Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Britu finanšu tirgus regulators (FCA) šodien publiskojis lēmumu par Deutsche Bank sodīšanu saistībā ar Krievijas izcelsmes naudas atmazgāšanu; shēmā figurē arī Latvija

(Pievienots Latvijas FKTK komentārs)

Britu likumsargs relīzē norāda, ka Deutsche Bank uzliktais vairāk nekā 163 milj. GBP (virs 191 milj. EUR) sods ir lielākais, kādu FCA vai tā priekšgājēji jebkad kādam ir piemērojuši. Banka naudas atmazgāšanas pretpasākumu (AML) noteikumus nav ievērojusi laikā no 2012. gada sākuma līdz 2015. gada beigām.

Bankai tiek pārmests, ka tā ar nepietiekami pārraudzītiem globālajiem darījumiem ir pakļāvusi Apvienoto Karalisti finanšu noziegumu riskiem. Nepietiekamās AML ievērošanas dēļ neidentificēti klienti caur Deutsche Bank ir pārskaitījuši ap desmit miljardiem USD nezināmas izcelsmes naudas. Tā no Krievijas caur Londonu ir pārskaitīta t.s. spoguļu darījumu shēmā, beigu beigās nonākot ofšoru kontos. Notikušo darījumu shēma pieļauj ļoti lielu iespēju, ka tas ir bijis finanšu noziegums.

Ar zaudējumiem strādājošā Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» nomainījusi vadītāju.

Bankas padome svētdien nolēmusi, ka Džonu Kraienu bankas vadītāja amatā nomainīs viņa līdzšinējais vietnieks Kristians Zēvings, paziņojusi banka.

Lai gan Kraiena līguma termiņam bija jābeidzas 2020.gadā, Vācijas mediji ziņo, ka viņš atlaists, jo viņam bijušas domstarpības par stratēģiju ar «Deutsche Bank» padomes priekšsēdētāju Paulu Ahleitneru.

Kraiens, kurš ir brits un iepriekš bijis Šveices finanšu grupas UBS finanšu direktors Eiropā, par vienu no diviem «Deutsche Bank» līdzvadītājiem kļuva 2015.gadā, bet 2016.gadā pēc otra līdzvadītāja Jirgena Fičena aiziešanas kļuva par «Deutsche Bank» vienīgo vadītāju.

Kraiena uzdevums bija restrukturizēt «Deutsche Bank» un atbrīvot to to problēmām, kas bankai radās, kad pirms finanšu krīzes tā mēģināja konkurēt ar globālajām investīciju bankām. Viņa vadībā «Deutsche Bank» samaksāja miljardiem eiro naudassodos un kompensācijās, lai novērstu ilgstošas tiesu prāvas, un nostiprināja bankas kapitālu ar astoņu miljardu eiro vērtu akciju emisiju.

Vācijas bankas «Deutsche Bank» akcijas cena otrdien nokritās līdz rekordzemam līmenim saistībā ar bažām, ka tā varētu būt iesaistīta Dānijas banku grupas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandālā.

«Deutsche Bank» akcijas vērtība otrdien Frankfurtes fondu biržā uz brīdi nokritās līdz 8,05 eiro, kas bija visu laiku zemākais līmenis.

Banka otrdien apstiprināja ziņu aģentūrai «Reuters», ka tā bijusi iesaistīta skandālā ierautās «Danske Bank» maksājumu apstrādē 150 miljonu dolāru apmērā.

«Deutsche Bank» preses pārstāvis norādīja, ka tā darbojusies kā «Danske Bank» korespondentbanka Igaunijā.

«Mūsu uzdevums bija apstrādāt maksājumus priekš Danske Bank. Mēs pārtraucām šīs partnerattiecības 2015.gadā pēc tam, kad tika konstatētas aizdomīgas darbības,» intervijā «Reuters» sacīja bankas preses pārstāvis.

Pirmdien trauksmes cēlājs, kurš atklāja naudas atmazgāšanu «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Hovards Vilkinsons paziņoja, ka aizdomīgo maksājumu apstrādes procesā bijusi iesaistīta liela Eiropas banka. Viņš šo banku nenosauca, taču «Deutsche Bank» vēlāk «Reuters» apstiprināja savu lomu šajos darījumos.

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Par AS PrivatBank valdes locekli ievēlēts bijušais Vācijas banku Deutsche Bank un Commerzbank vadošais finanšu speciālists Roberts Kristians Šepfs (Robert Christian Schoepf), informē bankas pārstāvji.

Viņš turpmāk atbildēs par AS Privatbank biznesa stratēģijas un filiāļu tīkla attīstību.

R. Šepfs ir guvis plašu starptautisku finanšu pieredzi strādājot vadošajās Vācijas bankās – Deutsche Bank un Commerzbank. Profesionālo karjeru R. Šepfs iesāka Minhenē kā Deutsche Bank auditors. Vēlāk pārcēlās strādāt uz Deutsche Bank centrālo biroju Frankfurtē, kur vairākus gadus vadīja Deutsche Bank filiāļu tīkla un meitas uzņēmumu audita grupas, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

No 1998. līdz 1999. gadam R. Šepfs vadīja Deutsche Bank Audita un konsultāciju departamentu Maskavā. Savukārt no 2000. līdz 2008. gadam kā viceprezidents un darbības koordinators bija atbildīgs par Deutsche Bank biznesu un attīstību Centrālāzijas valstīs.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank panākusi vienošanos samaksāt 95 miljonus dolāru, lai izbeigtu ASV Tieslietu ministrijas izmeklēšanu saistībā ar nodokļu krāpniecību, trešdien paziņoja Ņujorkas dienvidu apgabala prokuratūra.

Prokurors Prīts Bharara norāda, ka Deutsche Bank izmantojusi fiktīvu uzņēmumu tīklu un aprēķinājusi darījumus, lai censtos izvairīties no nodokļu maksāšanas vairāku desmitu miljonu dolāru apmērā.

ASV valdība likusi Deutsche Bank atzīt savas darbības, kas bija paredzētas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, un samaksāt Savienotajām Valstīm 95 miljonus dolāru, sacīja Bharara.

Šī lieta aizsākās 2000.gadā, kad Deutsche Bank iegādājās ASV holdingkompāniju Charter, kurai piederēja akcijas farmācijas uzņēmumā Bristol-Myers Squibb. Lai izvairītos no apjomīgu nodokļu maksāšanas saistībā ar ienākumiem no šo akciju pārdošanas, Deutsche Bank organizējusi to pārdošanu fiktīvam uzņēmumam, lai tās pēc tam atpirktu.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» svētdien paziņojusi par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju.

Līdz 2022.gadam bankas darbinieku skaitam jāatbilst 74 tūkstošiem pilna laika darbavietu, kas nozīmē likvidēt apmēram 20% pašreizējo darbavietu.

Pēc bankas padomes sēdes tika paziņots par plašu restrukturizācijas plānu, kas varētu izmaksāt 7,4 miljardus eiro.

Pirms desmit gadiem «Deutsche Bank» smagi cieta pasaules finanšu krīzē, un kopš tā laika cenšas uzlabot finanšu rādītājus laikā, kad bankām pēc krīzes noteikti jauni drošības pasākumi. Tāpat banka samaksājusi milzīgas summas naudas sodos ASV par finanšu krīzes laikā veiktajām darbībām.

Bankas vadītājs Kristians Zēvings amatā tika iecelts pērn aprīlī pēc tam, kad «Deutsche Bank» trīs gadus pēc kārtas bija strādājusi ar zaudējumiem. Viņam dotais uzdevums ir aktivizēt bankas restrukturizāciju.

Vācijas lielākā banka "Deutsche Bank" pērn strādājusi ar 5,03 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir tās lielākā gada peļņa kopš 2007.gada, teikts ceturtdien publiskotajā bankas pārskatā.

2021.gadā "Deutsche Bank" peļņa bija 1,9 miljardi eiro, līdz ar to salīdzinājumā ar pagājušo gadu peļņa pieaugusi 2,6 reizes.

Labos rezultātus veicināja vienreizēja nodokļu atmaksa 1,4 miljardu eiro apmērā, informēja banka.

Pērn "Deutsche Bank" ieņēmumi pieauga par 7%, sasniedzot 27,2 miljardus eiro. Ieņēmumu kāpumu daļēji veicināja Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana, lai cīnītos pret inflāciju. Iepriekšējos gadus procentu likmes bija ļoti zemas, un tas mazināja eirozonas banku ieņēmumus.

"Deutsche Bank" 2019.gada jūlijā sāka restrukturizācijas programmas īstenošanu, likvidējot vairākus tūkstošus darbavietu.

Pēc gadiem ilgiem zaudējumiem "Deutsche Bank" 2020.gadā atsāka strādāt ar peļņu.

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» otrajā ceturksnī strādājusi ar 3,2 miljardu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 401 miljona eiro peļņu aprīlī-jūnijā pērn, liecina bankas trešdien publiskotais finanšu pārskats.

Kompānijas sniegumu ietekmēja ar restrukturizāciju saistītās izmaksas, kas otrajā ceturksnī sasniedza 3,4 miljardus eiro. Bez šīm izmaksām «Deutsche Bank» peļņa otrajā ceturksnī būtu 231 miljons eiro.

Aprīlī-jūnijā «Deutsche Bank» ieņēmumi gada izteiksmē saruka par 6% - līdz 6,2 miljardiem eiro.

Grupas zaudējumi pirms nodokļiem bija 946 miljoni eiro pretstatā 1,7 miljardu eiro peļņai pagājušā gada otrajā ceturksnī.

Vienlaikus banka uzsvēra, ka restrukturizācija jau ļāvusi samazināt izmaksas, kas gada izteiksmē kritušās par 4%.

Šomēnes «Deutsche Bank» paziņoja, ka līdz 2022.gadam visā pasaulē likvidēs 18 tūkstošus darbavietu, atteiksies no lielākās daļas akciju tirdzniecības darbību un koncentrēsies uz darbību Vācijā un Eiropā pēc tam, kad gadu desmitiem mēģināja sacensties ar Volstrītas ietekmīgākajiem spēlētājiem.

Deutsche Bank krīze ir tās vadības vaina, sacījis Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels, ziņo thelocal.de.

Problēmas bankā, kurai ASV Tieslietu departaments piemērojis nepanesamu 14 miljardu ASV dolāru sodu, ir «bezatbildīgas» vadības vaina, uzsvēris ministrs.

«Es nezinu - smieties vai raudāt, ja banka, kam spekulācijas bija biznesa modelis, tagad sevi sauc par cietušo no tām,» teicis Z. Gabriels pēc tam, kad Deutsche Bank vadītājs Džons Kraiens vainoja spekulantus tajā, ka bankas akcijas cena nokrita līdz rekordzemam līmenim.

Z. Gabriels uzskata, ka Deutsche Bank nedienām cēloņi jāmeklē pagātnes kļūdās.

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - svētdien paziņoja, ka sāks oficiālas konsultācijas par iespējamu apvienošanos.

Abas bankas, vairākus gadus pēc kārtas sarūkot peļņas rādītājiem, bijušas spiestas veikt restrukturizāciju, un baumas par «Deutsche Bank» un «Commerzbank» iespējamo apvienošanos finanšu sektorā klīda jau kādu laiku.

«Deutsche Bank» svētdien paziņoja, ka tā «izvērtē stratēģiskās iespējas un apstiprina diskusijas ar »Commerzbank«», tomēr piebilda, ka «nav droši zināms, ka [apvienošanās] darījums notiks».

Savukārt «Commerzbank» norādīja, ka abas bankas «vienojušās sākt diskusijas (..) par iespējamu apvienošanos».

Ja «Deutsche Bank» un «Commerzbank» apvienosies, tās izveidos vienu no lielākajām bankām Eiropā ar kopējo aktīvu apmēru 1,8 triljoni eiro, pēc aktīvu apmēra aptuveni līdzinoties Francijas lielākajai bankai «BNP Paribas».

Vācijas bankai Deutsche Bank saistībā ar tās iesaisti Krievijas naudas atmazgāšanas shēmās, kas mērāmas 20 miljardu dolāru apmērā, pēdējā laikā nākas sastapties ar daudz izaicinājumiem, tajā skaitā sodiem, likumdošanas sankcijām un iespējamu augstākās vadības nomaiņu, atsaucoties uz slepenu bankas iekšēju pārskatu, raksta The Guardian.

Banka atzīst, ka pastāv augsts risks, ka ASV un Lielbritānijas regulatori veiks nozīmīgus disciplinārus lēmumus pret banku. Deutsche Bank norāda, ka skandāls ir sāpīgi ietekmējis tās globālo zīmolu, jo sarucis klientu skaits, pasliktinājies investoru noskaņojums un kritusies tirgus vērtība.

Jau ziņots, ka pērn Vācijas policija veica kratīšanas vairākos Vācijas bankas «Deutsche Bank» birojos arī saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.

Izmeklēšana koncentrējas uz apsūdzībām, ka Vācijas lielākā banka palīdzējusi klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs, lai pārskaitītu kriminālajās darbībās iegūtu naudu uz «Deutsche Bank» kontiem, norāda Frankfurtes prokuratūra.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

ASV Federālo Rezervju sistēma patlaban veic izmeklēšanu, kā Deutsche Bank ir pārbaudījusi miljardus vērtos aizdomīgos darījumus, kas ienāca no Dānijas bankas Danske Bank, aģentūrai Bloomberg pavēstījusi kāda persona.

Patlaban izmeklēšana ir tikai sākumposmā, un ASV pārbauda, vai Deutsche Bank ASV operāciju daļa pietiekami rūpīgi pārbaudījusi šo finansējumu. Danske Bank starptautiskajiem pārskaitījumiem izmantoja ārvalstu korespondējošās bankas, tajā skaitā, Deutsche Bank. Danske Bank atzinusi, ka aptuveni 230 miljardi dolāru, kas izplūduši caur banku, ir netīrā nauda.

2014.gadā Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde paziņoja, ka Danske Bank Igaunijas filiālē konstatējusi liela mēroga ilgstošus noteikumu par cīņu pret naudas atmazgāšanu pārkāpumus.

Lēsts, ka laikā no 2007. līdz 2015.gadam caur Danske Bank Igaunijas filiāli varēja tikt atmazgāts līdz pat astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Dānijas prese. Tomēr pēdējā laikā izteikti pieņēmumi, ka atmazgātā summa bijusi daudz lielāka.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē izmeklē arī ASV varas iestādes, ziņo laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Atsaucoties uz anonīmiem avotiem un laikraksta rīcībā nonākušajiem dokumentiem, WSJ vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Vērtspapīru un biržu komisija veic katra savu neatkarīgu izmeklēšanu.

Šīs izmeklēšanas sāktas pēc tam, kad kāds aktīvists pirms diviem gadiem iesniedzis sūdzību, kurā arī teikts, ka līdzekļu pārskaitīšanā uz «Danske Bank» Igaunijas filiāli un no tās piedalījušās arī «Deutsche Bank» un «Citigroup». «Deutsche Bank» bija «Danske Bank» korespondētājbanka transakcijām ar ASV dolāriem.

Dānijas un Igaunijas varasiestādes sniegušas ASV iestādēm izmeklēšanā nepieciešamo informāciju, sacījušas vairākas informētas Eiropas amatpersonas.

Grūtībās nonākusī Vācijas banka Deutsche Bank plāno sešiem bijušajiem vadītājiem atņemt prēmijas vairāku miljonu eiro apmērā, ceturtdien vēsta laikraksts Sueddeutsche Zeitung.

Šāds lēmums skars bijušos vadītājus Anšu Džainu, Jirgenu Fičenu un Josefu Akermanu, kā arī trīs valdes locekļus, norāda laikraksts.

Lai arī viņiem iepriekš piešķirtas prēmijas, tās vēl nav izmaksātas, un Deutsche Bank tagad plāno tās atcelt pavisam, raksta Sueddeutsche Zeitung.

Džains varētu zaudēt visvairāk, laikrakstam vēstot, ka viņam bija paredzēts izmaksāt prēmiju vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā.

Deutsche Bank komentārus šajā jautājumā nesniedz.

Šādas ziņas izskan laikā, kad banka piedzīvo vērienīgu restrukturizāciju, kas paredz samazināt filiāļu skaitu un likvidēt 9000 darba vietu, cenšoties uzlabot rentabilitāti.

Deutsche Bank pārstāvji lielāko daļu laika domā par to, kā banka varētu būt konkurētspējīga ar kompānijām, kas nav bankas, piemēram, ar kafijas tīklu Starbucks, atsaucoties uz Deutsche Bank vadītāju Džonu Krajanu, raksta CNBC.

Viņš atzinis, ka banka nedomā tikai par konkurenci ar citām finanšu institūcijām, bet arī ar citiem sektoriem, piemēram, tehnoloģijas.

«Interesantākā lieta, un noteikti viena no tām, pie kuras mēs strādājam lielāko daļu laika, ir: vai mēs varam būt konkurētspējīgi pret kompānijām, kas nav bankas. Vai mēs, piemēram, varam konkurēt ar kompānijām, kas nodrošina maksājumus, taču nav regulēts?»

Pēdējo gadu laikā tirgū ienākušas daudz mazas kompānijas, kuras rada izaicinājumu lielajām kredītiestādēm. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā viena no kompānijām Revolut informēja, ka pieteikusies bankas licences saņemšanai.

Tomēr Deutsche Bank vadītājs pauž bažas par institūcijām, kas līdz šim nav regulētas. Piemēram, Facebook ļauj lietotājiem sūtīt un saņemt naudu ar aplikācijas Messenger starpniecību, izmantojot PayPal kontus.

Vācijas bankas Deutsche Bank akcijas cena pirmdien nokritusies līdz rekordzemam līmenim saistībā ar ziņām, ka Berlīne atteikusies grūtībās nonākušajai bankai sniegt valsts finansiālu palīdzību.

Dienas vidus tirdzniecības sesijā Deutsche Bank akcijas cena nokritās par vairāk nekā 5,7% un veidoja 10,75 eiro.

Uz brīdi bankas akcijas vērtība samazinājās pat līdz 10,63 eiro, kas ir zemākais līmenis finanšu kompānijas vēsturē.

Ņemot vērā izskanējušās ziņas, cilvēki gandrīz paniski pārdod [bankas akcijas], norāda analītiķi.

Investorus satraukušas jau septembra sākumā izskanējušās ziņas, ka varasiestādes ASV vēlas no Deutsche Bank piedzīt līdz pat 14 miljardiem dolāru (12,4 miljardiem eiro), lai atceltu apsūdzības saistībā ar hipotekāro vērstpapīru tirdzniecību 2008.gada krīzē.

Tikmēr nedēļas nogalē izdevums Focus vēstīja, ka kanclere Angela Merkele noraidījusi jebkādu iespēju piedāvāt valsts finansiālu palīdzību vai veikt pārrunas ar ASV varasiestādēm.

Vācijas banka Deutsche Bank un Šveices Credit Suisse piektdien paziņoja, ka tās panākušas vienošanās ar ASV varasiestādēm par vairāku miljardu dolāru samaksāšanu, lai panāktu izlīgumu izmeklēšanā par tā dēvēto toksisko hipotekāro obligāciju pārdošanu, kas veicināja 2008.gada finanšu krīzi.

Deutsche Bank kopumā maksās 7,2 miljardus dolāru (6,8 miljardus eiro) - 3,1 miljarda dolāru naudassodu un 4,1 miljardu dolāru kompensācijās klientiem.

Deutsche Bank akcijas cena oktobra sākumā nokritās līdz rekordzemam līmenim saistībā ar bažām par bankas finansiālo stāvokli. Investorus bija satraukušas jau septembra sākumā izskanējušās ziņas, ka varasiestādes ASV vēlas no Deutsche Bank piedzīt līdz pat 14 miljardiem dolāru, lai atceltu apsūdzības saistībā ar hipotekāro vērstpapīru tirdzniecību 2008.gada krīzes laikā.

Vācijas banka vairākkārt bija uzsvērusi, ka tā maksās krietni mazāk, nekā ASV varasiestādes sākumā bija pieprasījušas.

Vācijas varasiestādes turpina kratīšanas bankas «Deutsche Bank» birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu tā dēvētajā Panamas dokumentu lietā.

Frankfurtes prokuratūra ziņu aģentūrai DPA šodien atklāja, ka otrajā kratīšanas dienā iegūti papildu materiāli.

Ceturtdien aptuveni 170 policijas darbinieki un izmeklētāji veica kratīšanas bankas birojos Frankfurtē un tās apkaimē, konfiscējot dokumentus un elektroniskos datus.

Izmeklēšana koncentrējas uz apsūdzībām, ka Vācijas lielākā banka palīdzējusi klientiem izveidot ārzonas uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs, lai pārskaitītu kriminālajās darbībās iegūtu naudu uz «Deutsche Bank» kontiem.

«Deutsche Bank» tiek turēta aizdomās par palīdzības sniegšanu aptuveni 900 klientiem un par apmēram 311 miljonu eiro atmazgāšanu.

Pret diviem bankas darbiniekiem sākta izmeklēšana par to, ka viņi nav ziņojuši par aizdomīgiem pārskaitījumiem, bet prokuratūra norādījusi, ka izmeklēšana var paplašināties.

Ņujorkas štata un Lielbritānijas varasiestādes pirmdien uzlika Vācijas lielākajai bankai Deutsche Bank 630 miljonu ASV dolāru (593 miljoni eiro) lielu sodu par nespēju novērst naudas atmazgāšanu Krievijā, paziņojis Ņujorkas štata finanšu pakalpojumu departaments.

Varasiestādes paziņojušas, ka dažādu shēmu rezultātā nelegāli no Krievijas izvesti desmit miljoni dolāru.

Ņujorkas varasiestādes kopā ar Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldi paziņoja, ka soda Deutsche Bank pēc tam, kad konstatēts, ka tā nav spējusi nodrošināties pret naudas atmazgāšanu.

Notikušo izmeklē arī ASV Tieslietu ministrija.

Deutsche Bank pēdējā laikā iekļuvusi vairākās juridiskās grūtībās.

Deutsche Bank decembra beigās paziņoja, ka tā panākusi vienošanos ar ASV varasiestādēm par vairāku miljardu dolāru samaksāšanu, lai panāktu izlīgumu izmeklēšanā par tā dēvēto toksisko hipotekāro obligāciju pārdošanu, kas veicināja 2008.gada finanšu krīzi.

Vācijas banka "Deutsche Bank" jaunajam vadītājam Kristianam Zēvingam pērn atalgojumā izmaksāja aptuveni septiņus miljonus eiro, teikts piektdien publiskotajā bankas paziņojumā. Aptuveni 3,3 miljoni eiro no Zēvinga kopējā atalgojuma ietilpst viņa standarta algas paketē, bet pārējos ienākumus noteica dažādi faktori.

Zēvinga alga 2017.gadā veidoja 2,9 miljonus eiro.

Taču Zēvings pērn nav bijis atalgotākais bankas vadītājs. Gārts Ričijs, kurš vada "Deutsche Bank" uzņēmumu apkalpošanas un investīciju struktūrvienību, pagājušajā gadā nopelnīja 8,6 miljonus eiro.

Kā ziņots, "Deutsche Bank" pērn strādāja ar 267 miljonu eiro tīro peļņu salīdzinājumā ar 751 miljona eiro zaudējumiem pirms gada, tādējādi banka guva pirmo gada peļņu pēdējos četros gados.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājuši izmaksu samazināšanas pasākumi.

Zēvings "Deutsche Bank" vadītāja amatā stājās pērn aprīlī.