Igaunijas mediju koncerns Ekspress Group šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, kāpinājis apgrozījumu par 8,2%, sasniedzot 3,8 milj. eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX.

Lielākais apgrozījuma kāpums piedzīvots interneta mediju segmentā – salīdzinot ar pērno gadu, šā gada jūlijā tas palielinājies par 26,2%. Tā, piemēram, grupai piederošā Delfi.lv apgrozījums minētajā mēnesī pieaudzis par teju 35%. Tāpat vairākus mēnešus pēc kārtus Delfi Ukrainā gada griezumā teju divkāršojuši apgrozījumu. Kopumā jūlijā Ekspress Grupp ieņēmumi no interneta medijiem veidoja 688 tūkst. Ls.

Ekspress Group periodisko izdevumu apgrozījuma kāpums jūlijā bijis līdzīgs kā iepriekšējos mēnešos – 6,7% apmērā, un veidoja 1,7 milj. eiro.

Savukārt poligrāfijas pakalpojumu segmentā apgrozījums ir palielinājies par 6,6%, sasniedzot 1,6 milj. eiro.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Igaunijas mediju kompānijas a/s Ekspress Grupp peļņa šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo laika posmu, ir pieaugusi par 123%, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASADAQ OMX.

Trešajā ceturksnī mediju koncerns nopelnīja 263 tūkstošus eiro iepretim 118 tūkst. eiro peļņai pērnā gada analoģiskā laika posmā.

Deviņu mēnešu laikā Ekspress Grupp peļņa bija 1,413 miljoni eiro iepretim 361 tūkstotim eiro pērnā gada deviņos mēnešos, veidojot 291% peļņas pieaugumu gada griezumā.

Deviņos gada mēnešos Ekspress Grupp peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA pieaugusi par 13%, sasniedzot 5,636 milj. eiro, savukārt šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, EBITDA samazinājusies par 4% līdz 1,495 milj. eiro.

Igaunijas vadošā mediju koncerna Ekspress Grupp pārdošanas ieņēmumi šā gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauguši par 6 %.

EBITDA peļņa (pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) Ekspress Grupp oktobrī bijusi 8.5 milj. Igaunijas kronas (380. tūkst. Ls), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Apgrozījuma pieaugumu (salīdzinājumā ar septembri) spējuši uzrādīt gan kompānijas drukātā prese, gan interneta portāli. Par gandrīz 20 % oktobrī palielinājies publikācijās izvietoto reklāmu apjoms.

Labus rādītājus uzrādījis arī Ekspress Grupp piederošais interneta portāls Delfi. Lietotāju skaits, kas izmanto minēto portālu oktobrī, Igaunijā palielinājies par 4.93 %, Lietuvā par 2 % un Latvijā oktobrī pirmo reizi Delfi lietotāju skaits pārsniedzis 800 tūkstošus, liecina informācija biržā.

Teju 850 miljoni kronu (38 milj. latu), kas samaksāti par Delfi, varētu būt nedaudz par dārgu priekš šī portāla, norādījis Delfi kontrolpaketes īpašnieks Hans Luiks, raksta BBN.

«Ja mēs skatāmies no Igaunijas viedokļa, tad varbūt tas [Delfi] nebija tik lielas naudas vērts,» sacījis H. Luiks, piebilstot gan, ka Delfi tomēr esot portāls ar lielāko auditoriju gan Igaunijas krieviski runājošo vidū, gan valstī kopumā. Labās pozīcijās Delfi ir arī Rīgā un Viļņā.

H. Luiks norāda, ka varbūt nav bijis pareizais laiks šādam pirkumam, taču katrā ziņā lēmums iegādāties Delfi esot bijis pareizs, jo šāda izdevība gadās tikai vienreiz.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Prīts Leito (Priit Leito), kurš vadījis Igaunijas mediju koncernu Ekspress Group četrus gadus, gatavojas pamest posteni, lai pārņemtu Modern Times Group´s filiāles Igaunijā - AS TV3 and Mediainvest Holding AS. Viņa vietā Ekspress Group vadībā atgriezīsies viens no mediju grupas dibinātājiem Gunnars Kobins (Gunnar Kobin), informē Ekspress Grupp.

Ekspress Group (www.egrupp.ee) ir mediju grupa, kas aptver 60 % no Igaunijas tirgus. Tajā ietilpst Eesti Ekspressi Kirjastuse AS, AS Maaleht, AS Rahva Raamat, AS Printall, UAB Ekspress Leidyba, SIA Ekspress Portals, AS Ekspress Hotline un AS Delfi; biržas uzņēmumi Eesti Päevalehe AS, AS Õhtuleht, AS Ajakirjade Kirjastus and AS Express Post un citas filiāles. Grupas 2008. gada apgrozījums bija 1.32 miljardi Igaunijas kronu un peļņa 49.5 miljoni kronu, grupa nodarbina ap 2300 cilvēku.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Igaunijas mediju grupa Ekspress Grupp paziņojusi, ka šā gada trešajā ceturksnī tās bilance ir pozitīva – pirmo reizi kopš krīzes Ekspress Grupp ceturksni noslēgusi ar peļņu, vēsta baltic-course.com.

Šā gada trešajā ceturksnī mediju grupas peļņa veidoja 118 tūkstošus eiro. Pirms gada uzņēmuma zaudējumi attiecīgajā laika posmā bija 264 tūkstošus eiro.

Ekspress Grupp EBITDA jeb ienākumi pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un nolietojuma atskaitījuma trešajā ceturksnī veidoja 1,6 miljonus, un tas ir par 22% vairāk nekā pērn. Neņemot vērā vājos pārdošanas apjomu rādītājus trešā ceturkšņa pirmajā mēnesī, kopumā laika posmā no jūlija līdz septembrim tie ir palielinājušies par 10%, sasniedzot 12,9 miljonus eiro.

Tomēr kompānija norādījusi, ka trešā ceturkšņa apgrozījums ir vismazākais. Reklāmas tirgus vasarā bija «pieklusis», tas pats attiecas arī uz lasītāju aktivitāti – vasarā samazinājās gan abonēšanas apjomi, gan pa vienai pārdoto kopiju skaits.

Igaunijas uzņēmums Ekspress Grupp izveidojusi programmu investīcijām startup kompānijās, liecina paziņojums Nasdaq Tallinn.

Programmas pirmā posma investīciju apjoms ir 500 tūkstoši eiro. Naudu plānots investēt Baltijas uzņēmumos, kas ir nesen izveidoti.

Uzņēmumam, lai saņemtu investīcijas, jāpierāda, ka tā biznesa idejai ir potenciāls. Tāpat biznesa idejai jābūt vērstai uz produkta vai pakalpojuma izveidi un attīstību, kas vērsts uz mazumtirdzniecības klientu. Lai popularizētu ideju un ieviestu to praksē, kompānijai nepieciešams mediju mārketinga atbalsts.

Ekspress Grupp investēs finanšu resursus uzņēmumu akciju kapitālā un palīdzēs nodrošināt mārketinga atbalstu medijos, kas pieder Ekspress Grupp Baltijas valstīs.

Maksimālais ieguldījumu apjoms ir 50 tūkstoši eiro vienam uzņēmumam. Ekspress Grupp arī nekļūs par galveno kompānijas akcionāru un tās pārstāvis nestrādās kompānijas valdē.

#Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā.

Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā

«Mediji ir interesanta joma. Industrijā nonācu pirms pieciem gadiem un šajā laikā ir bijušas ievērojamas izmaiņas. Ir jābūt spējīgam visu laiku mainīties, jo īpaši virtuālajā vidē – ir jāizmēģina visas jaunās lietas, iespējas, platformas, jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē,» saka Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu), AS Ekspress Grupp valdes priekšsēdētāja. Viņa paredz, ka nākotnē pieaugs uzticamu ziņu nozīme. Tā kā internetā var «saražot» jebko, mediju kompānijām ir iespēja palikt par uzticamu avotu.

Ekspress Grupp pieder vairāki laikraksti, žurnālu un grāmatu izdevniecība, kā arī interneta portāli Delfi. Grupā ietilpst arī poligrāfijas uzņēmums Pritnall, kas drukā avīzes, žurnālus un arī reklāmas materiālus.

Portālu Delfi un laikraksta Eesti ekspress īpašnieks, mediju koncerns Ekspress Grupp uzsācis jaunemitēto akciju publisko piedāvājumu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Uzņēmums plānojis palielināt uzņēmuma akciju kapitālu, papildus emitējot 8,948 miljonus akciju. Vienas akcijas nominālvērtība ir 10 Igaunijas kronas (0,45 Ls), kā rezultātā kapitāls tiks palielināts par 89 miljoniem kronu (4 miljoniem latu). Pēc palielināšanas kopējais uzņēmuma akciju kapitāls būs nepilni 298 miljoni kronu (12,98 miljoni latu).

Akcijas tiks piedāvātas esošajiem akcionāriem, Igaunijas investoriem, kā arī institucionālajiem investoriem gan Igaunijā, gan ārpus tās. Esošajiem akcionāriem būs tiesības parakstīties uz akcijām proporcionāli esošajam akciju daudzumam.

Jaunās akcijas Tallinas biržā plānots iekļaut ap 10. maiju.

Portāls calis.lv, ko īpaši iecienījušas topošās un jaunās māmiņas, tagad pieder igauņu uzņēmumam, pastāstīja portāla dibinātāja Agnese Vīdnere.

«Cālis tagad pieder igauņu uzņēmumam. Varbūt, pateicoties viņiem, Cālis pat kļūs par starptautisku, kas zina :),» viņa rakstīja portāla lietotājiem, norādot, ka abi ar vīru no šīs interneta vietnes atvadās pavisam. Saskaņā ar Lursoft datiem calis.lv gan joprojām pieder A. Vīdnerei.

Kā norāda portāla dibinātāja, calis.lv komanda savā pamatā paliks tā, kura strādāja pēdējos gadus, bet noteikti piebiedrosies kāds jauns cilvēks.

«Gribējām pateikt jums visiem milzīgu paldies par šiem 11 gadiem, ko pavadījām kopā. Šis bija milzīgs dzīves posms, kas kādreiz pilnībā izmainīja mūsu dzīvi. Tagad ir pienācis laiks savu dzīvi atkal pilnībā mainīt. Ir padomā jauni projekti, jaunas lietas. Un, jā, mūsu ģimene vairs nedzīvo Latvijā. Bet kādreiz plānojam braukt atpakaļ, uzbūvēt skaistu mājiņu kaut kur Siguldā,» raksta A. Vīdnere.

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Par Latvijas visapmeklētāko portālu kļuvis draugiem.lv. Tā liecina alexa.com apkopotā informācija.

Būtībā Latvijā apmeklējuma sadalījums sakrīt arī ar vispasaules tendencēm, populāras ir starptautiskās un nacionālās mājas lapas, kurās var virtuāli komunicēt – draugiem.lv, odnoklassniki.ru, facebook.com u.c. tamlīdzīgas, kā arī bezmaksas e-pasta serveri – Inbox, mail.ru u.c.

Nozīmīgu vietu apmeklētāko mājas lapu sarakstā ieņem vietnes, kurās iespējams lejupielādēt filmas, mūziku u.c. failus. TOP 50 ir atrodamas tādas mājas lapas kā filebase.ws, torrents.ru, newoutlaw.org, u.c.

Tomēr patīkami, ka starp TOP 50 virtuālās komunikācijas, failu ielādes un pornogrāfijas mājas lapām, nozīmīgu vietu ieņem arī ziņu portāli – delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv u.c., kā arī drukāto laikrakstu portāli – diena.lv, db.lv, sportacentrs.com u.c. Šīs vietnes lielākoties ir saglabājušas savas vietas sarakstā.

Virtuālo drēbju tirdziņu AtverSkapi.lv pirms pieciem gadiem izveidoja Marta un Guntars Sviļi, kuri to tagad pārdevuši ziņu portālam Delfi

«Gatavojāmies pārdošanas iespējām, jo jau pavasarī bija jauni plāni un dažādi projekti, kuros nepieciešama lielāka iesaiste, tāpēc nolēmām pārdot. Lai arī AtverSkapi.lv bija pašu izauklēts «bērns», jutām nepieciešamību projektu izlaist lielākos plašumos, ko veiksmīgi spēj nodrošināt Delfi,» komentē Marta Svile, bijusī AtverSkapi.lv īpašniece.

AS DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs biznesa portālam db.lv skaidroja: «Pēdējā laikā mēs aktīvi investējam un attīstām biznesus, kas ir saistīti ar e-komercijas virzienu. Patlaban mums ir trīs e-komercijas projekti: zave.lv - atlaižu agregators, tobook.lv - skaistumkopšanas salonu tiešsaistes rezervācijas sistēma un tagad arī atverskapi.lv. Atverskapi.lv iegāde bija loģisks solis šajā virzienā, jo šim produktam ir sava unikāla niša, liela reģistrēto lietotāju datu bāze. Kā rāda pasaules pieredze, līdzīgas platformas tagad kļūs aizvien populārākas. Mūsu plānos arī turpmāk ir attīstīt līdzīgus projektus, kā arī palielināt mūsu portfeli ar citiem e-komercijas projektiem. Tāpēc esam gatavi turpināt investēt un iegādāties jaunus biznesus, kas ir orientēti uz servisiem internetā.

Mediju biznesā iesaistītais uzņēmējs Mihails Soifers pārdevis zemes gabalu Jūrmalā par 3,6 miljoniem latu, šodien preses konferencē informēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Šim zemes gabalam jau ir izstrādāts attīstības projekts, taču Soiferam nebija iespēju investēt. Konkursa Jaunais vilnis laikā Soiferam izdevās atrast investorus, un darījums ir noticis. Tas tikai vēlreiz apstiprina Jaunā viļņa nozīmi arī Latvijas ekonomikai,» uzsvēra Šlesers.

Viņš skaidroja, ka valsts tiešais ieguvums būs vairāk nekā 700 000 eiro (vairāk nekā 490 000 latu), ko Soifers par šo darījumu samaksās nodokļos.

«Otrkārt, uz šī zemes gabala tiks realizēts nekustamo īpašumu projekts, kurā tiks ieguldīti pieci līdz desmit miljoni eiro (3,5 līdz septiņi miljoni latu). Arī tas nozīmēs nodokļus, darbavietas būvniekiem. Un tas nebūs vienīgais objekts, investorus ir atraduši arī citi īpašumi,» sacīja Šlesers.

Pie Lietuvas parlamenta ēkas, sākot no plkst. 12:00, pret pensiju samazināšanu protestē vairāk nekā 800 cilvēki, ziņo Delfi.lt.

Vairums no šiem cilvēkiem ir vecāka gada gājuma. Delfi.lt raksta, ka šo protestu vēro pastiprināts skaits ar policijas darbiniekiem, kā arī zirgu patruļas policija.

Daži no protestētājiem pie parlamenta ēkas ieradās ar karogiem citi ar plakātiem un krekliem ar uzrakstiem: «Konservatīvos laupītājus uz izgāztuvi», «Konservatīvo valdīšana - katastrofa» un «Jo cilvēkam sliktāk, jo konservatīvajam labāk.»

Delfi.lt norāda, ka šo protestu organizēja sociālliberālā partija Jaunā apvienība.

Lietuvas Seims konceptuāli atbalstīja pagaidu likumprojektu par sociālo maksājumu pārrēķinu, kas paredz samazināt pensijas un bezdarbnieku pabalstus, kā arī bērna kopšanas pabalstus no nākamā gada jūlija.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Lietuvas banka Snoras savu klientu noguldītos līdzekļus izvēlējusies investēt samērā unikālā veidā: iegādājoties villu, kas vairāk izskatās pēc pils, Nicā Francijā, dzīvokļus Viļņas vecpilsētā, kā arī vairākas luksusa klases automašīnas.

Lietuvas portāls Delfi.lt, atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, vēsta, ka iepriekš minētie īpašumi nav reģistrēti uz Snoras bankas akcionāru vārdiem, bet gan pašu Snoras un bankas meitas uzņēmumiem, taču tajā pat laikā Snoras bankas vadība ar šiem īpašumiem rīkojas kā ar savējiem.

Viens no īpašumiem - villa Nicā, Francijā, kuras platība ir 572 m2, bankai izmaksājusi piecus miljonus eiro. Delfi.lt norāda, ka Snoras bankas nauda tērēta ne tikai paša īpašuma iegādei, bet arī luksusa mēbeļu, dārgu gleznu un citu šajā ēkā esošo lietu iegādei. Lietuvas portāls arī ziņo, ka bankai piederot arī lielas platības dzīvoklis Kijevā, Ukrainā.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.