DB pastāvīgie lasītāji ir pieraduši, ka redakcijas viedoklis allaž ir ticis ilustrēts ar mākslinieka Agra Liepiņa zīmētu karikatūru, tādējādi pasmejoties par dažādiem gan Latvijā, gan ārvalstīs notiekošiem procesiem un to varoņiem. Šoreiz karikatūras nav, jo nav, ko kariķēt, nav, par ko smieties. Rīgā notikušajā traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra Maxima jumtam, ir gājuši bojā vairāki desmiti cilvēku, vēl daudzi ārstējas slimnīcās. Runa nav par mežonīgām dabas stihijām vai karadarbību, kas allaž ir prasījusi dažādus upurus, bet gan situāciju, kad iedzīvotāji, dodamies no darba uz mājām, bija iegājuši veikalā, lai nopirktu pārtiku vakariņām... Jau kopš piektdienas rīta daudzi mēģina saprast, kāpēc tā notika, kas bija vainīgs, kurš jāsauc pie atbildības.
Allaž, kad notiek kāda traģēdija, ir visai skaļa šūmēšanās – nedēļu, mēnesi, bet pēc tam dzīve vairāk vai mazāk turpinās savā ierastajā ritmā. Protams, ir pareizi, ka cilvēki iemācās sadzīvot ar jaunām situācijām, lai cik nepatīkamas tās arī būtu, taču ir vismaz dīvaini, ka mēs fantastiski ātri spējam aizmirst cilvēku vārdus un uzņēmumu nosaukumus, kas ir bijuši saistīti ar konkrētām negācijām, tādējādi ne mazākajā mērā nekaitējot to reputācijai. Teju par normālu jau var uzskatīt praksi, ka mēs dodamies pie urnām, lai Saeimā un pašvaldībās ievēlētu tos pašus politiķus, ar kuru lēmumiem divus vai trīs gadus iepriekš esam bijuši pat ļoti neapmierināti. Latvijā ir arī dažādi ceļi un ielas, par kuru kvalitāti var sākt diskutēt jau tūlīt pēc to nodošanas ekspluatācijā, bet tas netraucē attiecīgajiem ceļu būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos un tajos arī uzvarēt. Kāpēc gan to nedarīt, ja pasūtītājs labprāt tic tēzei «neskaties manos darbos, bet klausies manos vārdos». Tāpat jāmin, ka mūsu valstī darbojas kāda visnotaļ labi pazīstama revidentkompānija BDO, kura izvērtēja bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs (LM) darbību, lai gan tās līderis strādāja LM valdē. Nu, konkrēto revidentu, protams, sodīja, taču interesanti būs redzēt, vai notikušais atstās kādu iespaidu uz BDO reputāciju.
Un tagad Maxima gadījums... Jau šobrīd tiek lēsts, ka problēma ir bijusi vai nu konkrētās celtnes projektā, vai arī būvniecības procesā, un fakts ir tāds, ka ar šā objekta tapšanu ir saistītas divas Latvijā labi zināmas kompānijas – projektēja arhitektu birojs Kubs (arhitekti Zane Kalinka, Andris Kalinka, Juris Lauris), bet būvēja celtniecības uzņēmums Re&Re. Ļoti cerams, ka saistībā ar šo negadījumu nebūs tāda pati «gumijas stiepšana» kā Rīgas pils ugunsgrēka gadījumā, kad nelaimes iemeslu neviens nevar pateikt jau piecus mēnešus, nemaz jau nerunājot par vainīgo nosaukšanu. Tā vietā ir tikai visu iesaistīto pušu taisnošanās – kāds jau vainīgs ir, bet es tas noteikti neesmu. Jebkurā gadījumā atklāts paliek jautājums – vai brīdī, kad tiks nosaukts notikušā iemesls, vēl būtu droši no tā vaininieka pirkt pakalpojumus arī turpmāk? Protams, ja vien pēkšņi neizrādīsies, ka pie vainas bijusi neapturama vara, kas veidojusi traģisku apstākļu kopumu, kas nebija ne paredzams, ne novēršams, kas mūsu valstī nebūtu nekāds brīnums.
