Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

No trešdienas, 23. marta, sāk darboties reformētais ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrētājs.

Līdz ir ar ES jaunās regulas 2015/2424 stāšanos spēkā uzņēmēju maksājamās nodevas par savu ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju un atjaunošanu ir nedaudz zemākas. Nosaukumu ir mainījusi arī šīs jomas centralizētā ES iestāde – līdzšinējais Alikantē bāzētais ES preču zīmju reģistrētājs, ko līdz šim pasaulē pazina kā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju, ir pārtapis par ES Intelektuālā īpašuma biroju (angl. EUIPO).

«Preču zīmju īpašniekiem un reģistrētājiem svarīgi ir tas, ka vairs netiek prasīts iesniegt preču zīmes reģistrācijai grafisko attēlojumu, samazinās preču zīmes reģistrācijas atjaunošanas maksa, ir ieviesti jauni absolūtie un relatīvie reģistrācijas atteikuma pamati, kā arī jauna preču un pakalpojumu klasifikācija noteiktām preču zīmju reģistrācijām. Šīs izmaiņas reģistrētāji izjutīs uzreiz,» db.lv komentē zvērināts advokāts un biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.