Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Teju 850 miljoni kronu (38 milj. latu), kas samaksāti par Delfi, varētu būt nedaudz par dārgu priekš šī portāla, norādījis Delfi kontrolpaketes īpašnieks Hans Luiks, raksta BBN.

«Ja mēs skatāmies no Igaunijas viedokļa, tad varbūt tas [Delfi] nebija tik lielas naudas vērts,» sacījis H. Luiks, piebilstot gan, ka Delfi tomēr esot portāls ar lielāko auditoriju gan Igaunijas krieviski runājošo vidū, gan valstī kopumā. Labās pozīcijās Delfi ir arī Rīgā un Viļņā.

H. Luiks norāda, ka varbūt nav bijis pareizais laiks šādam pirkumam, taču katrā ziņā lēmums iegādāties Delfi esot bijis pareizs, jo šāda izdevība gadās tikai vienreiz.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

images/article/75dd7783-ee92-4b58-a0ba-a62f28bb3964logo.jpg

Reģistrēties mācību kursiem 07.10.2008

Kā iemācīties pelnīt finanšu tirgū FOREX?

Mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgi mācēt pārvaldīt un lietderīgi izmantot savu kapitālu. Un kā viens no izdevīgākiem investīciju veidiem ir naudas ieguldīšana finanšu tirgū.

Finanšu tirgu (vērtspapīru, dārgmetālu, fjučersu un valūtu) var apgūt jebkurš interesents, un, lai darbotos šajā tirgū ir nepieciešams tikai dators, interneta pieslēgums un Meta Trader 4 termināls, kā arī zināšanas un pieredze.

Kompānija Admiral Markets palīdzēs Jums sasniegt jaunas virsotnes un kļūt par profesionālu treideru finanšu sfērā, kā arī būt finansiāli neatkarīgam nākotnē.

Igaunijā tiesas jau otro reizi vēlējušas par labu uzņēmējam Vjačelsavam Lēdo, kurš iesūdzēja Igaunijas portālu Delfi par to, ka tas ļāvis portāla lasītājiem pie raksta pievienot aizvainojošus komentārus, atsaucoties uz Igaunijas laikraksts Postimees, ziņo BBN.

Tiesas lēmums nozīmē, ka publisko interneta portālu operatori Igaunijā ir atbildīgi par komentētāju pie raksta pievienotā komentāra saturu.

Delfi vadītājs Andruss Raudsalu norāda, ka, tā kā Delfi apelācija Augstākajā tiesā cieta neveiksmi, Delfi varētu būt spiests aizliegt portāla lasītājiem komentēt mājas lapā izvietotos rakstus.

Visapmeklētākais visās Baltijas valstīs ir Google resurss – gan katrai valstij atšķirīgie meklētāji, gan ar paplašinājumiem com un ru. Augstas vietas ieņem arī Google piederošie produkti – youtube.com un orkut.com.

Šāds apmeklējuma sadalījums sakrīt arī ar vispasaules tendencēm. Tāpat Baltijas valstīs ļoti populāras ir starptautiskās un nacionālās mājas lapas, kurās var virtuāli komunicēt – draugiem.lv, draugas.lt, odnoklassniki.ru, facebook.com u.c. tamlīdzīgas, kā arī bezmaksas e-pasta serveri – Inbox, mail.ru.

Nozīmīgu vietu meklētāko mājas lapu sarakstā ieņem vietnes, kurās iespējams lejupielādēt filmas, mūziku u.c. failus. TOP 50 ir atrodamas tādas mājas lapas kā filebase.ws, torrents.ru, thepiratebay.org u.c. Līdz ar to populāra ir arī International Movie Data Base vietne, kurā var pasmelties informāciju par jebkuru pasaules filmu.

Interneta portāla Delfi iegādei ņemtais kredīts ir kā akmens mediju koncerna Ekspress Grupp kaklā, tomēr tā peļņas iespējas nākotnē ir labas.

Tā intervijā laikrakstam Äripäev atzinis Ekspress Grupp padomes priekšsēdētājs Gunnars Kobins. Pozitīvās nākotnes izredzes viņš pamato ar interneta reklāmas popularitātes celšanos visā pasaulē. Daudzsološi izskatoties arī Delfi panākumi Ukrainā, kur portāla lietotāju skaits augot «agresīvi». 2010. gadā mediju koncernam Ekspress Grupp jāatdod 140 miljonus kronu (6,27 milj. Ls) lielais kredīts, un G. Kobins noraida iespēju pārskatīt kredītlīgumu vēl vienu reizi. Drīzāk varētu notikt tā, ka, uzlabojoties bankas ekonomiskajai situācijai, tā pati piedāvāšot Ekspress Grupp izdevīgākus refinansēšanas nosacījumus, uzskata G. Kobins.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Par Latvijas visapmeklētāko portālu kļuvis draugiem.lv. Tā liecina alexa.com apkopotā informācija.

Būtībā Latvijā apmeklējuma sadalījums sakrīt arī ar vispasaules tendencēm, populāras ir starptautiskās un nacionālās mājas lapas, kurās var virtuāli komunicēt – draugiem.lv, odnoklassniki.ru, facebook.com u.c. tamlīdzīgas, kā arī bezmaksas e-pasta serveri – Inbox, mail.ru u.c.

Nozīmīgu vietu apmeklētāko mājas lapu sarakstā ieņem vietnes, kurās iespējams lejupielādēt filmas, mūziku u.c. failus. TOP 50 ir atrodamas tādas mājas lapas kā filebase.ws, torrents.ru, newoutlaw.org, u.c.

Tomēr patīkami, ka starp TOP 50 virtuālās komunikācijas, failu ielādes un pornogrāfijas mājas lapām, nozīmīgu vietu ieņem arī ziņu portāli – delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv u.c., kā arī drukāto laikrakstu portāli – diena.lv, db.lv, sportacentrs.com u.c. Šīs vietnes lielākoties ir saglabājušas savas vietas sarakstā.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Pie Lietuvas parlamenta ēkas, sākot no plkst. 12:00, pret pensiju samazināšanu protestē vairāk nekā 800 cilvēki, ziņo Delfi.lt.

Vairums no šiem cilvēkiem ir vecāka gada gājuma. Delfi.lt raksta, ka šo protestu vēro pastiprināts skaits ar policijas darbiniekiem, kā arī zirgu patruļas policija.

Daži no protestētājiem pie parlamenta ēkas ieradās ar karogiem citi ar plakātiem un krekliem ar uzrakstiem: «Konservatīvos laupītājus uz izgāztuvi», «Konservatīvo valdīšana - katastrofa» un «Jo cilvēkam sliktāk, jo konservatīvajam labāk.»

Delfi.lt norāda, ka šo protestu organizēja sociālliberālā partija Jaunā apvienība.

Lietuvas Seims konceptuāli atbalstīja pagaidu likumprojektu par sociālo maksājumu pārrēķinu, kas paredz samazināt pensijas un bezdarbnieku pabalstus, kā arī bērna kopšanas pabalstus no nākamā gada jūlija.

SIA Delfi Holding valdē notikušas izmaiņas, liecina uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft informācija.

27. jūlijā reģistrētas izmaiņas, ar kurām no valdes locekļa pienākumiem atbrīvots Ulars Māpalu (Ular Maapalu). Valdē iecelts tās priekšsēdētājs Andruss Raudsalu (Andrus Raudsalu), kā arī valdes locekļi Jurga Eivaite, Juris Mendziņš, Prīts Pīle (Priit Piile) un Allans Sombri (Allan Sombri).

Delfi Holding ir Igaunijas lielākā mediju koncerna Ekspress Grupp meitas uzņēmums, kurai pieder visas reģionālās struktūrvienības, kā arī zīmoli un licences. Jau ziņots, ka 2008. gada nogalē tika pieņemts lēmums pārcelt Delfi Holding struktūrvienības no Tallinas uz Rīgu.

Igaunijas a/s Delfi plāno pārsūdzēt Eiropas cilvektiesību tiesā Igaunijas Augstākās tiesas lēmumu, ar kuru kompānijai piespriests izmaksāt Vjačeslavam Leedo 5000 kronu kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu raksta komentāru sadaļā, raksta bbn.com.

A/s Delfi valdes priekšsēdētājs Andrus Raudsalu teicis, ka Igaunijas tiesa pieņēmusi bezprecedenta lēmumu, kas ir pretējs pašreizējai tiesu praksei.

2006. gada 24. janvārī interneta portālā Delfi tika publicēts raksts, pie kura komentāru sadaļā interneta lietotāji bija uzrakstījuši 20 komentārus, kuri, pēc V. Leedo domām, bijuši godu un cieņu aizskaroši. Igaunijas tiesa uzskata, ka portāla īpašniekiem būtu jāseko līdzi komentāriem un, ja tie ir cilvēka godu aizskaroši, pēc iespējas ātrāk jādzēš.

Mediju biznesā iesaistītais uzņēmējs Mihails Soifers pārdevis zemes gabalu Jūrmalā par 3,6 miljoniem latu, šodien preses konferencē informēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Šim zemes gabalam jau ir izstrādāts attīstības projekts, taču Soiferam nebija iespēju investēt. Konkursa Jaunais vilnis laikā Soiferam izdevās atrast investorus, un darījums ir noticis. Tas tikai vēlreiz apstiprina Jaunā viļņa nozīmi arī Latvijas ekonomikai,» uzsvēra Šlesers.

Viņš skaidroja, ka valsts tiešais ieguvums būs vairāk nekā 700 000 eiro (vairāk nekā 490 000 latu), ko Soifers par šo darījumu samaksās nodokļos.

«Otrkārt, uz šī zemes gabala tiks realizēts nekustamo īpašumu projekts, kurā tiks ieguldīti pieci līdz desmit miljoni eiro (3,5 līdz septiņi miljoni latu). Arī tas nozīmēs nodokļus, darbavietas būvniekiem. Un tas nebūs vienīgais objekts, investorus ir atraduši arī citi īpašumi,» sacīja Šlesers.

AS Delfi Latvijas interneta telpā piedāvā jaunu multimediju portālu Delfi.tv, kurā iespējams noskatīties gan profesionāļu radītus darbus – TV raidījumus, mūzikas klipus, humora skečus, kā arī jebkura lietotāja ievietoto saturu, liecina AS Delfi sniegtais paziņojums.

Profesionāli radītā satura sadaļās sākotnēji būs iespējams noskatīties saturu, ko radījušas tādas prominentas producentu kompānijas kā - Kas notiek Latvijā, Labvakar, HansaMedia, Mēmais šovs un citas.

Savukārt lietotāju radītā satura sadaļā plānots rādīt videofailus, sākot ar pilsoniskās žurnālistikas reportāžām, beidzot ar jauno mūziķu pirmajiem soļiem videoklipu mākslā, humora skečiem utml.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Lietuvas banka Snoras savu klientu noguldītos līdzekļus izvēlējusies investēt samērā unikālā veidā: iegādājoties villu, kas vairāk izskatās pēc pils, Nicā Francijā, dzīvokļus Viļņas vecpilsētā, kā arī vairākas luksusa klases automašīnas.

Lietuvas portāls Delfi.lt, atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, vēsta, ka iepriekš minētie īpašumi nav reģistrēti uz Snoras bankas akcionāru vārdiem, bet gan pašu Snoras un bankas meitas uzņēmumiem, taču tajā pat laikā Snoras bankas vadība ar šiem īpašumiem rīkojas kā ar savējiem.

Viens no īpašumiem - villa Nicā, Francijā, kuras platība ir 572 m2, bankai izmaksājusi piecus miljonus eiro. Delfi.lt norāda, ka Snoras bankas nauda tērēta ne tikai paša īpašuma iegādei, bet arī luksusa mēbeļu, dārgu gleznu un citu šajā ēkā esošo lietu iegādei. Lietuvas portāls arī ziņo, ka bankai piederot arī lielas platības dzīvoklis Kijevā, Ukrainā.

Igaunijas mediju koncerns Ekspress Group šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, kāpinājis apgrozījumu par 8,2%, sasniedzot 3,8 milj. eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX.

Lielākais apgrozījuma kāpums piedzīvots interneta mediju segmentā – salīdzinot ar pērno gadu, šā gada jūlijā tas palielinājies par 26,2%. Tā, piemēram, grupai piederošā Delfi.lv apgrozījums minētajā mēnesī pieaudzis par teju 35%. Tāpat vairākus mēnešus pēc kārtus Delfi Ukrainā gada griezumā teju divkāršojuši apgrozījumu. Kopumā jūlijā Ekspress Grupp ieņēmumi no interneta medijiem veidoja 688 tūkst. Ls.

Ekspress Group periodisko izdevumu apgrozījuma kāpums jūlijā bijis līdzīgs kā iepriekšējos mēnešos – 6,7% apmērā, un veidoja 1,7 milj. eiro.

Savukārt poligrāfijas pakalpojumu segmentā apgrozījums ir palielinājies par 6,6%, sasniedzot 1,6 milj. eiro.

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Lietuvas valdības sagatavotā četru miljardu litu (812 milj. latu) vērtā ekonomikas un biznesa stimulēšanas plāna ietvaros vismaz 2,3 miljardi litu tiks novirzīti mājokļu un sabiedrisko ēku renovācijai, vēstī delfi.lt.

Vismaz 1,8 mljrd. litu ir plānots piesaistīt no Eiropas investīciju bankas un ES struktūrfondiem, bez tam tiek plānots 0,5 mljrd. litu aizņemties no pašmāju komercbankām.

«Ir aplēsts, ka mājokļu siltināšana ļaus mums samazināt tēriņus apkurei līdz 70%,» delfi.lt citē Lietuvas ekonomikas ministra Daiņa Kreivisa teikto šodien valdības sēdē.

Db jau vēstīja (23.01.), ka pagājušajā nedēļā Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus paziņoja par valdības plāniem piešķirt palīdzībai biznesam 4% no valsts IKP, kas veido apmēram 1,15 mljrd. eiro. Daļu naudas paredzēts novirzīt kredītu tirgus atdzīvināšanai, daļu — mājokļu siltināšanas programmai, lai atbalstītu būvniecības sektoru. Pēc Lietuvas finanšu ministrijas aprēķiniem, šogad būvniecības sektors valstī saruks par 40%, tāpēc šai nozarei ir nepieciešama palīdzība un jaunas darba vietas. Pēc delfi.lt vēstītā, Lietuvas valdība ir apņēmusies gada laikā renovēt 2000 daudzdzīvokļu māju. Renovācijas process ilgs 15 gadus, jo valstī ir nepieciešams atjaunot apmēram 30 000 šādu māju.