2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Pagājušajā gadā graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu (darbīgās vielās) jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogramu vienam sējumu hektāram.

Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai – 1,51 kilogramu pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas miežu sējumos izmantoti 1,41 kilograms, vasaras kviešu laukos – 0,89 kilogrami pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kilogramus un 1,29 kilogramus vienam hektāram. Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks.

Ņemot vērā, ka pastāv vispārēja tendence piemērot nodokļus dažādām bīstamām vielām, vides eksperti iesaka ar nodokli aplikt lauksaimniecībā izmantojamos pesticīdus.

Biedrības Zaļā brīvība sagatavotajā Vides nodokļa sistēmas efektivitātes un turpmākās attīstības novērtējuma gala ziņojumā ir atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu, kur ir minēta prasība valstīm izstrādāt grafikus un mērķus, lai samazinātu pesticīdu lietošanu. Turklāt dalībvalstis tam var izmantot visus līdzekļus, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai.

Lai gan pašreiz Latvijā pesticīdi nav aplikti ar nodokli, ziņojumā ieteikts ieviest šādu nodokli. Tiek ieteikts nodokli aprēķināt pēc pesticīdu sastāvā esošajām aktīvajām vielām, nosakot, ka likme ir 2,50 eiro par vienu kilogramu aktīvās vielas.

Kā ieteicamas pārejas periods varētu būs laiks no 2017. līdz 2019.gadam, bet pēc tam nodokļa likmei būtu jāpaliek nemainīgai.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Latvija no 2005. līdz 2016. gadam ir kāpinājusi pesticīdu izmantošanu, esam panākuši un apsteiguši Ziemeļvalstis un kaimiņus, līdz ar to nevaram runāt, ka rīcības plāns ir ļāvis samazināt to izmantošanu.

To Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē paziņoja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska.

Viņa arī norādīja, ka visās Eiropas Savienības valstīs ir vērojams bioloģiskās lauksaimniecības apjomu kāpums, bet Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības pieauguma temps ir samazinājies. Turklāt Latvija pērn neizmantoja iespēju, kā palielināt bioloģiskās pārtikas noietu. Proti, ES ļauj izcelt bioloģisko pārtiku zaļajos iepirkumos, bet Latvija nav iedevusi prioritāti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

J. Simanovska aicina izvērtēt riskus, kas saistās ar pesticīdu lietošanu. Proti, ir vairāki gadījumi, kas liecina – pārkāpumi saistībā ar miglošanu nav konstatēti, bet cietuši blakus esošie bioloģiskie lauksaimnieki.

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.

«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.

No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.

Aizdomās par kancerogēnu turētais pesticīds ir kritiski svarīgs pārtikas cenām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu izejvielu lietošanas barībā. Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinums populārāko lauksaimniecībā lietoto pesticīdu glifosātu ievietojis starp iespējami kancerogēnajiem arī attiecībā pret cilvēku veselību. PVO secinājums gan ir neregulatīvs jeb nav legāli saistošs. Šogad ES regulējumu līmenī ir jāizvērtē glifosāta atkārtota apstiprināšana par lauksaimniecības herbicīdos lietojamu aktīvo vielu.

No Latvijā reģistrētajiem 307 augu aizsardzības līdzekļiem 141 ir nezāļu apkarotājs herbicīds, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publicētais oficiālais augu aizsardzības līdzekļu saraksts. No tiem 37 ir glifosātu saturoši līdzekļi, no kuriem 12 ir dažādi ASV lauksaimniecības giganta Monsanto ražotie raundapa veidi, kā arī cits Monsanto «bērns» Rodeo, ASV kompānijas Dow Chemical Company paspārnē esošās Dānijas pesticīdu ražotnes Dow AgroSciences tapušais Glyphomax, kā arī Īrijas uzņēmumā Barclay tapušais Barbarian Biograde un citi līdzekļi. Tos visus vieno aktīvā viela glifosāts koncentrācijā 360 g/l. Datus par glifosātu saturošu pesticīdu pārdotajiem apjomiem VAAD atteicās sniegt DB, pamatojot to ar «komersantu tiesisko interešu aizsargāšanu».

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā veiks apvienība EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN.

Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, līguma izpildītājam būs jānodrošina daudzu speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista u.c., iesaiste.

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Uzņēmums Pilsētas līnijas, kas savulaik bez konkursa ieguva tiesības izvietot reklāmas visā Rīgas sabiedriskajā transportā, varētu tramvajus, trolejbusus un autobusus nodrošināt ar bezmaksas WiFi jeb bezvadu internetu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme (RS) jau iepriekš paziņojis, ka šovasar atsevišķi Rīgas sabiedriskā transporta līdzekļi varētu tikt nodrošināti ar bezmaksas WiFi pieslēgumu. RS pārstāvis Viktors Zaķis raidījumam teicis, ka «mēs testējam» sistēmas, un, ja viss izdosies, WiFi transportlīdzekļos un arī pieturvietās varētu ieviest gada laikā.

Tomēr, kā izpētījis raidījums, bez konkurences un citu piedāvājumu izvērtēšanas pie WiFi ierīkošanas sabiedriskajā transportā un pieturvietās tikusi kompānija Pilsētas līnijas, kas patlaban arī testē šīs iespējas.

RS ikdienu pasažierus pārvadā ar aptuveni 1000 transporta vienībā, pilsētā ir apmēram 1800 pieturvietu.

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.