Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību, izbūvēts Mūkusalas un Dēļu ielu krustojums, aprīkojot to ar modernām satiksmes detekcijas un vadības iekārtām, informē SIA Mūkusalas Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Tādējādi tiks nodrošināta adaptīva transporta un gājēju plūsma, vadoties pēc satiksmes intensitātes dažādos diennakts laikos.

Krustojuma kapacitāti bija nepieciešams palielināt, jo ik dienu Dēļu ielā, kur atrodas Mūkusalas Biznesa Centrs, iegriežas vairāk nekā 1000 automašīnas, un līdzšinējais satiksmes organizācijas risinājums nebija piemērots tik lielai transporta līdzekļu plūsmai. Līdz ar jaunā krustojuma izbūvi palielināta uz un no Dēļu ielas izbraucošo transporta līdzekļu plūsma, nekavējot esošo satiksmi pa Mūkusalas ielu.

Krustojumā iebūvēts taktilais bruģis, lai informētu neredzīgos cilvēkus par gājēju pārejas sākumu un beigām. Izbūvēta jauna lietus un kanalizācijas sistēma.

Gan ceļu būves uzņēmumi, gan biedrība «Latvijas ceļu būvētājs» nemitīgi runā par naudas trūkuma problēmu ceļu būves nozarē pēc Eiropas Savienības struktūrfondu naudas plūsmas apsīkšanas, taču stratēģiska plāna valstij nav, sacīja SIA «Binders» valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

«Faktiski ir vēl gads, bet par to, kas notiks tālāk, stratēģisku plānu no valsts neredzam. Arī iepriekšējai valdībai un ministriem esam vērsuši uzmanību par to, kā, mūsuprāt, būtu jārīkojas. Pagaidām mēs stratēģisku plānu neredzam, un tas mūs uztrauc,» sacīja Sēja.

Jautāts, vai var izveidoties situācija, ka pēc gada, diviem nekādi lieli ceļu būves projekti netiek realizēti, Sēja norādīja, ka nevarēs uz to atbildēt, jo ceļu būvnieki paši gaida kādu informāciju no valdības par to, kas varētu aizpildīt šo nosacīto tukšuma periodu starp plānošanas periodiem.

«Tāpat iepriekš bija cerības par Rail Baltica projekta realizēšanu attiecīgajā laika posmā. Bet arī par to ir pateikts, ka tas par diviem gadiem aizkavēsies. Viens no konkursiem, kas attiektos uz attiecīgo laika periodu un kura rezultātus gaidām, ir Ķekavas apvedceļa projekts. Tas šobrīd ir vienīgais taustāmais projekts,» sacīja Sēja.

ES sekos Latvijas piemēram un 2017. gadā ieviesīs patiesā labuma guvēju reģistrāciju, kas tiek dēvēts par būtisku soli cīņā pret ofšoru kompānijām, tomēr reāla lieguma to darbībai nav .

Par to intervijā stāsta ārvalstu kompāniju reģistrācijas pakalpojumu sniegšanas SIA FiveConsult.lv vecākais partneris Maksims Koržanovs. Viņš uzskata, ka ofšoru lietā ir daudz neatbildētu jautājumu, arī piedāvātie risinājumi nebūt neliecina par Eiropas politiķu vēlmi šādiem veidojumiem liegt darbību ES vai vismaz to būtiski ierobežot, vēl jo vairāk – zemo nodokļu priekšrocības ir ne tikai tiem, kuri reģistrēti patiesi zemu nodokļu valstīs, bet arī lielām kompānijām pēc īpašas vienošanās, piemēram, ar Luksemburgas, Īrijas nodokļu administrāciju. Vēl ir jautājums par Delavēras štatā (ASV) reģistrētajām kompānija saistībā ar iespējamo ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līguma parakstīšanu.

Jana Jaskeviča ir jauniete, kas ieguvusi audiologopēda kvalifikāciju Rīgas Stradiņa universitātē. No ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka daudz laika viņa velta Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) aktivitātēm, dzied politiskā spēka korī Degsme. Augustā šiem ierakstiem pievienojās prieks par darbu valsts akciju sabiedrībā Latvijas gaisa satiksme (LGS), kur Jaskeviča pieņemta darbā par «novērotāju» Meteoroloģijas nodaļā. Amatā, kuram viņa profesionāli nekvalificējas, vēsta laikraksts Diena.

«Mani par to laikus neinformēja,» Dienai sacījis LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš tobrīd atradies komandējumā. Jaskeviča esot pieskaitāma «elementāram tehniskajam personālam, kas mehāniski ievada datorā datus», amatā viņa būšot uz laiku, kamēr bērna kopšanas atvaļinājumā atrodas līdzšinējā darbiniece. Pati Jaskeviča, sazvanīta darbā, pasaka tikai, ka darbu ieguvusi pēc tam, kad nosūtījusi CV. Saruna divreiz pārtrūkst, jo jauniete nomet klausuli. LGS Iepirkumu nodaļas vadītājs Ēriks Ezeriņš ir vēl viens NA biedrs, kas šajā Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā nonācis laikā, kad tās valdē darbojās NA politiķe Baiba Broka, un uzņēmumā neoficiāli runā, ka Jaskeviča par darbu var pateikties tam, ka ir Ezeriņa draudzene. Viņš Dienai atbild: «Privātu dzīvi es nekomentēšu.»

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pretimnākšanu - aicinājumu neveikt pārkāpumus - atsevišķas negodprātīgas personas reaģē, «smejoties sejā», šodien Saeimas tā dēvētās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Šis jautājums tika aktualizēts, runājot par Igaunijas piemēru nodokļu iekasēšanā, par ko sēdē izskanēja atzinīgi vārdi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis Jānis Butkevičs norādīja, ka Igaunijā ir ļoti spēcīgi attīstīts analītiskais dienests un daudz tiek strādāts prevencijas jomā.

LTRK pārstāvis skaidroja - ja Igaunijas VID redz iespējamos riskus, tad viņi uzņēmējam «paklapē pa plecu» ar norādi «mēs zinām, ko jūs darāt, - nedariet tā vairāk».

Komentējot šos izteikumus, Pelēkā norādīja uz VID negatīvo pieredzi ar šādu pieeju Latvijā. «Kas notiek, kad Latvijas VID aiziet un kādam paklapē uz pleca un saka: «Nedari tā!»? Viņi smejas sejā - smejas sejā finanšu policistam, nerunājot nemaz par nodokļu inspektoriem,» norādīja VID vadītāja pienākumu izpildītāja. Ieņēmumu dienesta darbinieki šādos gadījumos sastopas ar attieksmi, kad konkrētie cilvēki smejas sejā un prasa: «Kādus dokumentus tev vajag?», solot tos atsūtīt - arī tādus, kuriem «tinte vēl nav nožuvusi», izteicās Pelēkā.

Vēl joprojām 591 Latvijā reģistrētajā SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, uzņēmumu reģistrā nav iesniegusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tā balansējot uz pastāvēšanas robežas.

DB jau vēstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju. SIA Lursoft pētījums* rāda, ka 591 SIA vidū ir gan veiksmīgi uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu, kā arī nodarbinātiem vairākiem desmitiem darbinieku, gan arī tādi, kuriem jau uzsākts likvidācijas process. Apkopotie dati parāda, ka to uzņēmumu vidū, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus un to dalībnieku sastāvā ir ārvalstu juridiskās personas, ir atrodami tādi, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Par to galvenokārt liecina gan šo uzņēmumu finanšu dati, gan strādājošo skaits. «Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja tiks uzsākta šo uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, tas ietekmēs arī citus Latvijas uzņēmumus, kuriem kā klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem ar šādiem uzņēmumiem ir noslēgti darījumi,» situāciju ieskicē Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gala lasījumā atbalstīja Latvijas pārstāvja Krišjāņa Kariņa (Vienotība/ETP) virzīto likumprojektu, kas ieviesīs jaunus noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi Eiropas Savienībā (ES), informē K. Kariņa padomniece Ieva Zīberga.

Likumprojekts tiesībsargājošajām iestādēm dos jaunu instrumentu efektīvai cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī nodokļu krāpšanās shēmām. Neskatoties uz sākotnējo Eiropas institūciju un atsevišķu dalībvalstu pretestību, ir izdevies panākt atbalstu vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidošanai ES. Tajā būs pieejama informācija par uzņēmumu, tai skaitā, ofšoru īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Reģistra izveidošana padara daudz stingrāku sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto likumprojektu un ir Krišjāņa Kariņa virzīts priekšlikums.

Reģistrs ļaus uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un, līdz ar to, arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs. Likumprojektā noteikts, ka tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī bankām, juristiem, auditoriem un citām likumprojektā atrunātajām institūcijām būs pieejama informācija par patiesā labuma guvējiem visā ES teritorijā. Tāpat informācija būs pieejama mediju pārstāvjiem un citām institūcijām un personām, veicot reģistrāciju.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.