnē būs pareizai situācijas izpratnei, zināšanām un adekvātiem politiskajiem lēmumiem.

Fragments no intervijas

Vai pašreizējo situāciju var salīdzināt ar 1991. gadu, kad Latvijā un visā Austrumeiropā sākās jauna ēra?

Savā ziņā 1991. gads, 2020. un jo īpaši 2021. gads ir līdzīgi ar jaunām vēsmām un cilvēku, sabiedrības, valstu pielāgošanos jaunajai dzīves realitātei. Proti, 1991. gadā tā, kā dzīvojām līdz 1989. gadam, vairs nevarējām, un arī pašlaik, 2021. gadā, vairs nevaram dzīvot tā, kā dzīvojām 2019. gadā. Jā, 1991. gads Latvijā bija trauksmains ar barikādēm janvārī, puču Maskavā augustā un arī neatkarīgās Latvijas atzīšanu de iure, vienlaikus bija ļoti svarīgi jautājumi par to, kā tālāk dzīvosim, jo īpaši, ja visa saimnieciskā dzīve Latvijā tobrīd bija cieši sasieta ar pārējām PSRS republikām. Vairums Latvijā tobrīd izvietotās rūpniecības ar saviem izstrādājumiem apgādāja citas padomju republikas un no tām arī saņēma ražošanai nepieciešamās izejvielas. Tikai retajam tā laika ražošanas uzņēmumam bija tieša izeja uz ārvalstīm, jo ar eksporta jautājumiem PSRS nodarbojās tikai Maskavā.

Jaunas naudas ieplūšana finanšu tirgos, kas saistīta ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem var veicināt interesi par Krievijas uzņēmumu akcijām, turklāt jaunu investīciju pieplūdumu noteikti veicinās arī Krievijas valdības vērienīgie plāni attiecībā uz valsts uzņēmumu kapitāla daļu pārdošanu, kas varētu attiekties arī uz ļoti prominentām kompānijām.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības ap ekonomikas stimulēšanu ar naudas drukājamo mašīnu varētu Krievijas tautsaimniecībai radīt ievērojami lielāku izaugsmes impulsu nekā pašām ASV. Proti, izejvielu cenu kāpums varētu iepūst jaunu dzīvības elpu šobrīd izaugsmes tempu ziņā nedaudz pagurušajā Krievijas ekonomikā.

Proti, aizsargājoties no naudas vērtības samazināšanās, investori iegulda tā dēvētajā «cietajā precē», respektīvi, vairāk investē akcijās un preču tirgos, lai gan arī to patieso vērtību jau sen vairs īsti objektīvi novērtēt nevar, kas saistīts ar lielo spekulatīvo piedevu finanšu aktīvu cenām kopumā. Tomēr pēc šī mēneša notikumiem saistībā ar potenciālo finanšu tirgos, ko Eiropas Centrālā banka varētu veikt saistībā ar eirozonas perifērijas valstu obligāciju uzpirkšanu otrreizējā tirgū, kā arī FRS saistībā ar jau minēto hipotekāro kredītu vērtspapīru izpirkšanu, Krievijas akciju tirgus var izrādīties dubults ieguvējs. Šīs valsts fondu tirgū ir liels izejvielu eksportētāju īpatsvars un, kāpjot izejvielu cenām, palielināsies šīs nozares uzņēmumu peļņa, līdz ar to arī augs interese par to vērtspapīriem.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Grieķijas lielākās bankas National Bank daļas varētu pārņemt Kanādas investīciju fonds Fairfax Holdings, kas pieder par «kanādiešu Vorenu Bafetu» sauktajam miljardierim Premam Vatsam (Prem Watsa).

Saskaņā ar Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumiem, valsts lielākajām bankām līdz aprīļa beigām jāsāk piedāvāt savas akcijas, lai tādā ceļā papildinātu savu kapitālu, kas smagi cietis parādu krīzes laikā, vēsta Reuters.

Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds Grieķijas banku rekapitalizācijai paredzējis 27,5 miljardus eiro, kurus lielākoties plānots investēt banku akcijās. Tomēr bankām ir jāpiesaista arī privātie investori, kuriem jāiegādājas vismaz desmit procenti no akcijām, pretējā gadījumā kredītiestādes tiks nacionalizētas. Izskanējušo informāciju gan Grieķijas banka, gan arī Fairfax Holdings komentējuši atturīgi.

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Skaistkalnē nobažījušies, ka līdz ar ģipšakmens atradņu izstrādi tiks traumēta jau tāpat trauslā pazemes ekosistēma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Iedomājieties – jūs savas saimniecības pļaviņā novietojat četrtonnīgu ūdens mucu, lai padzirdinātu lopiņus, aplaistītu kāpostu un burkānu dobes. No rīta pamostaties, aizejat apraudzīt saimniecību – nav ne mucas, ne burkānu dobju. Zeme tās aprijusi.

Skaistkalnes pusē iedzīvotājus tamlīdzīgas dabas parādības nepārsteidz, jo tieši šajā pusē vērojamas Latvijā varenākās karsta kritenes - sarežģīta ģeoloģiska parādība, kas norisinās pazemē. Ūdenim izskalojot ūdenī šķīstošos iežus – dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni, smilšakmeni, sālsakmeni –, pazemē veidojas tukšumi: piltuves, akas, vagas, kanāli, dobumi, alas. Tiem pakāpeniski palielinoties, zemes virsējie slāņi, zaudējuši pamatu, iebrūk tukšumā. Karsta kritenes var būt gan tikko pamanāmas, gan dziļas un bīstamas. Parasti gan kriteņu dziļums nepārsniedz 10 metru. To formas mēdz būt visdažādākās. Ir tādas, kurās zeme plašā teritorijā nosēžas vien dažus centimetrus gadā, taču krāteris zemes garozā var izveidoties arī vienā mirklī, kad pēkšņi pazūd gan pirtiņa, gan liels šķūnis.

Farmācijas uzņēmumam Olainfarm pavērusies iespēja strādāt Turcijas tirgū un tas zināmā mērā noticis, pateicoties bijušajam Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

«Mūsu eksprezidents Andris Bērziņš pērn vasarā divas reizes runāja ar Turcijas prezidentu Redžepu [Tajipu] Erdoanu, lai turki pie mums uz ražošanu atsūta savu komisiju, kas pārbaudīs ražošanas prakses atbilstību pienācīgajām normām. Un tajā brīdī es stāvēju blakus,» sacīja Olainfarm vadītājs.

«Tas nostrādāja - pie mums atsūtīja inspekciju, un, lai tas būtu ātri, mūs nolika priekšā rindā, kurā ir tūkstošiem uzņēmumu, kas gaida tādu pašu pārbaudi,» norādīja Maligins.

Tas varēja notikt, arī pateicoties politiskajam resursam, piebilda uzņēmējs, atgādinot, ka Latvija vienmēr atbalstījusi Turciju tās ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

Latvijā vēl arvien turība un uzņēmējs, kurš pelna daudz, tiek vērtēts kā kaut kas slikts, tāpēc Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls cenšas celt saulītē privātos investorus

Teju trīs gadu laikā Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) saņēmis 500 projektu pieteikumus, vairāk nekā 150 ir prezentējuši savu ideju investoriem un 23 no tiem ir saņēmuši investīcijas. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātājs un valdes loceklis Juris Birznieks uzskata, ka biedrības darbības laikā vērojama pozitīva izaugsme un investori sākuši atklātāk runāt par savām investīcijām, veiksmēm un neveiksmēm. Vairāk par biznesa eņģeļiem, investēšanas kultūru un to, vai uzņēmējam nepieciešama biznesa izglītība, J. Birznieks stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Kāpēc pie mums negrib runāt par naudu? Sāpīgākie ir tieši lielie darījumi, par ko netiek runāts, piemēram, ask.fm.

Jautājums par investoru piesaisti «airBaltic» jāskata kompleksi, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot to, ka «airBaltic» investora piesaistē tiek izskatīti konkrēti piedāvājumi un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana, Vējonis vērsa uzmanību, ka uzņēmums nav neprivatizējamu uzņēmumu sarakstā un šāda opcija nav izslēgta. Tomēr, pēc viņa domām, jautājums ir jāskata kompleksi - kāds piedāvājums ir investoram un vai valsts ir gatava šādiem vai citādiem piedāvājumiem piekrist.

Vējonis sacīja, ka valdībā jau sen tika pieņemti lēmumi par investora piesaisti un pašlaik notiek diskusijas, lai izvērtētu izteiktos priekšlikumus. Tas, kāds būs rezultāts, ir atkarīgs no piedāvājumiem un no tā, ko un kā ir gatava darīt valdība, viņš norādīja. «Tas ir valdības lēmums un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

Valdība ir nolēmusi neskatīt jautājumu par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, tādējādi noraujot stopkrānu uzņēmumu izaugsmei un kapitāla tirgus attīstībai Latvijā.

Pamatojums priekšvēlēsanu laikam gana tipisks – lai tikai kāds nepadomā, ka tā ir slepena valsts uzņēmumu privatizācija. Lai gan šādām bažām vispār nav nekāda pamata, jo priekšlikumā bija skaidri noteikts, ka valsts saglabā kontrolpaketi.

Izskanējušas runas, ka valsts uzņēmumiem no tā nebūs nekāda labuma, jo nauda par akciju pārdošanu nonāks valsts budžetā. Taču tā nav taisnība. Ja uzņēmuma padome nolemj laist pārdošanā akcijas izaugsmes un investīciju piesaistei, tad no akciju pārdošanas iegūtā nauda paliek uzņēmuma rīcībā investīciju veikšanai. Ja tā ir vienkārši kapitāldaļu pārdošana, tad nauda aiziet valstij. Tā ka atslēgas vārds ir uzņēmuma izaugsmes un investīciju plāni, par kuriem tiešā veidā atbildīga ir uzņēmuma padome, kurā piedalās arī valsts pārstāvji. Faktiski pašlaik valsts uzņēmumiem vienīgā iespēja veikt vērienīgus investīciju projektus ir ņemt kredītu bankā, ieķīlājot savus aktīvus.

Latvijā kapitāla tirgum vajadzētu spēlēt daudz būtiskāku un arī stabilizējošāku lomu nekā pašlaik, komentējot iecerētās Eiropas kapitāla tirgus savienības izveidi, atzina Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Kapitāla tirgus savienības izveidei ir mērķis dažādot finansējuma avotus Eiropas uzņēmumiem, tostarp īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie nebūtu tik atkarīgi no banku kredītiem, kā arī sniegt papildus ieguldījumu iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

«Latvijas gadījumā mēs ļoti labi zinām, kādas ir problēmas ar banku kredītu pieejamību. Tā saucamajos treknajos gados, kad ekonomika jau bija pārkarsēta, kredītus meta pakaļ, bet krīzes laikā pieejamību kredītiem pilnībā nogrieza. Rezultātā ekonomiskā nesabalansētība tika padarīta vēl lielāka un krīzes pārvarēšana bija vēl sarežģītāka. Skaidrs, ka uz šāda veida finansējumu mēs pilnībā paļauties nevaram. Kapitāla tirgiem vajadzētu spēlēt daudz būtiskāku un arī stabilizējošāku lomu,» uzsvēra Dombrovskis.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Jelgavas tipogrāfija koncentrējas uz mazu un vidēju, nevis lielu tirāžu grāmatu ražošanu, kur grūti sacensties ar Eiropas poligrāfijas milžiem.

Eiropā vērojama tendence, ka palielinās izdevumu skaits un samazinās tirāžu apjoms. SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis to skaidro šādi: mainās cilvēku uztvere, vēlmes - ļaudis negrib lasīt vispārīgu literatūru, katram ir savas intereses. Agrāk izdevēji uzreiz drukāja desmit tūkstošus grāmatu eksemplāru un tad mēģināja visus pārdot. Lielāka tirāža nodrošina pievilcīgāku grāmatas cenu, bet tad izdevējiem jārēķinās ar prāviem noliktavu izdevumiem, ir liels nerealizētās produkcijas īpatsvars. Tāpēc mūsdienās izdevēji koncentrējas uz nelielām, atkārtotām tirāžām.

Pēc J. Sīļa datiem, poligrāfijas, papīra un papīra izstrādājumu nozares apjoms Latvijā ir virs 160 milj. latu, bet eksports no tā ir 65%. Grāmatas, iepakojums un etiķetes ir spēcīgi eksporta produkti, bet reklāma tradicionāli ir vietējs produkts.