Pēdējā laikā redzama satraucoša aina, kas faktiski netieši aicina sākt īstenot valsts budžeta konsolidācijas pasākumus, ja vien būtiski nepieaugs ieņēmumi
Lai arī politiķi turpina dižoties ar valsts budžeta plāna izpildes un pat pārpildes greznajām spalvām, tomēr šī gada pirmie seši mēneši uzrāda 122 miljonus eiro lielu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kritumu salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, skatoties pēc naudas plūsmas. Ir par ko aizdomāties, IKP tak pieaug un nodokļos iekasējam vairāk, bet valsts pamatbudžetā naudas ir mazāk nekā pērn. Kaut kas neticams! Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka IKP Latvijā gada laikā par 2,1% pieaudzis, lai arī tādi dzinējspēki kā būvniecība un tranzītbizness nevar lepoties ar augšupeju. Turklāt arī VID dati rāda, ka šā gada pirmajos mēnešos darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ir bijis mazāks nekā 2015. gadā. Vai sarkano lampiņu valdības panelī nedeg pārāk daudz? Vai tas ir trauksmes zvans pirms krīzes vai pie vainas bijis ES struktūrfondu pārrāvums?
Gribas arī jautāt, vai politiķi mums melo, mālējot pārāk rožainas valsts ekonomikas ainiņas? Tomēr jāatzīst, ka viss ir atkarīgs no tā, kam makroekonomiskajos datos tiek pievērsta uzmanība, jo nodokļu ieņēmumi, vēl jo vairāk plānotie, nav tas pats, kas reālie naudas plūsmas ieņēmumi. Finanšu ministrijai ir vēl vairāki citi atskaites punkti, ne tikai 2016. gada seši mēneši pret attiecīgajiem 2015. gada sešiem mēnešiem, bet vēl arī pret 2016. gada plānu, kā arī pret 2016. gadā sagaidāmo izpildi, un te nu aiz noklusējuma var palikt daudz kas, pat klaji sabiedrībai nemelojot. Tomēr, lai kā arī necenstos sabiedrībā uzturēt pozitīvu noskaņojumu, reālā situācija valsts pamatbudžetā ļauj izdarīt diezgan skaudrus secinājumus, piemēram, par ES fondu nozīmi ne tikai attiecībā uz nodarbinātību vai atsevišķām nozarēm, bet arī uz valsts budžetu kopumā. Pat nelielai fondu naudas nobīdei ir gandrīz momentā saskatāms negatīvais efekts un, ja politiķi to neredz un neņems vērā tagad, tad ir ļoti reāli, ka piedzīvosim valsts budžeta krīzi arī bez kādas ārējas ekonomiskās krīzes.
Jautājums kā vienmēr ir par to, ko tagad darīt? Ja paklausās finanšu un ekonomikas ministrus, tad dzirdamas tādas frāzes kā «nodokļu revolūcija», «nepieciešamība visiem izkāpt no savas komforta zonas» un «Nacionālā attīstības plāna mērķu pārskatīšana». Praksē gan vairāk vērojami drudžaini meklējumi, kā ar papildu nodevu vai vēl lielāku uzņēmēju kontroli papildināt izsalkušo valsts maku kaut ar simts tūkstošiem eiro. Starp šādām idejām ir gan vēlme maksimāli ierobežot skaidras naudas darījumus, gan plānotais aizliegums pa Latviju bez papildu samaksas braukt automašīnām ar ārvalstu numura zīmēm – DB šīm idejām cītīgi seko un atspoguļo savās publikācijās. Taču fakts paliek nemainīgs, ka nodzītam zirgam arī pātaga nelīdz – bez jūtamas ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības budžeta ieņēmumi tikai turpinās rukt un šis ir pēdējais brīdis pirms pēdējā, lai to saprastu un izdarītu secinājumus.
