http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard05(23).jpg
Nevis uzrauga valsts intereses, bet sagaida kritisku mirkli, noalgo konsultantus un caur šiem konsultantiem šķiež valsts budžeta līdzekļus.
Tieši tā varētu raksturot valdošo politiķu rīcību un situāciju ar nu jau bankrotējušo a/s Liepājas metalurgs (LM) un tam piesaistīto Valda Dombrovska valdības laikā ļoti iecienīto konsultantu Prudentia. Pagājušā gada laikā konsultanti no valsts budžeta līdzekļiem par saviem padomiem LM sakarā saņēmuši ap pusmiljonu eiro. Par ko? Par to, ka LM tagad ir bankrotējis, bet lēmums par to, vai pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, tika stiepts gandrīz gadu, gan aizbildinoties ar akcionāru ķīviņiem, gan pirms pašvaldību vēlēšanām izspēlējot jau iepriekš neveiksmei nolemto tiesiskās aizsardzības kārti. Kurš no tā ir ieguvējs? Noteikti ne 2000 LM strādnieki, kas pie laikus pieteiktas LM maksātnespējas vismaz būtu saņēmuši sociālo nodrošinājumu no pilnas izpeļņas. Ieguvēji nav arī LM piegādātāji, kas labu laiku tika baroti ar veltām cerībām par to, ka rūpnīcas ražošana teju, teju atsāksies. Ieguvēja nav arī valsts, kas galu galā tāpat bija spiesta samaksāt gan LM kredītu, gan segt konsultantu rēķinus pusmiljona eiro vērtībā.
Taču skaidrs ieguvējs ir Prudentia, kas jau kopš 2011. gada notikumiem ar airBaltic iesitusi roku simtiem tūkstošu eiro vērtā gumijas stiepšanā, piedošanu, stratēģiski svarīgu valsts uzņēmumu konsultēšanā. Finanšu ministrija gan precizē, par Metalurgu pusmiljons neesot samaksāts tikai Prudentia vienai pašai. Redzot, ka tomēr noderētu kāds nozares speciālists, Prudentia pieaicinājusi arī ārzemju konsultantu Metals Consulting International Limited, taču ar viņu Prudentia nav vēlējusies dalīties no savas atlīdzības, tāpēc arī šie eksperti galu galā pagrābušies no valsts budžeta līdzekļiem. Var, protams, kliegt, uz ko kopš 2009. gada skatījās atbildīgie valdības pārstāvji, kad bija nogarantējuši LM kredītu? Vai tad neredzēja, ka par nogarantēto naudu tiek pirkta tikai tehnika, bet dzīvotspējīga rūpnīcas biznesa plāna nav? Vai nepamanīja, ka jau rūpnīcas 2012. gada pārskats liecināja par nopietnām finanšu grūtībām? Arī kaut vai aptuvena metalurģijas nozares izvērtēšana globālā kontekstā būtu devusi skaidrus signālus, ka LM pozīcija ne tuvu nav stabila. Tā vietā vēl lielu daļu pagājušā gada tika turpinātas bezjēdzīgas runas par LM akcionāru konfliktiem un tikai audzētas izmaksas. Muļķība vai apzināta rīcība?
Gadījums ar airBaltic liek runāt jau par atstrādātu rīcības shēmu. Šodien atbildīgie politiķi neviens vairs neatceras, kas, kāpēc un no kurienes 2011. gada vasarā airBaltic problēmu risināšanai ieteica bez konkursa piesaistīt tieši Prudentia. Taču fakts ir tāds, ka kopš tā laika Prudentia par aptuveni 14 tūkst. eiro lielu atlīdzību nedēļā turpina meklēt airBaltic investorus. Lēni un pamatīgi, taču neveiksmīgi. Ak, jā, sakarā ar 2011. gada 3. oktobra airBaltic akcionāru un kreditoru vienošanos Prudentia sniegusi dažus atzinumus par pušu pilnvarām un visu nosacījumu izpildi. Šo atzinumu patiesums tagad tiek apšaubīts tiesā, taču Prudentia samaksātā ap 400 tūkst. eiro prēmija jau sen saņemta un varbūt arī iztērēta. Katrā ziņā līguma nosacījumi tādi, ka jau saņemtā nauda konsultantiem nebūs jāatmaksā, DB intervijā savulaik atzina Prudentia Advisers vadītājs Kārlis Krastiņš.
«Nav jau pamata apšaubīt, ka Prudentia atbilstoši savam latīņu valodas nosaukumam rīkojas saprātīgi un apdomīgi. Savās interesēs, protams.»
Ja naudu var saņemt par procesa vilkšanu garumā un pozitīva rezultāta neesamību, droši vien daudzi to izmantotu. Nepieņemami ir tas, ja šādi konsultanti tiek bīdīti un piesegti politiski un galu galā par to visu samaksā nodokļu maksātāji.