Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis par atkāpšanos no amata, Db.lv apstiprināja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Par atkāpšanos no amata premjers ziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Kā iemesls tiek minēta Zolitūdes traģēdija. Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie.

Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja pats Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

«No savas puses gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par atbalstu par līdzdarbību ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā. Vēlos atvainoties par lietām, kas nav izdevušās,» tā Dombrovskis.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Patlaban ir divas galvenās lietas - palīdzības sniegšana cietušajiem, un otra - galveno vainīgo amatpersonas saukšana pie atbildības. «Šī nevar būt situācija, kad nav neviena vainīgā,» Rīta Panorāmā pauda valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda, ka svarīgi ir, lai izmeklēšana norit raiti un ar rezultātu. Premjers uzsvēra, ka ir jāstrādā maksimāli īsos termiņos.

Runājot par Būvinspekciju, kas tika iepriekš likvidēta, premjers skaidroja, ka tā iepriekš faktiski dublēja pašvaldību funkcijas, tādēļ lēmums par tās likvidāciju ir bijis pareizs.

Patlaban ir nepieciešama kontrole būvobjektos uz vietas. Viņš arī pauda, ka pašvaldībai, ka tam būtu bijis jādara pašvaldībai.

V. Dombrovskis skaidroja, ka ir jānodala divas vietas - pirmā ir konkrētie pārkāpumi, kas noveduši pie šīs traģēdijas; bet otrā ir izvērtēt sistēmisko regulējumu, un tas jau ir pašlaik uzdots Ekonomikas ministrijai. Tomēr sistēmiskais izvērtējums «nevar būt par iemeslu, lai atbildīgie izvairītos no jau esošo normu pildīšanas». Galvenais sistēmas izvērtējuma mērķis ir novērst tamlīdzīgas traģēdijas nākotnē, pauda V. Dombrovskis.

Caurlūkojot Latvijas un pasaules biznesa jaunumus, nevar nepamanīt, ka lielu daļu veido ziņas par kompānijām, kuras dažādu iemeslu dēļ ir nonākušas grūtībās.

Reizēm tie ir tikai nelieli starpgadījumi, kas uz īsu brīdi ietekmē kādu atsevišķu darbības aspektu. «Taču pietiekami bieži mēs sastopamies arī ar tādiem piemēriem, kad uzņēmums ir nonācis notikumu virpulī, kas izjauc ierasto darba ritmu. Tajā aktīvi iesaistās dažādas ieinteresētās puses un tā reputācija ir nopietni iedragāta. Kompānijai tie ir sasprindzinājuma pilni brīži, un citādi kā par ārkārtas vai kritisku situāciju to nosaukt nevar,» biznesa portālam db.lv stāsta Ojārs Stūre, krīzes menedžmenta treneris un konsultants.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā pieņemt lēmumus sarežģītās situācijās

Tukuma būvvaldes lēmumu par tirdzniecības centra slēgšanu atcēla Administratīvā rajona tiesa, pašvaldībai var nākties maksāt kompensāciju centra īpašniekiem, precedents parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Ar šādu ierosinājumu klajā nācis Saeimas deputāts un bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Vairāki DB aptaujātie būvniecības eksperti konkrēto situāciju atteicās vērtēt, jo to rīcībā neesot izsmeļošas informācijas par konstatētajiem defektiem, kā arī apstākļiem, kādos ticis pieņemts konkrēts lēmums. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis norādīja, ka konkrētais gadījums tiks skatīts šodienas sēdē caur prizmu, ko un kā valsts un pašvaldības var vai nevar darīt, lai nepieļautu jaunu Zolitūdes traģēdiju. «Drošība – cilvēku dzīvības – ir svarīgākais aspekts, kas jāņem vērā, tas nozīmē, ka nedrīkst pieļaut (vienalga kam, valstij, pašvaldībai vai privātajam piederošā objektā) varētu tikt ignorēts apdraudējuma risks,» uzsver R. Balodis. Viņš gan neesot iedziļinājies konkrētās lietas būtībā, tomēr atzina, ka pašaizliedzīga darīšana no pašvaldības puses konkrētajā gadījumā šī novada nodokļu maksātājiem vēl var draudēt ar prasību par neiegūtās peļņas kompensāciju, kad tirdzniecības centrs bija slēgts tieši pašvaldības būvvaldes rīkojuma dēļ. «Konkrēto gadījumu ierosināju izskatīt tikai viena iemesla dēļ – ja pašvaldības būvvalde nerīkojas, tad tā ir vainīga, jo nav attiecīgi darbojusies (Rīgas būvvaldes gadījums Zolitūdes traģēdijas kontekstā), savukārt, ja rīkojas (slēdz un liek novērst konstatētos defektus) kā Tukumā, tad arī ir vainīga, jo bijusi pārmēru stingra un radījusi kaitējumu tirdzniecības centra īpašniekiem,» uz jautājumu, kas rosinājis pavērtēt konkrēto skandalozo atgadījumu Tukumā, atbild J. Šulcs. Viņaprāt, ir mīts par to, ka Zolitūde ir sava veida ūdensšķirtne, un tā, kā bija līdz šai traģēdijai, tagad nav. «Ir daudz labu runu, taču loģiskas rīcības nav, un to pierāda arī konkrētais atgadījums,» tā J. Šulcs.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Notiekot ceļu satiksmes negadījumam ar saskaņotā paziņojuma sastādīšanu viss nebeidzas. Dokumenta aizpildīšana ir sākums procesam, kā rezultātā apdrošināšanas sabiedrībai ir likumīgi iespējams atlīdzināt zaudējumus cietušajai pusei. Taču šoreiz par otru pusi – par vainīgo.

Jau no 2007. gada 1. novembra spēkā ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma grozījumi, kas paredz būtisku lietu. Arī ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) vainīgajai pusei ir jāvēršas pie sava apdrošinātāja, kas izsniedzis OCTA polisi. Vainīgajam ir jāiesniedz sava saskaņotā paziņojuma kopija un – jāatrāda auto, ar ko izraisīts CSNg. Minētais likums paredz, ja tas netiek darīts 10 dienu laikā, tad apdrošinātājs ir tiesīgs vērsties pie vainīgā īpašnieka un piedzīt atlīdzības izmaksu regresā.

Patiesībai jāsaka, ka šāda likuma norma bija spēkā jau 2004. gadā, kad tika ieviests saskaņotais paziņojums. Taču līdz 2007. gada nogalei vainīgā auto atrādīšana bija vēlama. Ja tas netika darīts, tad tam nebija nekādu tālejošu seku.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Postpadomju telpā savulaik bija slavens joks par padomju stila biznesu – nozagt kasti degvīna, saturu izliet zemē, tukšo taru nodot, bet iegūto naudu – nodzert... Tieši šis pastāsts nāk prātā, lasot virsrakstus – zaudējot 100 miljonus latu līdzfinansējumu, a/s Pasažieru vilciens (PV) cer uz 10 miljoniem no Kohēzijas fonda.

Citiem vārdiem sakot, Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) ir nolēmusi iesūdzēt tiesā gan PV, gan Latvijas valsti par savulaik noslēgtā pasažieru vilcienu ražošanas un apkopes līguma nepildīšanu. Turklāt, visticamāk, Latvija jeb, pareizāk sakot, pilnīgi visi nodokļu maksātāji jebkurā gadījumā paliks zaudētāja lomā. Pirmkārt, jāņem vērā, ka starptautiskajā tiesvedībā, it īpaši gadījumos, kad runa ir par miljonu pietiesāšanu, Latvija ir parādījusi stabilu tendenci zaudēt. Ja tas notiks arī šoreiz, mēs visi «sametīsim» daudzus desmitus miljonus eiro soda naudas veidā CAF un turpināsim pārvietoties ar PSRS gados būvētajām «eļektričkām». Bet par vilcienu ražošanas attīstību Latvijā varētu aizmirst pilnīgi un galīgi. Otrkārt, ir, protams, iespējams, panākt mierizlīgumu ar CAF, taču, visticamāk, tas nozīmētu, ka Latvija piekrīt pildīt jau noslēgto līgumu, taču nu jau šā projekta finansēšanā netiktu izmantota Eiropas nauda.

Eksperti pauž cerības, ka likuma grozījumi , kas saskaņā ar Eiropas komisijas (EK) direktīvu jāievieš līdz 25. maijam, uzlabos interneta komentāru kultūru Latvijā, raksta Diena.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju cilvēkam, kura gods un cieņa ir aizskarta anonīmā interneta komentārā, vērsties tiesā un panākt apvainotāja sodīšanu. Pašlaik to nevarot panākt, jo interneta vietne var atsacīties atklāt tiesai vainīgā IP adresi. Ar to gan ne vienmēr pietiekot vainīgā atklāšanai, bet tas varētu būt solis tuvāk tam, lai cilvēki, kas raksta nepieklājīgus komentārus internetā, sāktu apzināties, ka viņus var atrast un sodīt.

Civilprocesa likums jau tagad pieļautu IP adreses atklāšanu, bet problēmas esot ar Elektronisko sakaru likumu, Dienai skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne. Šajā likumā teikts, ka informāciju var izprasīt krimināllietās, bet ne civillietās, tādēļ esot bijuši gadījumi, kad interneta vietņu īpašnieki atteikušies šo informāciju atklāt. Saeimā tikšot iesniegti likuma grozījumi, kas ļaus tiesai saņemt apvainotāja IP adresi.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO kādai ceļu satiksmes negadījumā cietušai personai līdz pensijas vecuma sasniegšanai izmaksās atlīdzību vairāk nekā 40 tūkst. Ls apmērā.

Ņemot vērā, ka izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru veido materiālie un nemateriālie zaudējumi, tostarp gan ārstniecības un rehabilitācijas izdevumi, gan cietušās personas nesaņemtie ienākumi, gan slimības pabalsti un valsts izmaksātās invaliditātes pensijas, ERGO apdrošināšanas eksperti prognozē, ka cietušajai personai kopumā gadu gaitā izmaksājamā atlīdzība varētu sasniegt pat 100 tūkst. Ls.

Cietusī persona 2009.gadā notikušajā ceļu satiksmes negadījumā guva smagus miesas bojājumus, un gūto traumu dēļ cietušajai piešķirta I grupas invaliditāte. Cietusī persona joprojām turpina ārstēties. Savukārt vainīgā puse, kura bija iegādājusies ERGO OCTA polisi, negadījumā gāja bojā.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Trešo dienu vairāk nekā desmit māju iedzīvotāji Dzelzceļnieku, Cīruļu un Veidenbauma ielās Jelgavā cīnās ar plūdiem. Vietējie lēš, ka, izbūvējot kanalizāciju Veidenbauma ielā, strādnieki aizbēruši caurteku. Atbildīgie dienesti komentāru par radušos situāciju vēl gatavo, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

«Uz tualeti aiziet vairs nevaru,» sacījusi kāda Dzelzceļnieku ielas iedzīvotāja, portālam rādot pārplūdušo nosēdaku pagalmā. Līdzīgas problēmas esot arī citām mājām, kur applūduši dārzi un pagalmi.

«Deviņus gadus te dzīvoju, nekas tāds pieredzēts nav,» teikusi Staņislava Slikšāne. Mājā ūdens vēl ticis nav, bet pirts grīda jau ir slapja. Iedzīvotāji zvanījuši atbildīgajiem dienestiem, vairāki speciālisti applūdušos pagalmus vakar apmeklējuši, taču ūdens līmenis turpina kāpt.

Neplānotu darbu dēļ šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav pieejama gada ienākumu deklarācijas sagatavošana, liecina VID paziņojums.

VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka šorīt EDS vienlaicīgi centušies izmantot 30 tūkstoši cilvēku un šādu slodzi sistēma nespējot izturēt. Viņš gan nevarēja pateikt, cik cilvēkus vienlaicīgi EDS spēj uzņemt. Šobrīd atbildīgie tehniskie darbinieki intensīvi strādā, lai sistēmas darbību atjaunotu. VID aicina iedzīvotājus tik ļoti nesteigties ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, jo «tās nav Dziesmu svētku biļetes, kas var beigties». A. Vaivars uzsvēra, ka katras deklarācijas apstrādei nepieciešams laiks, tādēļ tās iesniegšana tieši šodien naudas saņemšanas ātrumu būtiski neietekmēs.

Ogrē piedzīvotie plūdi ir prasījuši viena cilvēka dzīvību, un savas mājas ir bijuši spiesti pamest tik daudz iedzīvotāju kā vēl nekad.

Šādā situācijā var tikai uzteikt glābšanas dienesta darbiniekus, kuri strādā nepārtraukti diennaktīm, evakuējot cilvēkus, un uzmanot, lai kāds nenokļūst situācijā, kas varētu apdraudēt dzīvību. Tomēr notikušais arī liek uzdot vienu otru visnotaļ būtisku jautājumu.

Tātad, beidzot atnākot pavasarim un sākot kust pamatīgajiem ledājiem, ir applūdušas savrupmājas,kā arī pārrauts viens no Ogrē esošajiem dambjiem, tādējādi applūdinot ogrēniešiem ikdienā svarīgu ielu. Nereti tiek minēta versija, ka vainīga esot pirms dažiem gadiem uz Ogres upes uzbūvētā mazā HES, kas traucējot ūdenim pietiekami ātri aizplūst. Protams, tas varētu būt viens no aspektiem, kas ir veicinājis notikušo nelaimi, ņemot vērā, ka pēc HES uzbūvēšanas ir sākušas applūst arī tās teritorijas, kuras pirms tās izveides plūdi parasti neskāra.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard05(23).jpg

Nevis uzrauga valsts intereses, bet sagaida kritisku mirkli, noalgo konsultantus un caur šiem konsultantiem šķiež valsts budžeta līdzekļus.

Tieši tā varētu raksturot valdošo politiķu rīcību un situāciju ar nu jau bankrotējušo a/s Liepājas metalurgs (LM) un tam piesaistīto Valda Dombrovska valdības laikā ļoti iecienīto konsultantu Prudentia. Pagājušā gada laikā konsultanti no valsts budžeta līdzekļiem par saviem padomiem LM sakarā saņēmuši ap pusmiljonu eiro. Par ko? Par to, ka LM tagad ir bankrotējis, bet lēmums par to, vai pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, tika stiepts gandrīz gadu, gan aizbildinoties ar akcionāru ķīviņiem, gan pirms pašvaldību vēlēšanām izspēlējot jau iepriekš neveiksmei nolemto tiesiskās aizsardzības kārti. Kurš no tā ir ieguvējs? Noteikti ne 2000 LM strādnieki, kas pie laikus pieteiktas LM maksātnespējas vismaz būtu saņēmuši sociālo nodrošinājumu no pilnas izpeļņas. Ieguvēji nav arī LM piegādātāji, kas labu laiku tika baroti ar veltām cerībām par to, ka rūpnīcas ražošana teju, teju atsāksies. Ieguvēja nav arī valsts, kas galu galā tāpat bija spiesta samaksāt gan LM kredītu, gan segt konsultantu rēķinus pusmiljona eiro vērtībā.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.

VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. "Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu," uzsver Bērziņa.

Finanšu ministrijā (FM) notikusi Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.

Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023. gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro. Neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri (m3) neattīrītu notekūdeņu, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Viņa norāda, ka ārkārtas situācijas dēļ Liepājā uz vietas strādā VVD eksperti, lai kopā ar citiem speciālistiem apzinātu situāciju un iespējamos vides piesārņojuma draudus. Tāpat tiek strādāts pie iespējamiem risinājumiem operatīvai avārijas novēršanai.

VVD reģionālās vides pārvades direktore Evita Šestakova informē, ka pašlaik tiek apsekota SIA "Liepājas ūdens" teritorija, tajā skaitā notekūdeņu pieņemšanas kamera, kur tiek attīrīti sērudeņi. Šī kamera sastāv no diviem kanāliem, no kuriem viens ir bojāts, proti, tam ir sagruvusi siena. Tikmēr otrs kanāls ir funkcionējošs, tā darbība tiks atjaunota diennakts laikā. Inspektori veic teritorijas apsekošanu un filmēšanu ar dronu jūrā, skaidroja Šestakova.

No Latvijas zvejas kuģa Kate izsūknētā dīzeļdegviela nogādāta Rojas ostā, līdz ar to novērsti piesārņojuma draudi zvejas kuģa avārijas vietā, ziņo atbildīgie dienesti. Jāatgādina, ka uz tā atradās deviņas tonnas dīzeļdegvielas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija arī norāda, ka patlaban piesārņojums avārijas vietā nav konstatēts un turpinās priekšdarbi, lai noceltu zvejas kuģi no sēkļa. Atbildīgie Vides valsts dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes darbinieki turpina sekot situācijas attīstībai notikuma vietā.

DB jau rakstīja, ka 23.augusta rītā jūrā pie Kaltenes uz sēkļa uzskrēja zvejas kuģis Kate, piecu cilvēku apkalpe tika evakuēta, taču pastāvēja dīzeļdegvielas noplūdes risks. Viena no iespējamām versijām, kādēļ kuģis izbraucis krastā, ir cilvēciskais faktors.