Premjera Valda Dombrovska ēra ar visilgāko darba stāžu neatkarīgās Latvijas vēsturē – četrarpus gadiem – beidzās nevis ar Saeimas vēlēšanām, koalīcijas partneru kašķu, valsts budžeta prioritāšu vai jaunu nodokļu dēļ, bet ar politiskās atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju. Nenoliedzami, līdz jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā V. Dombrovskis turpinās pildīt Ministru prezidenta pienākumus.
Tā kā 2014. gada valsts budžets un to pavadošo likumu grozījumu pakete Saeimā ir pieņemta un Valsts prezidents tos izsludinājis, arī eiro ieviešanas pasākumi ir startējuši, teorētiski Valdis Dombrovskis kā tehniskais vadītājs var šo valdību vadīt pat līdz nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām.
No amata atkāpušais premjers jau paspējis izteikties, ka jāveido plaša koalīcija ar lielu sabiedrības uzticību. Valsts prezidents Andris Bērziņš nākamajā nedēļā sola uzsākt politiskās konsultācijas, pēc kurām varētu iezīmēties iespējamie risinājumi. Lai arī šobrīd ir izskanējuši minējumi par pašreizējās koalīcijas platformas izmantošanu jaunas valdības izveidē, tomēr būtisks būs premjera amata kandidāts. Valdošās koalīcijas līderpartijai Vienotībai būtu ko likt pretī (kaut vai Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, arī finanšu ministrs Andris Vilks un vēl citi), tomēr nav zināms, vai šādam kandidātam (-ei) būtu atbalsts no Reformu partijas un vēl jo vairāk – no valdības koalīcijas iekšējās opozicionāres Nacionālās apvienības. Šajā jaunajā veidojumā malā stāvēt negribēs arī jau vairāk nekā divus gadus opozīcijā nostumtā ZZS, kura kā premjera kandidātu savulaik virzīja bijušo zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Tieši minēto iemeslu dēļ nebūt nav izslēgts, ka vienoties kopīgā dziesmā, kaut arī tikai līdz nākamā gada rudenī gaidāmajām vēlēšanām, politiķiem varētu būt pagrūti, tādēļ nebūt nav izslēgta iespēja, ka plašākas koalīcijas valdības vadītāja krēslā varētu nonākt persona, kas šobrīd nav politikā. Samērā grūti būtu pieļaut, ka valdībā varētu nonākt nemitīgā opozīcijā Saeimā sēdošais Saskaņas centrs, varbūt vienīgi tad, ja latviskās partijas «dalīšanas svētkos» būs tiktāl apriebušās cita citai, ka būs gatavas latvisko konkurentu atstāt aiz valdības laivas borta ar jebkuriem līdzekļiem. Piesardzīgie partiju pārstāvju izteikumi liek domāt, ka līdz tam nenonāks.
Tomēr neatkarīgi no tā, kāda būs valdība, kādi spēki to veidos un kādi sēdēs opozīcijā, valsts attīstībai svarīgi jautājumi būs jārisina tik un tā. Arī šīs valdības laikā aizsāktās airBaltic, jauno vilcienu iepirkuma konkursa sāgas, nākamā ES plānošanas perioda ES naudas sadalīšana pa programmām un nosacījumu izvirzīšana pretendentiem, kā arī vēl citu problēmu risinājumu meklējumi gulsies kā ēna pār nākamo un, iespējams, aiznākamo valdību. Vēl jau būs karstais kartupelis ar Latvijas eirokomisāra amata pretendenta nominēšanu. Šīs valdības darba kārtībā šobrīd būs būvniecības un, šķiet, arī maksātnespējas iespējamās reformas.