Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Neskatoties uz to, ka princese Diāna gāja bojā pirms 16 gadiem, cilvēku interese par viņu un viņai piederošām lietām joprojām ir augsta. To apliecina Londonā notikusī izsole, kurā par 1,2 miljoniem ASV dolāru pārdotas princesei kādreiz piederējušās kleitas.

Starp pārdotajām kleitām bijusi arī kāda, kuru Diāna valkāja 1985. gadā vizītes ASV laikā Baltajā namā sarīkotajā ballē. Šī kleita pārdota par 384 tūkstošiem dolāru, vēsta AP. Izsoļu nams, kas organizēja Diānas kleitu izsoles, Kerry Taylor Auctions norādīja, ka šo kleitu iegādājies «kāds britu džentlmenis, kurš vēlējies pārsteigt savu sievu».

Izsolītās drēbes iepriekš piederējušas Floridas iedzīvotājam Maurīnai Rorehai Dunkelai, kura tās iegādājās 1997. gadā labdarības pasākumā Ņujorkā. Iepriekš Diānas kleitas tika mēģināts izsolīt 2011. gadā, tomēr sākotnējā cena toreiz bija uzstādīta pārāk augsta un daudzas no drēbēm netika pārdotas.

Velsas princeses Diānas bojāeja 1997.gadā autoavārijā Parīzē ir kļuvusi par atrakciju ASV tabloīda «National Enquirer» izveidotā izklaides parkā «National Enquirer Live!», kas piektdien tiks atvērts Tenesī štata Pidžinfordžas pilsētā.

Jaunajā izklaides parkā apskatāmās atrakcijas ir saistītas ar notikumiem, kurus gadu gaitā ir atspoguļojis šis tabloīds.

Vienā no tām viesi var apskatīt datora izveidotu trīsdimensionālu Parīzes modeli, kur ar animācijas palīdzību ir parādīts Diānas automobiļa ceļš līdz liktenīgajai avārijai, ziņoja vietne «Daily Beast».

«Tas ir projicēts, un jūs redzat ēkas un visu citu trīsdimensionālā atveidojumā,» vietnei pastāstīja izklaižu impresārijs Robins Tērners.

«Tas parāda ceļu, pa kuru viņa atstāja viesnīcu »Ritz«, viņu vajājušos paparaci, zibsni, kas apžilbināja šoferi – un to, kā tas notika.»

«Tas ir parādīts pozitīvā veidā,» sacīja Tērners.

Saskaņā ar izklaides parka vietnē rakstīto, «National Enquirer Live!» viesi var staigāt pa sarkano paklāju un iepazīt «gadsimta noziegumus».

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Viss sākas ar stāstu. Mattildei stāsti ir vairāki. Par pirmo impulsu, par vārdu, par transformāciju un pamatīgumu.

Adījumu darbnīcas un zīmola Mattilde māksliniecei Diānai Zvīnei aktīva tamborēšana sākās pēc mazliet neveiksmīgas laivošanas, kad nozaudēta vīra iemīļotā un vecmāmiņas tamborētā mice. «Sieva, tev tagad būs jātamborē vietā,» viņš esot norādījis, un tā sākusies pirmā Mattildes produkta radīšana – koši strīpainas kokvilnas mices aizsardzībai pret sauli, lietu un vēju, kā arī sportiskām aktivitātēm. Pirmās tapa izmēģinājumam, tad vīram, bērniem, radiem un draugiem, un pēc draugu pamudinājuma – arī tirdzniecībai. Uzrodoties pasūtījumiem, Diāna apguva mašīnadīšanu, iegādājās adāmmašīnu un iesaistīja visu ģimeni. «Mazie biznesi visi ir ģimenes biznesi,» viņa saka, uzsverot tieši ģimenes kopīgas iesaistīšanās faktoru. Grūti šādā biznesā nošķirt robežu starp darbu un ģimeni, dažkārt nolaupot tai kādu stundu vakaros, taču citkārt atkal var paņemt brīvdienu un pabūt mājās ar savējiem.

Maziem un jauniem zīmoliem sociālie mediji ir ļoti svarīgi, jo ļauj reklamēties bez maksas.

Bērnu apģērbu zīmols Mijen ir izaudzis no bloga internetā. «Es ļoti ticu internetam,» saka Dana Graviņa, Mijen (SIA Roosa Lill) īpašniece. Sākotnēji viss tapa pēc individuāla pasūtījuma, bet ar laiku cilvēki prasīja, vai kaut kas nav apskatāms uz vietas. «Ne visiem patīk tirdzniecība internetā – ir arī tādi, kam gribas apskatīt un aptaustīt,» viņa teic. Tāpēc paralēli aktivitātēm internetā Mijen ir arī savs salonveikals Rīgas centrā.

D. Graviņa uzskata, ka sociālie mediji mūsdienās ir ļoti nozīmīgi: «Tas šodien ir vissvarīgākais. Visu laiku sevi reklamē un tas ir bezmaksas. Protams, kādam tas ir jādara un tas prasa laiku, taču es varu rādīt procesu, kas cilvēkiem ir interesanti. Visu jauno man ir viegli nobildēt un publicēt – bieži vien mēs pat nepaspējam to nobildēt «pa īstam» un ielikt blogā, kad manta jau ir nopirkta.» Kopš viņa ir aktīva sociālajos tīklos, par Mijen uzzina arvien vairāk cilvēku un attiecīgi ir arī vairāk klientu.

Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvesbiedre Lilita, kura bieži redzama pavadām vīru gan ārvalstu vizītēs, gan pašmāju pasākumos, neskatoties uz valstī ieviesto taupības režīmu, arī turpmāk neatturēsies no ārzemju braucieniem.

Pamatojot šo rīcību ar ilggadējām tradīcijām un neformālu kontaktu veidošanu, viņa dosies vīram līdzi uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, ziņo Diena. Ikviens turpmākais iespējamais L.Zatleres brauciens gan tikšot izvērtēts atsevišķi. Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa trešdien varēja sniegt sīkāku informāciju vien par janvāra vizītēm — braucienā uz Eiropas Parlamenta plenārsesiju Strasbūrā L.Zatlere vīru nepavadīšot, savukārt uz Davosu brauks līdzi. Par februāri un martu, kad paredzēts doties uz Gruziju, Azerbaidžānu, Igauniju un NATO samitu, viņa nevarēja sniegt informāciju. Prezidenta vizīšu finansējums gada pirmajiem mēnešiem, bija strīdus objekts starp Rīgas pili un taupības režīma dēļ naudu dot negribošo aizsardzības ministru Vinetu Veldri (TP) vairāku nedēļu garumā.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vīra Aleksandra Petraviča uzņēmuma SIA «Monēta» darbībā un pārbaudes rezultātus nosūtījis pašam uzņēmumam, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas», atsaucoties uz tā rīcībā nonākušo neoficiālo informāciju.

Petravičas vīrs uz raidījuma lūgumu informēt par pārbaudē konstatēto neesot atsaucies, bet ministre komentēja, ka pārbaudes rezultātus nezina un arī nevarot likt uzņēmumam tos izpaust. «Es šai uzņēmumā nestrādāju un es nekādā veidā nevaru ietekmēt tā izvēli atļaut vai neatļaut [izpaust pārbaudē konstatēto],» TV3 ziņām par vīra uzņēmumu izteicās Petraviča.

Arī VID neatklāj pārbaudē konstatēto, jo iestādei to darīt liedzot likums. Tomēr VID iecerējis iniciēt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nākotnē šādus lēmumus drīkstētu publiskot.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka Petravičai būtu jāatklāj pārbaudē konstatētais, lai kliedētu aizdomas, ka uzņēmumā, kurā viņa agrāk strādājusi, pieļautas kādas nelikumības.

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

«Mēs labprāt atgrieztos Latvijā, bet šobrīd dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam,» saka seciete Baiba Klešnika. Jau vienpadsmito gadu viņa dzīvo Vācijā, kurp devusies līdzi savam vīram, vienam no Latvijas izcilākajiem handbolistiem Evaram Klešnikam. Arī viņu dēls Erlens nu jau spēlē rokasbumbu, un Baibas ikdiena tagad rit starp diviem sportistiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Baiba un Evars Vācijā dzīvo kopš 2004. gada — tad handbolists sportista karjeru izlēma turpināt ārzemēs, un Baiba nolēma doties vīram līdzi. «Esmu te iedzīvojusies,» saka viņa. «Sākumā bija grūti, jo vāciski nezināju neviena vārda. Tagad šeit jūtos kā mājās.»

Arī Baibas un Evara dēls Erlens, kuram ir deviņi gadi, Vāciju uzskata par savu dzimteni, jo citu viņš nepazīst — Vācijā viņš ir dzimis un audzis, viņa galvenā saziņas valoda ir vācu, Erlens tur iet skolā un tur dzīvo viņa draugi. «Protams, dēls runā un saprot latviski, un viņam ir Latvijas pilsonība,» stāsta Baiba. «Viņš labprāt ciemojas pie saviem vecvecākiem Aizkrauklē un Secē, viņam tur ļoti patīk, taču Erlens nav izrādījis nekādu interesi pārcelties uz Latviju pavisam. Mēs ar vīru labprāt atgrieztos, bet šobrīd mūsu dzīve ir pakārtota bērnam un handbolam.»

Pļaviņu novadā Aiviekstes pagastā 5.aprīlī tika apturēts transportlīdzeklis Audi 100. To vadīja 1956.gadā dzimis vīrietis, kurš ir Lietuvas pilsonis. Autovadītājam tika konstatēts 1.55 promiļu reibums, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP).

Savukārt, viņa sieva (dzimusi 1966.gadā), kura arī ir Lietuvas pilsone, lai vīram nebūtu nepatikšanas, piedāvāja policistiem zelta gredzenu.

Kā norāda policija, sieviete gan «iekrita pamatīgās nepatikšanās», jo pret viņu tagad uzsākts kriminālprocess, bet vīram noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā.

Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomniece komunikācijas jautājumos Liesma Kalve iepriekš bijusi saistīta ar Eiropas Savienības (ES) fondu izsaimniekošanu, svētdien vēstīja LTV raidījums «de facto».

Kalves uzņēmums «Lateast» 2008.gadā bija saņēmis 600 000 latu (853 723 eiro) finansējumu no ES fondiem māla granulu rūpnīcas izveidei Kupravā, taču ražotnes darbība tā arī nebija uzsākta. Vēlāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar tiesas palīdzību lika firmai atmaksāt atpakaļ ES piešķirto naudu, taču tas nebija iespējams, jo firma likvidēta un īsi pirms tam tai reģistrēts 120 000 latu nodokļu parāds.

Kalve nesen pieņemta darbā labklājības ministrijā. Kalve neuzskata, ka minētā situācija ar ES fondu projektu bojā viņas reputāciju, uzsverot, ka pie vainas toreiz esot bijusi ekonomiskā krīze un tas, ka banka lūdza ātrāk atmaksāt kredītu, ko firma sedza no fondu līdzekļiem.

Iecavā, Edvarta Virzas un Baldones ielas stūrī sākta lielveikala top! un autostāvvietas būve, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Iepriekš šajā vietā atradās vecā pienotava, kas netika izmantota vairākus gadus.

Pērn pavasarī sliktā stāvoklī esošā būve nojaukta, jo objektu ar piegulošo teritoriju iegādājās veikalu tīkla top! īpašniece firma Mārksmens, iepriekš informējis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Broks.

Iecavas veikala būvniecība sākta augusta beigās, atvēršana paredzēta nākamā gada pavasarī, Bauskas Dzīvei pavēstījusi tīkla pārstāve, SIA Iepirkumu grupa mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

M. Broks informējis: «Lielāko daļu komercplatības esam iecerējuši aizņemt paši, taču tirdzniecības centrā varētu būt arī aptieka un pāris nomas vietu.»

Princeses Diānas atstātais mantojums - gleznas, dārglietas un citas mantas gan no bērnības mājas, gan no pēdējās dzīvesvietas Londonā, izsolītas pa 36,4 miljoniem ASV dolāru, ziņo Perthnow.

Izsoļu nams Christie`s norādīja, ka trīs dienu izsolē tika pārdoti simtiem priekšmetu, kas piederējuši princesei Diānai. Christie`s arī norāda, ka interese par izsoli bijusi milzīga un ar interneta starpniecību vairākas preces aizceļojušas līdz tādām attālām valstīm kā Ķīna, Austrālija, Filipīna un Maroka.

«Izsole piesaistīja uzmanību gan no kolekcionāriem, gan no institūtiem visā pasaulē. Visdārgāk pārdotā lieta izsolē bija Pītera Paula Rubensa darbs «Komandieris tiek bruņots kaujai», kas tika pārdots par 9 miljoniem sterliņu mārciņu,» norādīja Christie`s pārstāvis Orlando Roks (Orlando Rock).

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" veikala "Lidl" izveidē Bieriņos investējis vairāk nekā 10,8 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz ar jaunā veikala izveidi, radītas arī 45 jaunas darbavietas.

Veikalu projektēja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", bet būvdarbus īstenoja SIA "Aimasa". Projektā ir izbūvēta arī neliela papildēka, kas paredzēta komercnomnieku vajadzībām.

"Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 53,365 miljoni eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.

Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.

Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.

Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.

Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.

«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Lietuvas fondu pārvaldības uzņēmums "I Asset Management" ir parakstījis franšīzes līgumu ar viesnīcu tīklu "Hilton Worldwide" par Rīgas lidostas tuvumā attīstāmo 3 zvaigžņu, 187 istabu viesnīcu.

Viesnīcas būvdarbiem ir izraudzīts Latvijas būvuzņēmums "UPB".

Šai viesnīcai izraudzīts "Hampton by Hilton" zīmols. Viesnīcas būvniecībā investē "Airport Hotels Fund", kas šī gada sākumā kopā ar investīcijas sabiedrību "Orion Securities" šim projektam piesaistīja investīcijas 7.8 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka viesnīca durvis vērs 2022. gada pirmajā ceturksnī. Lai izraudzītos viesnīcas pārvaldītāju tika izsludināts konkurss. Pārvaldītājs tika izraudzīts starp trim labi zināmiem starptautiskiem viesnīcu zīmoliem: "iBis Styles" ("AccorHotels"), "Hampton by Hilton" ("Hilton") un "Moxy" ("Marriott Intl"). Izvērtējot katra pārvaldītāj priekšrocības, tika nolemts izraudzīties "Hilton" zīmolu.

Aizvadītajā nedēļā "Melnsila kvartālā" atzīmēti dzīvojamās ēkas Kristapa ielā spāru svētki, informē projekta attīstītāji.

Desmit dzīvokļu māja ir trešā un noslēdzošā būve projektā "Melnsila kvartāls", kas ietver dzīvojamo kvartālu Kristapa un Melnsila ielu krustojumā un, kur iepriekš jau rekonstruētās divas koka ēkas.

"Zaļais vainags, kas augstu pacelts virs mājas jumta, simbolizē viena liela būvniecības posma noslēgumu. Jau pavisam drīz Āgenskalns leposies ar vēl vienu energoefektīvu dzīvojamo māju ar sakoptu un labiekārtotu piemājas teritoriju," stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma IMMOSTATE vadītājs Vestards Rozenbergs.

"Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada jūnijā, bet jau tagad 40% dzīvokļu ir rezervēti. Pircēji ļoti atzinīgi novērtē dzīvojamās mājas moderno arhitektūru, tās atrašanās vietu Āgenskalnā un privātumu, ko nodrošina tas, ka ēkā ir 10 dzīvokļi un tā izvietota slēgtā pagalmā. Šis projekts var lepoties arī ar rūpīgi izstrādātu dzīvokļu interjera dizainu. Klientiem patīk ārtelpas zonas pie divlīmeņu dzīvokļiem, tie rada gandrīz privātmājas sajūtu, esot pašā Āgenskalna centrā. Un iespēja novietot automašīnu pie sava dzīvokļa durvīm ir liela ērtība."

Pašas ražo un rada tirdzniecības platformu citiem Latvijas ražotājiem. Tāds ir Ingrīdas Ceples un Diānas Rijnieces biznesa modelis, kas apvienots veikalā Micars

Pretēji cietiem Latvijas ražotāju veikaliņiem, kas mājvietu raduši Vecrīgā vai kādā no darbīgajām Rīgas centra ielām, mājīgais veikaliņš Micars iekārtots Rimi lielveikalā Dzirciema ielā, kur visapkārt ir dzīvojamās mājas. «Mūs jau sauc par Pārdaugavas džipsijiem, jo pēdējos gados esam pārvākušās vairākas reizes un veiksmi izmēģinājušas gan Spicē, gan Dammē, kā arī pirmsākumos kopā ar citiem ražotājiem saimniekojām veikalā Rīga Plaza. Tagad esam piezemējušās šajā vietā un ceram, ka uz palikšanu, jo sajūta te ir laba. Cilvēku plūsma arī līdz ar atpazīstamību kļūst aizvien lielāka,» stāsta Ingrīda.

Gan Ingrīdai, gan Diānai ir savs zīmols, kas sāka attīstīties gandrīz vienā laikā pirms aptuveni deviņiem gadiem. Ingrīda darina Peoonia somas, bet Diāna ir tamborēto bērnu cepuru Happu Ulula idejas autore un veidotāja. Pirms sava biznesa sākšanas abas strādājušas algotu darbu cita uzņēmuma paspārnē. Ingrīdai ir grāmatvedes un ekonomistes izglītība, bet Diāna ir mārketinga speciāliste. Zināšanas tagad lieti noder kopīgā biznesā. Abu enerģisko un dzīvespriecīgo sieviešu ceļš krustojās 2015. gada ziemā, kad kopā ar citiem mazajiem Latvijas ražotājiem izveidoja Ziemassvētku PopUp veikalu Rīga Plaza.

Investējot 3,5 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" pabeidzis un nodevis ekspluatācijā projekta "Āgenskalna melodija" otro daudzdzīvokļu ēku Āgenskalna ielā, Rīgā, informē projekta attīstītājs.

Šis ir otrais no "Āgenskalna melodijas" projektiem ar nosaukumu "Sentimento". Pirmā ēka ar nosaukumu "Legato" ekspluatācijā tika nodota pērn decembrī.

Piecstāvu ēkā "Sentimento" ir 28 dzīvokļi, kas aprīkoti ar balkoniem, savukārt visapkārt ēkai ir apzaļumota teritorija.

Iedzīvotāju ērtībām ir izveidotas autostāvvietas ēkas pagalmā, kā arī pieejams lifts un individuālas noliktavas. Visi dzīvokļi ir aprīkoti ar domofoniem ar video novērošanas funkciju.

Projekta autore arhitekte Diāna Zalāne, kas pārstāv "Diānas Zalānes projektu biroju", raksturo ēku kā lakonisku, tīru un skandināviski atturīgu.