Saeimas vēlēšanas ir reizi četros gados dota iespēja savas valsts virzībā kaut ko mainīt. Izdarot izvēli, kritiskā domāšana ir svarīga, bet tā nav attaisnojums, lai nebalsotu vispār
Tas brīdis ir pienācis – 4. oktobrī Latvijas pilsoņi izdarīs savu izvēli par to, kāda būs šīs valsts virzība vismaz nākamos četrus gadus. Laiks, kurā notiek šīs vēlēšanas, nav vienkāršs, jo ģeopolitiski no vairākām pusēm manāma vēlme, ietekmi un tirgus pārdalīt no jauna. Tas nav kaut kāds realitātes šovs, tam ir un būs reālas ilgtermiņa sekas. Tā kā Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir tāda, kāda ir, iziet no šīs situācijas sausām kājām mums būs grūti. Tāpēc ir īpaši svarīgi šajās vēlēšanās balsot par gudriem un spējīgiem cilvēkiem, par tādiem, kuriem katrs no mums pēc savas labākās sirdsapziņas var uzticēt valstiski atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
To, cik situācija ir nopietna, mēs varējām redzēt arī priekšvēlēšanu cīņā, kas šoreiz bija īpaši netīras, labi apmaksātiem partiju PR veidotājiem savstarpēji sacenšoties, kurš atradīs un publiskos vissmirdīgāko skandālu par saviem politiskajiem konkurentiem, pat ja šo skandālu pamatā bija tikai miglas bildes, neskaidras aizdomas vai pieļāvumi. Tie, kam bija pieeja varas svirām, nepakautrējās likt tās lietā; kam nebija, tie vienkārši rakājās mēslos un centās uzpūst no mušas ziloni. Šādos apstākļos vēlētājiem paust savu viedokli ir vēl sarežģītāk. Tāpēc galvenais, ko var ieteikt, ir domāt ar galvu, rūpīgi izpētīt vēlēšanu sarakstus un izvēlētajā vilkt kandidātiem plusiņus vai svītrot, balstoties uz savu personīgo priekšstatu par šiem cilvēkiem, nevis uz to, ko kāds labu vai sliktu par viņiem ir centies pavēstīt pēdējās nedēļās. Svarīgs atskaites punkts ir ne tikai ideoloģija, ko konkrētais politiskais spēks pārstāv un ir ierakstījis savā priekšvēlēšanu programmā, bet arī konkrēto personu veikums un padarītie darbi neatkarīgi no tā, vai cilvēks līdz šim jau ir darbojies politikā vai ir jaunpienācējs.
Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kam par labu noslieksies Latvijas vēlētāju simpātijas. Varbūt mēs ieraudzīsim politikā kādu jaunu atslēgu, varbūt veiksmīgu atdzimšanu, bet varbūt viss turpināsies uz līdzšinējās nots. Taču, lai ko mēs arī neievēlētu, uz status quo saglabāšanu gan nevajadzētu paļauties, jo ģeopolitiskā situācija, kā arī vēlēšanu rezultāti ne vienā vien Eiropas valstī signalizē par pārmaiņām. Kā rakstīja Bertolts Brehts, «lielais nepaliks liels un mazais – mazs. Naktij ir divpadsmit stundas, un tad jau nāk diena». Vienīgais, ko var pateikt droši, sēžot mājās un kritizējot politiķus virtuvē vai interneta komentāros, labāks nekas nepaliks. Latvijā nav ieviests režīms, ka par neiešanu uz vēlēšanām pilsonim tiek piemērots tiešs sods, bet netiešais sods skar tāpat. Vēlēšanu rezultātu aritmētika ir vienkārša un nežēlīga – ja cilvēks nebalso vispār vai balso par margināļiem, kuriem nav nekādu izredžu Saeimā iekļūt, tad balss pārdalās par labu tiem politiskajiem spēkiem, kas konkrētajās vēlēšanās ir savākuši vislielāko balsu skaitu. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās papildu balsis sev šādā veidā ieguva Saskaņas centrs, Zatlera Reformu partija un Vienotība. Līdz ar to ar nebalsošanu nav iespējams nevienu pie varas esošo politiķi sodīt. Tādā veidā spēcīgos var padarīt tikai vēl spēcīgākus un atsiet rokas vēlēšanu uzvarētājiem jebkurai darbībai.
Savukārt tiem, kas vēlas nākamos četrus gadus sēdēt skaistajos Saeimas krēslos, der labi paturēt prātā, ka regulāra tautas mānīšana un savu vēlētāju piekrāpšana nozīmē to, ka konkrētais politiskais spēks drīzāk agri nekā vēlu tiks sodīts. Un nevajag domāt, ka tauta nepamanīs un nesapratīs. Ja kādam par to ir šaubas, der papētīt, cik no 5. Saeimas partijām pašreiz ir pārstāvētas parlamentā un kur šodien ir tie politiskie spēki, kas bija pie varas pirms 15 gadiem. Nerunājot par dīvainām politiskajām partijām – viendienītēm, kas ir noticis ar Latvijas ceļu, Latvijas Pirmo partiju un Tautas partiju? Vai tiešām arī šodien kāds politiskais spēks vēl iedomājas, ka augstprātīga ignorance un visatļautības izpausmes aizvedīs kaut kur citur, nevis vēstures mēslainē?
