Igaunijas mediju koncerns Ekspress Group šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, kāpinājis apgrozījumu par 8,2%, sasniedzot 3,8 milj. eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX.

Lielākais apgrozījuma kāpums piedzīvots interneta mediju segmentā – salīdzinot ar pērno gadu, šā gada jūlijā tas palielinājies par 26,2%. Tā, piemēram, grupai piederošā Delfi.lv apgrozījums minētajā mēnesī pieaudzis par teju 35%. Tāpat vairākus mēnešus pēc kārtus Delfi Ukrainā gada griezumā teju divkāršojuši apgrozījumu. Kopumā jūlijā Ekspress Grupp ieņēmumi no interneta medijiem veidoja 688 tūkst. Ls.

Ekspress Group periodisko izdevumu apgrozījuma kāpums jūlijā bijis līdzīgs kā iepriekšējos mēnešos – 6,7% apmērā, un veidoja 1,7 milj. eiro.

Savukārt poligrāfijas pakalpojumu segmentā apgrozījums ir palielinājies par 6,6%, sasniedzot 1,6 milj. eiro.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Igaunijas uzņēmums Ekspress Grupp izveidojusi programmu investīcijām startup kompānijās, liecina paziņojums Nasdaq Tallinn.

Programmas pirmā posma investīciju apjoms ir 500 tūkstoši eiro. Naudu plānots investēt Baltijas uzņēmumos, kas ir nesen izveidoti.

Uzņēmumam, lai saņemtu investīcijas, jāpierāda, ka tā biznesa idejai ir potenciāls. Tāpat biznesa idejai jābūt vērstai uz produkta vai pakalpojuma izveidi un attīstību, kas vērsts uz mazumtirdzniecības klientu. Lai popularizētu ideju un ieviestu to praksē, kompānijai nepieciešams mediju mārketinga atbalsts.

Ekspress Grupp investēs finanšu resursus uzņēmumu akciju kapitālā un palīdzēs nodrošināt mārketinga atbalstu medijos, kas pieder Ekspress Grupp Baltijas valstīs.

Maksimālais ieguldījumu apjoms ir 50 tūkstoši eiro vienam uzņēmumam. Ekspress Grupp arī nekļūs par galveno kompānijas akcionāru un tās pārstāvis nestrādās kompānijas valdē.

#Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā.

Nākotnē arvien ierastāka lieta būs maksāt par saturu internetā

«Mediji ir interesanta joma. Industrijā nonācu pirms pieciem gadiem un šajā laikā ir bijušas ievērojamas izmaiņas. Ir jābūt spējīgam visu laiku mainīties, jo īpaši virtuālajā vidē – ir jāizmēģina visas jaunās lietas, iespējas, platformas, jāseko līdzi tam, kas notiek pasaulē,» saka Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu), AS Ekspress Grupp valdes priekšsēdētāja. Viņa paredz, ka nākotnē pieaugs uzticamu ziņu nozīme. Tā kā internetā var «saražot» jebko, mediju kompānijām ir iespēja palikt par uzticamu avotu.

Ekspress Grupp pieder vairāki laikraksti, žurnālu un grāmatu izdevniecība, kā arī interneta portāli Delfi. Grupā ietilpst arī poligrāfijas uzņēmums Pritnall, kas drukā avīzes, žurnālus un arī reklāmas materiālus.

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Līdz ar Tallinna Kaubamaja finanšu rezultātu publiskošanu, trešdien ir sākusies Baltijas uzņēmumu otrā ceturkšņa darbības rezultātu paziņošana, norāda LHV bankas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Māris Rambaks.

Igaunijas vadošais mazumtirdzniecības uzņēmuma apgrozījums otrajā ceturksnī sasniedzis 123.8 miljonus eiro, kas ir par 4,2% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tikmēr tīrā peļņa esot dubultojusies līdz 4,6 miljoniem eiro. Tiesa gan, tas galvenokārt skaidrojams ar dividenžu nodokli, kurš šogad tika iekļauts pirmā ceturkšņa rezultātos, uzsver M. Rambaks.

No 18 kompānijām, kurām seko LHV analītiķi, lielākie apgrozījuma pieaugumi otrajā ceturksnī tiek gaidīti no Siauliu Bankas - par 44,7%, City Service - par 17%, Grindeks - par 14,9%, Apranga - par 14,8%, Olympic Entertainment Group – par 14,4% un Olainfarm – par 10,6%.

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Pirmdienu starp Baltijas biržām ar kritumu noslēdza vienīgi NASDAQ OMX Riga birža, liecina biržu informācija.

OMX Riga indekss saruka par 1,2% līdz 417,79 punktiem, savukārt OMX Tallinn palielinājās par 1,88% līdz 821,7 punktiem, bet OMX Vilnius – par 0,01% līdz 399,73 punktiem. Kopumā Baltijas biržu raksturojošais OMX Baltic Benchmark pieauga par 1,15% līdz 614,18 punktu atzīmei.

Straujāko kāpumu starp Baltijas Oficiālā saraksta akcijām piedzīvoja Tallinas kuģniecības Tallink Grupp akcijas cena – tā pieauga par 3,87% līdz 0,68 latiem, un apgrozījums pārsniedza 105 tūkstošus latu, kas ir trešais lielākais apgrozījums starp biržās kotēto uzņēmumu akcijām.

Jāpiebilst, ka uzņēmums pirmdien ziņoja, ka maijā tas pārvadājis 792,6 tūkstošus pasažieru, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Omniva Grupas valdes locekles un finanšu direktores amatā iecelta Signe Kukina (Signe Kukin).

Kā norāda Omniva Grupas valdes priekšsēdētājs Marts Megi (Mart Mägi), uzņēmumam pievienojusies vadītāja ar ļoti spēcīgu kompetenci finanšu jomā, kurai ir ilggadēja pieredze starptautiskos uzņēmumos, tādējādi atbalstot Omniva biznesa stratēģijas un vīzijas sasniegšanu.

“Signes zināšanas, kas iegūtas strādājot Bolt un lielajos biržas uzņēmumos, sniegs Omniva ekspertīzi, kas mums nepieciešama šajā attīstības stadijā. Prieks, ka uzņēmumam pievienojas cilvēks ar šādu pieredzi,” papildina M. Megi.

Jaunā finanšu direktore sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmumam pievienojusies ar mērķi sniegt visaptverošu un efektīvu finanšu atbalstu, kas balstīts uz labāko praksi.

Pirmdienu lielākā daļa NASDAQ OMX Baltijas biržu noslēdza ar kāpumu, un saruka tikai OMX Riga indekss, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Tirgu raksturojošais OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,83% līdz 600,57 punktiem. Visstraujāk – par 1,26% līdz 452,59 punktiem palielinājās OMX Vilnius, bet par 0,72% līdz 794,94 punktiem – OMX Tallinn. Savukārt par 0,1% līdz 412,46 punktiem saruka OMX Riga.

Baltijas Oficiālā un Otrā saraksta tirdzniecības apgrozījums sasniedza 1,087 miljonus eiro. Visaktīvāk tika tirgotas Igaunijas Ekspress Grupp akcijas, apgrozījumam sasniedzot 157,8 tūkstošus eiro. Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bija Igaunijas mazumtirgotājam Tallinna Kaubamaja – 151,5 tūkstoši eiro, bet trešā aktīvākā tirdzniecība notika ar Igaunijas apakšveļas ražotāja Silvano Fashion Group akcijām, apgrozījumam sasniedzot 147,9 tūkstošus eiro.

Lielās interneta kompānijas - Google, Twitter, Facebook - ienāk Baltijas valstu tirgū, cenšoties to pārņemt pilnībā, nevis iegūt tikai kādu daļu, ceturtdien Viļņā notiekošajā tehnoloģiju un progresa konferencē Login 2015 sacījis mediju koncerna Ekspress Grupp dibinātājs un akcionārs Hanss Luiks.

Pēc viņa teiktā, to ļoti skaidri parāda sociālo tīklu tendences. Konkrēti, lietotāju aprindās populārāko savā valstī dzimušo sociālo tīklu Eiropā izdevies noturēt tikai Latvijai ar Draugiem.lv, bet arī te situācija ir uz radikālu pārmaiņu sliekšņa. Visur citur vietējos tīklus pārspējis Facebook - tā noticis arī Lietuvā ar One.lt.

Kā norādījis igauņu žurnālists, kas ilgus gadus darbojas mediju tirgū, par lielu izaicinājumu Baltijas valstu uzņēmumiem var uzskatīt to, ka interneta giganti nedalās informācijā par saviem ieņēmumiem Baltijas tirgū, un tas liedz izvērtēt šo kompāniju svaru reklāmas jomā. Turklāt nauda aizceļo uz valstīm, kur reģistrētas šīs lielās kompānijas, un tas ietekmē Baltijas valstu nodokļu ieņēmumus.

Gads Baltijas biržās iesācies pozitīvi un daudzu uzņēmumu akcijas cenas kopš gada sākuma uzrāda divciparu procentu kāpumu. Tomēr, ņemot vērā iepriekš piedzīvoto izaugsmi, pastāv īstermiņa korekcijas iespējamība.

Primārie akciju cenu virzītāji šogad bijuši dažādi korporatīvie paziņojumi, kas radījuši krasu ietekmi uz akciju cenām, stāsta Finasta Finanšu analītiķis Uģis Rožkalns. Piemēram gan Brīvais Vilnis, gan Invalda paziņoja par akciju atpirkšanu virs tirgus cenas, kas izraisīja strauju akciju vērtības kāpumu. Tā Brīvā Viļņa akciju vērtība šogad kāpusi par 85%, bet Invaldas akcijas gadu iesākušas ar 15% kāpumu.

Tikmēr Lietuvā centrālā banka apturēja Ūkio bankas darbību un paziņoja par Šiaulių bankas iespēju pārņemt bankas labos aktīvus, kas pozitīvi ietekmēja Šiaulių bankas akciju vērtību. Šiaulių bankas akcijas gadu iesākušas ar 15% kāpumu.. Tikmēr Latvijā radās bažas par Liepājas Metalurga finansiālo stabilitāti, kas negatīvi ietekmējis akciju cenu šogad liekot akcijām gadu iesākt ar 31% akciju vērtības kritumu.

Sākot ar 2013. gada 1. augustu, banka Finasta pievienojas NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programmai, kļūstot par likviditātes nodrošinātāju sešu Baltijas uzņēmumu akcijām.

Banka Finasta kļūs par tirgus uzturētāju Rokiškio Sūris, Linas Agro Group un Grigiškės akcijām, kā arī turpinās nodrošināt tirgus likviditāti Pro Kapital, Ekspress Grupp un Olainfarm akcijām.

Baltijas tirgus uzturētāju programmā pašlaik piedalās LHV Pank, kas nodrošina likviditāti Tallinna Kaubamaja, Olympic Entertainment Group un Tallinna Vesi akcijām.

«Mēs pievienojamies Baltijas Tirgus uzturētāju programmai, jo saskatām tajā lielu nozīmi. Lielāka tirgus likviditāte ir izdevīga gan investoriem, gan uzņēmumiem, kas iekļauti biržā,» saka Andrejs Ciba (Andrej Cyba), Finasta valdes loceklis un Finanšu tirgus nodaļas direktors.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Virtuālo drēbju tirdziņu AtverSkapi.lv pirms pieciem gadiem izveidoja Marta un Guntars Sviļi, kuri to tagad pārdevuši ziņu portālam Delfi

«Gatavojāmies pārdošanas iespējām, jo jau pavasarī bija jauni plāni un dažādi projekti, kuros nepieciešama lielāka iesaiste, tāpēc nolēmām pārdot. Lai arī AtverSkapi.lv bija pašu izauklēts «bērns», jutām nepieciešamību projektu izlaist lielākos plašumos, ko veiksmīgi spēj nodrošināt Delfi,» komentē Marta Svile, bijusī AtverSkapi.lv īpašniece.

AS DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs biznesa portālam db.lv skaidroja: «Pēdējā laikā mēs aktīvi investējam un attīstām biznesus, kas ir saistīti ar e-komercijas virzienu. Patlaban mums ir trīs e-komercijas projekti: zave.lv - atlaižu agregators, tobook.lv - skaistumkopšanas salonu tiešsaistes rezervācijas sistēma un tagad arī atverskapi.lv. Atverskapi.lv iegāde bija loģisks solis šajā virzienā, jo šim produktam ir sava unikāla niša, liela reģistrēto lietotāju datu bāze. Kā rāda pasaules pieredze, līdzīgas platformas tagad kļūs aizvien populārākas. Mūsu plānos arī turpmāk ir attīstīt līdzīgus projektus, kā arī palielināt mūsu portfeli ar citiem e-komercijas projektiem. Tāpēc esam gatavi turpināt investēt un iegādāties jaunus biznesus, kas ir orientēti uz servisiem internetā.

Nākamajā pusgadā uz algas pielikumu var cerēt mazāk nekā piektā daļa no visiem Lietuvas kompāniju darbiniekiem, atsaucoties uz darba devēju aptauju, ziņo delfi.lt krievu redakcija. Ja salīdzina ar Latviju un Igauniju, Lietuvā strādājošo atalgojums ir pats mazākais. Tai pašā laikā uzņēmumu vadītāju pašu atalgojums ir audzis visstraujāk. Kompānijās, kur tas noticis, to vadītāji sākuši saņemt par 265% vairāk, raksta portāls, kamēr IT speciālisti piedzīvojuši 27% algas pieaugumu, bet tehniķi un mehāniķi – zem 10%.

Kopumā pēdējā pusgada laikā tie, kas Lietuvā algas ir cēluši, to vidēji darījuši par 15%‒16%. Tie, kas to vēl grasās darīt, proti, mazāk par 20% Lietuvas kompāniju, pieaugumu plāno vidēji par 10%. Eksperti komentē, ka tas norāda uz kompāniju piesardzību attiecībā uz biznesa apstākļu uzlabošanos un šīs tendences noturīgumu. Stabila, prognozējama nodokļu bāze ir galvenais Lietuvas uzņēmēju bažu avots.

Pētījuma iemesls ir novērotā nesabalansētība atalgojuma pieaugumā dažādās nodarbināto pozīcijās. Lietuvas darba devēju organizācija komentē, ka līdz ar to kļuvis acīmredzams, ka Lietuvas uzņēmējiem ir jāpārvērtē līdzšinējo praksi un jāceļ algas ne vien augstākajam menedžmentam, bet arī viszemāk apmaksātajām pozīcijām. Par pozitīvajiem piemēriem tiek piesaukta Igaunija un Latvija.