Treideri ļoti nelabprāt piekrīt intervijām – neviens necenšas afišēt savus ienākumus un, vēl jo vairāk, dalīties ar profesionāliem noslēpumiem. Gaļina Daņilova, kas sākusi darboties, atklājot bezmaksas demo kontu, atbildēja uz mūsu jautājumiem vienīgi tāpēc, ka lūdzām sniegt padomus iesācējiem – kā sākt pelnīt un izmēģināt savus spēkus treidera lomā, neriskējot ar savu naudu.

- Cik sen jūs nodarbojaties ar tirgošanos Forekss tirgū?

- Es tirgojos jau sešus gadus.

- Kā Jūs sākāt?

- Savu pirmo īsto kontu ar 2000 dolāriem es atvēru 2004.gadā Pēterburgā brokeru kompānijā Teletreid. Tur es izgāju īsu iepazīšanās kursu praktiski bez jebkādas iepriekšējas tirgošanās pieredzes. Tajā laikā tirgošanās noteikumi bija daudz stingrāki nekā šobrīd: spreds starp pamata pāriem bija ne mazāks kā 5 punkti, kredītplecs 1: 100, bet atvērt pozīcijas drīkstēja tikai, ja ir vesels lots.

Pirmo mēnesi es strādāju dīlingu zālē un par katru atklāto pozīciju maksāju vēl 20 dolārus. Neskatoties uz to, ka es tirgojos sava menedžera «uzraudzībā» mēneša laikā gandrīz zaudēju visu savu naudu. Kaut gan ņemot vērā apstākļus, jāsaka pretēji – es brīnumainā kārtā noturējos tirgū veselu mēnesi. Man nebija ne tikai savas tirgošanās sistēmas, bet es pat nezināju tehniskās analīzes gudrības un tirgojos tikai intuīcijas vadīta, novērojot kā to dara citi treideri.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro.

Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Cietušajiem telefoniski vai caur programmu «Skype» tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam citāds. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kuras ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Hermanis Juzefovičs dzīvo kādā Vidzemes mazpilsētā, kur sēdot pie datora, tirgojas pat ASV fondu biržā.

Vēl pirms neilga laika H. Juzefovičs bija arī divu nelielu, ražojošu firmu īpašnieks, taču pašreizējā ekonomiskā situācijā Latvijā šo darbības veidu pārtraucis un iekārtas ieziemojis līdz labākiem laikiem. Taču tieši pateicoties uzņēmējdarbībai, H. Juzefovičam radušies arī brīvie līdzekļi un līdz ar tiem arī uzradušās rūpes – kur tos likt. «Nekustamā īpašuma tirgus bija brutāls, tur ieguldīt negribēju. Sāku interesēties par vērtspapīriem,» atzīstas investors.

Savu darbību vērtspapīru tirgū sācis ar 3000 latiem un vietējā – Rīgas Fondu biržā. Pēc divarpus gadiem darbošanās Latvijā sācis veikt ieguldījumus arī ASV fondu tirgū.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēmusi turpmāk uzraudzīt noteiktu veidu valūtas maiņas (FOREX) pakalpojumu sniegšanu, paredzot šo darbību licencēšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šādu lēmumu pieņēmusi, rūpējoties par ieguldītāju interešu aizsardzību, jo virknei valūtas maiņas darījumu piemīt augsta riska pakāpe, informē FKTK.

Vienlaikus FKTK novērojusi FOREX tirgus apjoma pieaugumu un tā vienkāršo pieejamību plašam privāto ieguldītāju lokam, ko veicinājusi datorizācija un interneta izmantošanas palielināšanās, kā arī relatīvi neliels nepieciešamais sākotnējais ieguldījums. Tāpat, ņemot vērā finanšu tirgus attīstības tendences, tai skaitā arvien lielāku finanšu produktu daudzveidību un sarežģītību un to izplatību arī Latvijā, FKTK ir izvērtējusi valūtas tirdzniecības dažādās formas.

Mūsdienu formu, kas praktiski visā pasaulē uzveikusi kapitālismu, ar pārliecību var nosaukt par finanšu kapitālismu. Tas, pirmkārt, attiecas uz to lomu, kuru šodienas pasaules uzbūvē spēlē pasaules finanses un tās radītais globālais finanšu tirgus.

Šodien, kā vēl nekad, pasaule dzīvo ar devīzinauda atrisina visu (nu vai gandrīz visu). Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan tehnikas progresu, kā arī visus citus cilvēces dzīves svarīgos aspektus uz priekšu virza nauda. Ja nepieciešams realizētuzrāvienu kādā no cilvēces darbības frontēm, vai tās būtu augstās tehnoloģijas vai kino šedevru radīšana, tur tiek novirzīti finanšu resursi. Visas atlikušās panākumu radīšanas komponentes pēc tam rodas kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Pie tam, naudai vispār nerūp cilvēces progress un vēl jo vairāk - tā nenodarbojas ar labdarību. Nauda vienkārši pārvietojas tur, kur tā vislabākajā veidā var radīt jaunu naudu.

Janvārī BlueOrange ir saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju attālinātai kontu atvēršanai tirdzniecībai CFD un Forex valūtas tirgos.

Tādējādi BlueOrange ir kļuvusi par šobrīd vienīgo Latvijas banku, kas piedāvā šāda veida pakalpojumu fiziskajām personām arī ārpus Latvijas - Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices rezidentiem.

Tiešsaistes konta atvēršana nozīmē to, ka klientam nav personīgi fiziski jādodas uz kādu biroju vai bankas filiāli. Klienta identitātes apstiprināšanai nepieciešamās darbības un tirdzniecības konta atvēršana notiek tiešsaistē, norēķiniem izmantojot savu kontu jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestādē.

«Tas ir sarežģīts pakalpojums, kuram nepieciešamas gan attīstītas tehnoloģijas, gan liela profesionalitāte, gan drošība un uzticība. Tirdzniecības piedāvājums finanšu tirgos ir liels. Atšķirībā no citām kompānijām, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu, mums ir būtiskas divas priekšrocības: BlueOrange ir Eiropas bankas licence un mūsu darbību nosaka vietējais finanšu tirgus regulators. Tas klientiem dod ievērojami lielāku drošību par saviem ieguldījumiem un peļņas izmaksu,» sava pakalpojuma priekšrocības izskaidro BlueOrange brokeru un maržinālo produktu attīstības direktors Grigorijs Baratašvili.

Japānas valdība iejaukusies valūtas tirgū, lai samazinātu jēnas vērtību, kas pirmdien atkal bija uzstādījusi rekordu, vēsta pasaules mediji.

Valdības solis panācis to, ka jēnas vērtība ir samazinājusies par 5%. Šī rīcība bija nepieciešama, jo spēcīgā jēna padarīja Japānas ražojumus dārgākus ārzemju tirgos, kas negatīvi ietekmēja Japānas eksportu.

Japānas finanšu ministrs Juns Azumi (Jun Azumi) norādīja, ka augstā jēnas vērtība neatspoguļo patieso Japānas ekonomikas stāvokli, vēsta BBC. Viņš norādīja, ka spekulācijas ārvalstu valūtu tirgū (Forex) un bažas par ASV un Eiropas valūtu vērtības pieaugšanu aizvedušas «jēnu līdz nereālistiskam līmenim».

«Esmu jau iepriekš vairākkārt norādījis – ja Forex neatspoguļo ekonomikas pamatus, tad Japāna veiks stingrus pasākumus,» pirmdien norādīja J. Azumi.

Saistībā ar ASV centrālās bankas paziņojumiem par potenciālo naudas injekciju ekonomijai samazināšanu un eirozonas problēmām, eksperti izsaka viedokli par tālāku ASV dolāra kursa pieaugumu pret Eiropas vienoto valūtu.

Krievijas finanšu portāla mfd.ru Forex Club tirgus analīzes komentārā tiek izteikts viedoklis, ka tirgum beidzot ir skaidri potenciālie ASV centrālās bankas plāni attiecībā uz kvantitatīvās ekonomikas stimulēšanas plānu samazināšanu attiecībā uz prasījuma vērtspapīru izpirkšanu finanšu tirgū. Saistībā ar to apgrozībā esošo dolāru apjoms pakāpeniski sāks sarukt, savukārt pieprasījums pēc ASV nacionālās valūtas uz šī faktora rēķina varētu augt.

Tikmēr eirozonā turpinās darbs pie banku regulatora izveides, kā arī pie mehānismu izstrādāšānas palīdzības saņemšanas grūtībās nonākušajām bankām. Tomēr viens no galvenajiem faktoriem, kas Eiropas līderiem neļauj slīgt pašapmierinātībā ir problēmas Grieķijā, kura kārtējo reizi nespēj tikt galā ar savām finansiālajām saistībām.

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.

Mēs esam pieraduši domāt, ka mūsu valstī nav inovāciju, kas varētu pārsteigt pasauli. Bet šādas inovācijas tomēr ir! Par piemēru var kalpot multimediju pašmācības komplekss “Quick Teacher”, kas, pirms vairākiem gadiem radīts Latvijas tirgum, nu jau veiksmīgi tiek tirgots visā pasaulē. Līdz 2008. gada beigām pasaulē bija pārdots vairāk nekā 20 000 programmu. Kur slēpjas šo programmu veiksmes atslēga? Par šiem jautājumiem izvaicājām kompānijas vadītāju Aleksandru Obuleviču.

Kurš, Jūsuprāt, ir galvenais iemesls, kas pieaugušiem cilvēkiem liedz efektīvi apgūt svešvalodas? Kāpēc mēs nemācāmies, kaut arī to vēlamies?

No psiholoģijas viedokļa, viss ir ļoti vienkārši. Vairumam pieaugušo nav skaidra priekšstata par to, ko tieši viņiem nozīmē “iemācīties svešvalodu”. Ko tieši jūs saprotat ar šo jēdzienu – vai grasāties dzīvot citā valstī un valoda jums nepieciešama saziņai vietējā sabiedrībā vai arī jūs vienkārši reizi gadā aizbraucat uz kādu kūrortu, vai lasīsiet oriģināldarbus svešvalodā vai arī jums pietiek ar saraksti pa e-pastu, vai varbūt jūs vēlaties izteikt savas domas un saprast, ko saka sarunbiedrs? No uzdevuma, ko sev izvirzīsiet, būs atkarīgs tas, vai sasniegsiet iecerēto mācību mērķi.

"Alvins Toflers - «21. gadsimta analfabēti nebūs tie, kas neprot lasīt un rakstīt, bet gan tie, kuri nespēj mācīties, atmest iemācīto un sākt mācīties no jauna"

Izaugsmei veltītajā portālā expertenough.com autors Korbets Barrs (Corbett Barr) iesāk rakstu ar brīdinājumu - kļūšana par ekspertu nav domāta visiem. Mūsdienu problēma slēpjas tajā, ka cilvēki vēlas kļūt par ekspertiem dažādās jomās, taču patiesībā viņiem nepietiek gribas nopūlēties, lai patiesi par tādiem kļūtu. Vai modernajā pasaulē, kas tiecas pēc izpriecām un atzinības, māksla kļūt par īstu savas lietas pārzinātāju ir zudusi?

Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.

Paredzēt lietas nav tikai talants; ja ļoti grib, to var iemācīties pat ezis

Vai rīt snigs? Vai naftas cena pieaugs vai kritīs? Kas būs jaunais premjers? Un kas uzvarēs Eirovīzijā? Vai ir jābūt kādam pārcilvēciskam pareģošanas talantam vai to var vienkārši iemācīties, lai uz šiem jautājumiem atbildētu? Amerikāņu psihologs Filips Tetloks (Pensilvānijas universitāte) ir pārliecināts, ka to var iemācīties. Viņš ir veicis interesantus pētījumus par prognozēm/paredzējumiem un šo to zina arī par superprognozētājiem.

«Pirms 30 gadiem aizsāku pētījumu par ekspertu politiskajiem vērtējumiem,» F. Tetloks stāsta online žurnālam Edge. «Tā bija Aukstā kara kulminācija un Rietumos karsti strīdējās par to, kā apieties ar Padomju savienību. Bija liberālais viedoklis un konservatīvais, ikviens no tiem kaut ko paredzēja. Neviens neparedzēja, kur nonāks Padomju savienība ar Gorbačovu priekšgalā, tomēr pēc tam ikvienai pusei bija tam neatvairāms skaidrojums.»

Pēc reformācijas pensiju piegādē Igaunijas bankas ieguvušus desmitiem tūkst. jaunu klientu un iespēju uz viņiem nopelnīt desmitiem miljonu kronu, atsaucoties uz postimees.ee, ziņo dv.ee.

Lai saņemtu šo naudu vai, lai ar to varētu izmantot rēķinu apmaksai, ir jārēķinās ar pakalpojuma maksu, kas katrā bankā tiek veidota atšķirīgi. Taču, ja pieņem, ka katrs no 90 tūkst. pensionāriem katru mēnesi bankā atstās vidēji 25 kronas (1.12 latus), tad gada laikā šī summa sasniegs 27 miljonus kronu (1.2 miljonus latu).

"Ja pensionāri saviem darījumiem izmantos bankomātus vai banku filiāles, tas baņķieriem nebūs sevišķi izdevīgi. Taču, ja pensionāriem izdosies iemācīties izmantot norēķinu karti vai interneta banku, tas bankām kļūs komerciāli izdevīgi," postimees.ee norādījis kāds izbijis baņķieris, kura vārds rakstā netiek minēts.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.