Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.
Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.
Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!
Otrkārt, ir uzsākta nodokļu sistēmas vispārēja pārskatīšana, iesaistot Pasaules Bankas speciālistus. Šis novērtējums nākamā gada budžetu tieši neskars, bet dos ilgtermiņa ietekmi. Pamatoti, izvērtēšanas uzsvars tiek likts uz iekasējamības uzlabošanu (skat. arī Latvijas Bankas organizētās Ekspertu sarunas secinājumus). Pasaules Bankas speciālisti arī norāda, ka Latvija nodokļos iekasē mazāk nekā Eiropas Savienībā vai Latvijai līdzīgas valstis, kā arī to, ka galvenie uzlabojumi būtu veicami administrācijā un ēnu ekonomikas mazināšanā.
Pēdējo gadu centieni, kas vērsti uz Valsts ieņēmumu dienests (VID) kapacitātes stiprināšanu, nodokļu iekasēšanas uzlabošanu (piemēram, reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešana atsevišķās nozarēs), plānotā būvniecības nozares regulējuma sakārtošana ir soļi pareizā virzienā. Rūpīgi izvērtējot Pasaules Bankas sniegto ekspertīzi, kas balstīta pētījumos un citu valstu pieredzē, ir iespēja izveidot konsekventu, šodienas situācijai atbilstošu, stabilu, uz konkurētspēju vērstu nodokļu sistēmu. Tādu, ko nebūtu nepieciešams raustīt pie katras jaunas, ne vienmēr kopējā nodokļu sistēmā iederīgas idejas.
Šķiet, ka arī Fiskālās disciplīnas padomes nenogurstošie aicinājumi pēc augstākas atbildības valsts finanšu plānošanā vainagojušies ar panākumiem. Pirms budžeta pamatā esošo makroekonomisko prognožu apstiprināšanas tikai ņemts vērā Fiskālās disciplīnas padomes viedoklis un optimisma pakāpe šajās prognozēs tika samazināta.
Turklāt – beidzot - 2017. gada budžetā tiks apstiprināta fiskālā nodrošinājuma rezerve, kas ir būtisks instruments risku samazināšanā, ka budžeta deficīts varētu pārsniegt ieplānoto apmēru. Šādi riski var realizēties makroekonomisku svārstību gadījumā vai īstenojoties jau apzinātajiem riskiem, piemēram, nepieciešamība veikt valsts galvoto aizņēmumu atmaksu, sociālo pabalstu maksājumu neplānots pieaugums, valsts kapitālsabiedrību rezultātu pasliktināšanās, tiesas spriedumu izpilde u. tml.
Budžeta izpildi noteikti sekmēs plašā sociālo partneru iesaiste nākamā gada budžeta veidošanā. Uzņēmēju, arodbiedrību, pašvaldību dalība un pienesums diskusijās par būtiskākajiem kārtējā budžeta jautājumiem paaugstina savstarpējo sapratni un partneru apzinīgu līdzdalību budžeta īstenošanā. Labs piemērs ir valdības sarunas ar būvniecības nozares uzņēmējiem par nozares regulējuma pilnveidošanu, kā rezultātā noslēgta vienošanās par ēnu ekonomikas mazināšanu šajā nozarē.
Augsti novērtējot uzlabojumus budžeta veidošanas procesā, tomēr nevar nepieminēt vēl darāmos darbus un vecās slimības. Pašreiz notiekošā ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Latvijā un Eiropas Savienībā liek būt īpaši uzmanīgiem ar finanšu resursu tērēšanu līdz maksimāli iespējamajam līmenim. Te talkā nāk jau minētā fiskālā nodrošinājuma rezerves apstiprināšana 2017. gadam. Tai pašā laikā izdomas bagātu papildu ieņēmumu iespēju meklēšanas pieeja saglabājas, vairāk koncentrējoties uz apetītes apmierināšanu, nekā domājot, cik tad daudz naudas tēriņiem ir pieejama.
Joprojām, saglabāts ir arī pretrunīgi vērtētais solidaritātes nodoklis, kura iespaidā samazinājās tā mērķa grupas nodarbināto ienākumi, pārkvalificējoties zemākā svara kategorijā, kur nodokļa nosacījumi tos neskar, vai pat pametot Latvijas nodokļu zonu.
Lielākie papildu līdzekļi gūti, atliekot 2017. gadā plānoto transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu, kas atslogotu iedzīvotāju un uzņēmēju maciņus, neliekot tiem maksāt šo nodokli avansā, bet gan par laiku, kurā transportlīdzeklis ticis ekspluatēts.
Jau ilgus gadus turpinās arī valsts kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamās daļas saglabāšana augstā apmērā (85% 2017. gadā), kas tika paaugstināta kā krīzes pasākums. Pārskaitot budžetā tik lielu daļu peļņas, tiek ierobežota kapitālsabiedrību iespēja investēt nopelnītos līdzekļus un turpināt efektīvi, ar peļņu darboties nākotnē.
Ļoti ievērojami līdzekļi jauniem tēriņiem atvēlēti, paredzot 20 milj. eiro no noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu konfiskācijas, kas ir vienreizējs ieņēmumu gadījums.
Protams, ka vajadzības budžetā ir sasāpējušas un simtos miljonu eiro mērāmas. Tā vienmēr ir bijis un, visticamāk, būs. Tas nav šodienas atklājums, kam pēkšņi jāmeklē finansējums. Papētot 2017. gadā ministrijām papildu plānotā finansējuma 144.1 milj. eiro struktūru, redzams, ka lielākā daļa no jauna piešķirto līdzekļu ir domāti kārtējo izdevumu, t. sk. darba samaksas palielināšanai. Tātad pastāvīga rakstura izdevumi tiek segti ar augstāk apskatīto īstermiņa risinājumu palīdzību. Uzreiz jājautā, kā šos izdevumus plānots apmaksāt nākotnē?
Papildu mājasdarbus uzliek arī Eiropas Komisijas sniegtās rekomendācijas budžeta disciplīnas uzraudzības ietvaros. Tā uzskata, ka Latvijas 2017. gada un turpmāko gadu ilgtspējīga budžeta deficīta mērķu sasniegšanai trūkst pietiekoši labi pamatotu valdības finanšu pārvaldīšanas pasākumu (neņemot vērā jaunā budžeta pasākumus, kas apskatīti šajā rakstā).
Jāatceras, ka Latvija izpilda Stabilitātes un Izaugsmes pakta ilgtspējīga budžeta deficīta mērķus, tikai pateicoties īslaicīgām atkāpēm saistībā ar pensiju sistēmas reformu un veselības aizsardzības nozares pārkārtojumiem. Pieļaujamajām atkāpēm mazinoties 2019. gadā, deficīta mērķu sasniegšanai būs jāatrod papildu 0.6% no iekšzemes kopprodukta jeb ~160 milj. eiro. Ņemot vērā pensiju ienākumu atvietojamības (pensijas ienākumu attiecība pret darba ienākumiem pirms aiziešanas pensijā) pakāpenisku mazināšanos, jādomā, vai nākotnē nevajadzēs papildu līdzekļus arī pensionāru dzīves līmeņa celšanai. Turklāt šobrīd vēl sakrājot papildu izdevumu bāzi uz īslaicīgu ieņēmumu rēķina, budžeta bedri rokam vēl dziļāku.
Vēl viens sarežģīti izpildāms mājasdarbs ir ik gadu saņemtais Eiropas Komisijas ieteikums Latvijai mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Tas patiesi ir salīdzinoši augsts zemāk atalgotajiem strādājošajiem un tagad ar solidaritātes nodokli arī augstāko algu grupā. Lai cik strauji uzlabotos VID darbības efektivitāte, iekasējot nodokļus, mazinot nodokļu likmes, spriedze budžeta deficīta mērķu izpildē pieaugs.
Neskatoties uz neapšaubāmi pozitīvajām ievirzēm budžeta sagatavošanā, jāatzīst, ka ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās periodā dzīvojam uz naža asmens, iztērējot visu līdz pēdējam centam, un nedomājam par valsts parāda mazināšanu.
Valsts finanšu pārvaldībā ir arī pāris cerību stari, piemēram, izdevumu pārskatīšanas iedibināšana un fiskālā nodrošinājuma rezerves iekļaušana budžetā, vairāk ieklausoties Fiskālās disciplīnas padomes viedoklī. Tomēr pašlaik panāktais budžeta sagatavošanas rezultāts daudz neatšķiras no iepriekšējiem gadiem – ar piespiešanos sameklēti īstermiņa ieņēmumi viena gada budžetā sedz izdevumus, kas turpmāk nodokļu maksātājiem būs jāsedz ik gadu. Augļus no nodokļu sistēmas pārskatīšanas un administrēšanas uzlabošanas ceram sagaidīt nākotnē, tomēr nevajadzētu tos sadalīt jau tagad!
Izvērtējot visu pozitīvo un vēl darāmos darbus, mūsu vērtējums nākamā gada budžetam no ilgtermiņa ilgtspējas un makroekonomiskās stabilitātes viedokļa ir mērāms 7 ballēs. Lai arī šobrīd budžetā ir atrasti līdzekļi izdevumu segšanai, vai arī līdzekļi tiks atrasti arī nākamajā gadā? Un arī turpmāk budžeta skolas somā mājasdarbu plūsma neapsīks – domājot par nākotnes pensionāru, veselības sistēmas un citām būtiskām valsts iedzīvotāju vajadzībām.
