Acīmredzot šonedēļ finiša taisnē ieies lēmumu pieņemšana attiecībā uz šā gada valsts budžeta konsolidāciju par papildu 50 milj. Ls.
Daudz ir spriests par to, ka plānotie pasākumi ir nelietderīgi, tie nav vērsti uz ekonomikas atveseļošanos, bet gluži pretēji - uz strupceļu, ka tie tikai pasliktinās uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību utt. Varētu šķist, ka valdībā sēdošie neko nesaprot, neraugoties uz daudz dažādu ekspertu, kā arī uzņēmēju aizrādījumiem, un arvien biežāk nu jau arī izmisīgiem kliedzieniem. Tomēr šo konsolidācijas pasākumu izvēles anatomija ir krietni vien ciniskāka.
Jāatceras, ka, veidojot pašreizējo Valda Dombrovska (Vienotība) valdību, galvenās reformējamās nozares tika ZZS - to nevar noliegt. Acīmredzot šādā veidā Vienotību veidojošās partijas centās atkratīties no atbildības par nepopulāriem lēmumiem, taču būtiski pārrēķinājās. Tā vietā, lai atteiktos no dalības šādā valdībā, ZZS piekrita it kā sev neizdevīgam valdības modelim, bet jau nākamajā brīdī faktiski sāka diktēt noteikumus gan Dombrovskim, gan valdībai kopumā. Sistēma vienkārša - ZZS ir gatava piekrist nodokļu sloga palielināšanai, bet pat dzirdēt negrib ne par kādām reformām, piemēram, jau daudzkārt pieminētajā veselības aprūpē un izglītībā, ko labprāt gribētu Vienotība. Savukārt Dombrovskis acīmredzot ir pārāk mīkstčaulīgs, lai ierādītu ZZS mazākumpartnera vietu koalīcijā. Iespējams, premjers ļoti labi saprot, ka, šai valdībai krītot, ir iespējama jauna, kurā joprojām strādātu ZZS, taču diez vai tajā būtu Vienotība.
Tādējādi latviešu teiciens par mazu cinīti, kas gāž lielu vezumu, vēl būtu pieticīgākais apzīmējums tam, kas notiek valdībā, kā arī organizācijā, kam Latvijā ir ievērojami nozīmīgāka loma par Ministru kabinetu - koalīcijas padomē. Faktiskā situācija ir tāda, ka pašreizējā koalīcijā ir divi politiskie spēki, kam ir savas konkrētas intereses, bet neviena no tām nav saistīta ar Latvijas attīstību, ar ekonomikas atveseļošanu. Proti, Vienotības ministri labi saprot, ka pašreizējais valdības modelis viņiem ir teju ideāls, lai gan ZZS ir neērts, kašķīgs, uz nerviem krītošs partneris, kura pārstāvji vairāk atgādina histēriskus padsmitniekus, nevis nobriedušus politiķus. Un tas nozīmē, ka viņi ir gatavi konsolidēt budžetu uz teju vienalga kādiem principiem, ka tikai paši varētu palikt amatos. Savukārt ZZS, veiksmīgi uzķerot Vienotības vājās vietas, mēģina spodrināt savu spalvu, izlikdamies par skolotāju, ārstu un nabagu aizstāvjiem.
Rezultātā joprojām tiek pieņemti lēmumi, kas viena gada ietvaros liek astronomiskā līmenī celties gan elektroenerģijas, gan benzīna cenām.
Rodas loģisks jautājums - kurš domā par valsti?! Iespējams, tie ir uzņēmēji, kas ne reizi vien ir piedāvājuši valdībai alternatīvus risinājumus budžeta konsolidācijai. Varbūt ekonomikas un finanšu eksperti, kas ir centušies norādīt uz pieņemto lēmumu kļūdām. Tikai ne valdība un koalīcija kopumā.